Tas, ka Baltijas valstis, kā arī bijušās Dienvidslāvijas valstis neiestājas par Kataloniju, ir ļoti, ļoti dīvaini, intervijā Katalonijas portālam «El Nacional», paudis bijušais Islandes ārlietu ministrs Jons Baldvins Hanibalsons, kura vadībā Islande atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.
«Nevar gaidīt, ka šīs valstis pēkšņi teiks: «Labi, mēs atzīstam Katalonijas neatkarību.» Šī nav loma, kuru pašlaik vajadzētu ieņemt ārējiem spēlētājiem. No tiem vajadzētu sagaidīt, ka viņi aizstāv kataloņu vai jebkuru citu cilvēku tiesības veikt pašnoteikšanos demokrātiskā veidā,» skaidroja Hanibalsons.
Politiķis uzskata, ka Spānijai nav tiesību ierobežot kataloņu vēlmi uz pašnoteikšanos, izmantojot vardarbību. Viņš arī norāda, ka nepieciešama lielāka Eiropas Savienības (ES) iesaiste problēmas risināšanā.
Intervijā Hanibalsons stāsta, ka, lai gan Spānijā norāda uz Katalonijas neatkarības referenduma nelikumību, ir skaidrs, ka šī nav likumdošanas, bet gan politiska problēma, tādēļ to vajadzētu arī risināt veicot politisku vienošanos.
«ES pienākums nav stāvēt malā un raustīt plecus. Tā nevar teikt, ka šī ir Spānijas iekšējā problēma. Briselei vajadzētu sūtīt delegāciju uz Madridi, lai nodrošinātu, ka netiek lietota vardarbība, kā arī piedāvāt oficiālu sarunu rīkošanu,» uzsvēra politiķis.
Bijušais Islandes ārlietu ministrs norāda, ka ES uzdevums ir nodrošināt, lai politiskās problēmas tiktu risinātas demokrātiskā ceļā, nevis pielietojot spēku.
«Katalāņiem pavisam noteikti ir tiesības uz to, ka šīs tiesības viņu gadījumā - tāpat kā tas bija Skotijā - tiek atzītas, un citām valstīm ir tiesības atzīt šo [katalāņu] lēmumu,» skaidroja Islandes bijušais ministrs.
Uz žurnālista atgādinājumu, ka «arī Islande neko par katalāņu jautājumu nav teikusi», Hanibalsons sacīja, ka tas skaidrojams ar pašmāju politisko krīzi.
«Lieta ir tāda, ka mēs esam krīzē. Pirms dažām nedēļām krita valdība, un mēs rīkosim vēlēšanas, lai izveidotu jaunu. Tāpēc mēs vēl neesam izteikušies,» skaidroja eksministrs.
«Islande savulaik meta izaicinājumu visām lielvarām, kas gribēja upurēt Baltijas valstis, lai nevājinātu [PSRS līderi] Mihailu Gorbačovu, ar kuru Rietumiem bija sarunas par Aukstā kara izbeigšanu,» atgādina izdevums.
Kā atgādina katalāņu izdevums, tieši Hanibalsons 1991.gadā stāvējis aiz Islandes lēmuma atzīt Baltijas valstu neatkarību.
Hanibalsons bijis Islandes sociāldemokrātu partijas prezidents, strādājis kā valsts finanšu un ārlietu ministrs. Politiķim pašlaik ir 78 gadi, un viņš gatavojas publicēt grāmatu «Baltijas ceļš uz brīvību» («The Baltic Road to Freedom»).
Kā ziņots, Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, pamatojoties uz 1.oktobrī notikušā referenduma rezultātiem, otrdien parakstīja neatkarības deklarāciju, taču paziņoja, ka tās pasludināšana atlikta uz dažām nedēļām, lai varētu uzsākt sarunas ar Madridi.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs pieprasījis Pudždemonam līdz pirmdienas rītam viest skaidrību, vai neatkarība tikusi pasludināta, vai nē, lai Madride varētu lemt par tās tālāko rīcību.
Ja Pudždemons līdz pirmdienai apstiprinās, ka viņa reģions ir atdalījies no Spānijas, centrālā valdība dos viņam vēl piecas dienas laika pārdomāšanai līdz 19.oktobrim, pirms atcelt Katalonijas autonomijas statusu, trešdien sacīja avots Spānijas valdībā.
Ja neatkarība tiks pasludināta vienpusēji, Spānijā izraisīsies bezprecedenta konstitucionālā krīze. Līdz šim neviena Eiropas valsts nav apliecinājusi gatavību atzīt neatkarīgu Kataloniju.
