Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto
Nepieradinātās mūzikas festivāls «Skaņu mežs» šogad svin savu 15. jubileju, un tā koncertvakari noritēs 6. oktobrī mākslas muzejā «Rīgas Birža», kā arī 13. un 14. oktobrī mūzikas namā «Daile». Viens no festivāla galvenajiem viesiem ir japāņu trokšņu mūzikas klasiķis Masami Akita jeb «Merzbow», kas uzstāsies kopā ar ungāru bundzinieku Balāžu Pāndi (Balázs Pándi). Mūzikas kritikas medijs «Pitchfork» raksturo «Merzbow» kā «eksperimentālās mūzikas eminenci», bet avīze The Guardian – par trokšņu mūzikas «augstāko punktu».
«Merzbow» var uzskatīt par pazīstamāko trokšņu mūzikas projektu pasaulē. Interneta mūzikas datubāzē AllMusic.com rakstīts sekojoši: «Nav iespējams strīdēties – Merzbow uzskatāms par visnozīmīgāko mākslinieku trokšņu mūzikā.»
Projekta nosaukums ir atsauce uz vācu dadaisma mākslinieka un skaņu dzejnieka Kurta Švitersa (Kurt Schwitters) instalāciju «Merzbau» (1923. – 1937.), ko mākslinieks mēdza dēvēt arī par «Erotisko nelaimju katedrāli». Šāda nosaukuma izvēle iezīmē mūziķa fascināciju ar kolāžmākslu un atrastu objektu (mūzikas gadījumā – skaņu) radošu pielietojumu, kā arī ritualizētu erotismu, precīzāk sadomazohismu.
Akita ir dzimis 1956. gadā Japānā, un mācījies glezniecību un mākslas teoriju Tamagavas Universitātē, Tokijā. Viņa pirmā muzikālā aizraušanās bijusi psihedēliskā rokmūzika, un Akita sākotnēji piedalījies vairākās šī žanra grupās, taču pakāpeniski atsvešinājies no šīs scēnas un sācis eksperimentēt ar salauztiem lentu magnetofoniem un «fīdbeku». Projekts «Merzbow» aizsākts 1981. gadā, un kopš tā laika Akita publicējis vairākus simtus mūzikas ierakstu, savu īpaši intensīvo trokšņu mūzikas formu periodiski atvasinot ar tik daudzveidīgām muzikālām ietekmēm kā progroks, frīdžezs, metāls un agrīnā elektroniskā mūzika. Pēc iepazīšanās ar austriešu izdevniecībai «Editions Mego» pietuvinātajiem māksliniekiem (Florianu Hekeru, Pīteru Rēbergu un Raselu Hasvelu) 2000. gadu sākumā, Akita savos ierakstos un priekšnesumos sāka izmantot laptopu, un tas ievērojami ietekmēja projekta skanējumu.
Japānā Akita ir arī pazīstams kā rakstnieks un grāmatu un žurnālu redaktors, kas rakstījis par mūziku, neatkarīgo kultūru un laikmetīgo mākslu. Visai neraksturīgi trokšņu mūzikas laukam, kurā bieži vien tiek meklētas iespējami provokatīvas un morāli neviennozīmīgas vai sociopolitiski jūtīgas tēmas, Merzbow jau aptuveni 17. gadus publiski iestājas par dzīvnieku tiesībām un vides aizsardzību, kā arī proponē vegānismu.
Britu medijs Resident Advisor raksturojis Merzbow mūziku sekojoši: «Pateikt, ka Merzbow mūzika ir «smaga», nozīmētu pateikt par maz. Tā ir tembrāli mutuļojoša, neizsakāmi skaļa pat visklusākajos brīžos un graujoša pēc visiem iespējamajiem parametriem.» Mūzikas kritiķis Aleksandrs Lindhards (Alexander Linhardt) medijā Pitchfork savukārt par Merzbow rakstījis, ka «lai arī cik eksperimentālas nebūtu jūsu muzikālās intereses un lai vai kāda būtu jūsu reliģiskā piederība, jūs atzīsiet, ka ekstrēmāku mūziku par šo atrast nav iespējams». «Šī,» viņš turpina, «ir mūzikas un skaņas robeža.»
«Merzbow» citu starpā ir sadarbojies ar grupas Sonic Youth ģitāristu Tērstonu Mūru (Thurston Moore), brīvās improvizācijas saksofonistu Matsu Gustavsonu (Mats Gustafsson), «sludge» metāla grupu «Boris» un virkni elektronisko mūziķu. Viens no pēdējā laika uzticamākajiem «Merzbow» skatuves biedriem ir ungāru bundzinieks Balāžs Pāndi, kas darbojies gan «graindkora» un visdažādāko metāla paveidu grupās, gan frīdžezā un brīvajā improvizācijā.
1983. gadā dzimušais Balāžs Pāndi uzstājas kopā ar Merzbow jau kopš 2009. gada. Demonstrēdams ievērojamu daudzpusību, viņš ir spēlējis gan ar elektroniskās mūzikas apakšžanra «breakcore» māksliniekiem Venetian Snares un Oto fon Širahu (Otto von Shirach), gan ar eksperimentālā roka grupām Zu un To Live and Shave in L.A., kā arī virkni frīdžeza un brīvās improvizācijas smagsvaru – Ivo Perelmanu (Ivo Perelman), Džo Morisu (Joe Morris) un Vadada Leo Smitu (Wadada Leo Smith). 2015. gadā Pāndi pievienojās trokšņu mūzikas «supergrupai» ar Merzbow, Tērstonu Mūru un Matsu Gustavsonu, lai ierakstītu albumu «Cuts Of Guilt, Cut Deeper». 2016. gadā līdzīgs, taču psihedēliskai rokmūzikai līdzīgāks projekts tika īstenots kopā ar Keidži Haino (Keiji Haino) un Merzbow – albuma nosaukums ir «An Untroublesome Defencelessness».
Balāžs Pāndi Foto: Publicitātes foto
«Merzbow» un Balāžs Pāndi Rīgā uzstāsies 14. oktobrī – festivāla «Skaņu mežs 2017» noslēdzošajā koncertvakarā.
Biļetes uz festivālu iespējams iegādāties Biļešu Servisa kasēs, kā arī www.bilesuserviss.lv.
Festivālu «Skaņu mežs» atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, LR Kultūras ministrija, Rīgas dome, fonds Trust for Mutual Understanding un Kulturkontakt Nord. Festivāla komerciālie atbalstītāji ir iRobot, Red Bull Music Academy un Valmiermuižas alus. «Skaņu mežs» ir dalībnieks Eiropas eksperimentālās mūzikas festivālu platformā SHAPE (Sound, Heterogenous Art and Performance in Europe), ko atbalsta ES programma «Radošā Eiropa», un starptautiskajā tīmeklī ICAS (International Cities of Advanced Sound).
