Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Kalniete: Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās ES un NATO
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiroparlamentāriete un bijusī ārlietu ministre savā jaunākajā grāmatā «Cinītis» raksta par Latvijas diplomātiskā dienesta izaugsmi kopš 1990.gada un politiķes personīgo pieredzi, piedaloties tā attīstībā. Viņa norādīja, ka, salīdzinot ar posmu līdz Latvijas iestāšanās ES un NATO, pašlaik diplomāta darbs ir specifiskāks.
«Diplomātam mūsdienās ir jāstrādā ar konkrētiem jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai, Baltijai. Pirms tam bija divi lieli virsuzdevumi - iestāties ES un NATO, un tas bija milzīgs transformācijas process, kad vienlīdz lielu daļu diplomāta darba aizņēma politiski jautājumi un diplomātiski jautājumi. Savukārt šobrīd Latvijas diplomātija vairs nav tik politiska kā pirms iestāšanās ES un NATO,» uzskata Kalniete.
Jaunā grāmata atklāj, piemēram, aizkulišu darbu pie būtiskās uzvaras par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas lauksaimniekiem un darbu pie Eiropas «vēstures izlīdzināšanas», saka Kalniete. Deputāte atklāj, ka grāmatā darbam EP veltītas divas nodaļas.
«Vienā nodaļā stāstu, kā EP centos panākt Eiropas vēstures izlīdzinājumu starp tiem, kas uzskata, ka viens ļaunums ir nacisms, un tiem, kas bija aiz dzelzs priekškara un atgriezās Eiropā ar pārliecību, ka ir pārdzīvojuši otru totalitāru režīmu, kas ir tikpat krimināls, proti, komunismu. Otra nodaļa veltīta tam, lai parādītu, kādā veidā tika uzbūvēta kampaņa, kas ļāva Latvijai ievērojami palielināt tiešmaksājumus, salīdzinājumā ar to, ko piedāvāja Eiropas Komisija (EK), un tas ir viens no darbiem, ar ko tiešām lepojos,» uzsvēra deputāte.
Bijusi ārlietu ministre ir pārliecināta, ka ievērojami ir izdevies uzlabot citu ES dalībvalstu zināšanas par Latviju kopš iestāšanās ES. Savukārt Latvijas tēlu nācies veidot «no baltas lapas», jo šāda tēla sākumā nav bijis un tikai pēc ES paplašināšanās eiropieši sāka saprast, ka ir tādas valstis, kas bijušas okupētas, skaidroja Kalniete.
Dažādas grāmatā esošās epizodes atklāj lasītājiem grūtības, ar kurām Kalniete un viņas kolēģi saskārās, piemēram, diplomātiskās cīņas Francijā par Latvijas īpašumu atgūšanu un Latvijas atpazīstamības veicināšanu. Tajā pašā laikā, netrūkst arī gandarījuma par tādiem sasniegumiem kā Dziesmu svētku iekļaušana UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kopš 2003.gada, atzīmē eiroparlamentāriete.
Deputāte uzskata, ka «Cinītis» būs aizraujoša lasāmviela tiem, kuri vēlas atskatīties uz Latvijas diplomātisko ceļu kopš neatkarības atgūšanas. Grāmatu autore ir veltījusi Latvijas ārpolitiskajam dienestam.