Konceptuāli atbalsta Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumprojektu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien nolēma virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumprojektu.

Deputāti uzklausīja Saeimas Juridiskā biroja iebildumus saistībā ar, iespējams, nevienlīdzīgu attieksmi, un mudināja atrisināt visus jautājumus uz otro lasījumu. Komisijas vairākums atbalstīja šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā, tomēr tā vērtēšanai paredzēt atvēlēt vairākas komisijas sēdes. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) skaidroja, ka šis likumprojekts tiks izskatīs divarpus lasījumos - deputāti priekšlikumus izskatīs 7.novembrī, pirms to darīs valdība. Atrisinot visus jautājumus, šis jaunais likums otrajā lasījumā tiks skatīts kopā ar pārējiem budžeta likumprojektiem.

Kā ziņots, Jaunajā likumā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.

Likumprojektā noteikts, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, vai arī ir persona, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz trīs gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē.

Tāpat šis statuss var tikt piešķirts personai, kas ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība.

Likumprojektā noteikts, ka profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā iekļauta biedrība, kurā apvienojušās vismaz 50 personas, un kuras mērķis ir attīstīt savu pārstāvēto radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.

KM izstrādātajā likumprojektā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma. Tā tiks finansēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu «Radošo personu atbalsta programma,» kas tiks atvērta pieteikumiem gada garumā, nodrošinot pieteikumu izskatīšanu atbalsta saņemšanai VKKF padomē reizi mēnesī.

Likumprojekta īstenošanai paredzēts nodrošināt finansējumu 500 000 eiro apmērā ik gadu - 2018., 2019. un 2020.gadā. Tāpat paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrāde ir iestrādāta valdības deklarācijas uzdevumos, tāpēc šogad tā izstrāde izvirzīta kā viena no KM prioritātēm. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka likumprojekts tika izstrādāts jau šī gada sākumā, taču to nav bijis iespējams saskaņot dažādu iebildumu dēļ. Viens no iebildumiem ir likumā noteikto personu finansēšana no speciālā budžeta. Otrs iebildums pret regulējumu bija saistīts ar finansēšanas mehānismu, jo nodot finansējumu sadalīt pašām radošajām organizācijām neatļauj likums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu