Piketa dalībnieki uzsvēra, ka AP 1991.gada 30.oktobra lēmuma izpildīšana būtu novērsusi diskrimināciju un tagad nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.
Paurs norādīja, ka jau patlaban denacionalizēto namu īrniekiem tiekot prasīta nesamaksājama īres maksa, piemēram, viņam tā ir seši eiro par kvadrātmetru. «Īpašnieki īres maksu gatavojas vēl paaugstināt, taču mūs - īrniekus - par nemaksāšanu gatavojas izlikt no dzīvokļiem, vietā neierādot pienācīgu mājokli, bet labākajā gadījumā piedāvājot istabu kopmītnē,» viņš skaidroja.
Piketa dalībnieki prasīja valdībai neapstiprināt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kamēr netiks pieņemts likums «Par kompensācijām» atbilstoši AP 1991.gada 30.oktobra lēmumam. «Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana,» norādīja Paurs.
Vairāki piketa dalībnieki aģentūrai LETA norādīja, ka, visticamāk, viņiem nebūs citas izvēles, kā vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi un valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien tiks skatīts jauns Dzīvojamo telpu īres likumprojekts, kuram būtu jāsekmē kvalitatīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.
Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai kopmītnēs esošo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.
Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus.
Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums jaunajam ieguvējam būs saistošs tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda publiski pieejama informācija ļaus mazināt ēnu ekonomiku īres tirgū.
Likumprojekts paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī nostiprinājuma lūgumi zemesgrāmatu nodaļā tiks apliecināti bez maksas, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.
Līdz ar jauno regulējumu būtiski tiks mainīta tiesvedības kārtība no īres tiesiskajām attiecībām izrietošajos jautājumos. Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu likumprojektā noteiktajos gadījumos - termiņa notecējums, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā.
Piedāvātais risinājums, atšķirībā no pastāvošā regulējuma, kas paredz visu strīdu izšķiršanu prasības kārtībā, būtiski paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādā veidā padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību.