Šodien aprit 25 gadi kopš prāmja «Estonia» avārijas 1994.gada 28.septembrī. Upuru skaita ziņā tā ir otrā lielākā Eiropas kuģa katastrofa kopš «Titānika» nogrimšanas. Joprojām ar daudzām neskaidrībām apvītā «Estonia» nogrimšana prasīja vairāk nekā 800 pasažieru un apkalpes locekļu dzīvības, kuru skaitā bija arī cilvēki no Latvijas.
27.septembra vakarā plkst.19.15 prāmis «Estonia» sāka ceļu no Tallinas ostas uz Stokholmu. Baltijas jūrā plosījās vētra, tomēr viļņi nebija lielāki kā ierasts. Kāds cits kuģis, kas kursēja netālu, laika apstākļus raksturoja kā «ierasti sliktus».
Ap plkst.1, kad lielākā daļa pasažieru bija devušies pie miera, bet citi kavēja laiku prāmja bārā, kuģi satricināja spēcīgs grūdiens un skaļš troksnis.
Saskaņā ar oficiālo versiju par notikušo, plkst.1.15 salūza kuģa priekšējā viziera durvis un prāmī sāka ieplūst milzīgas ūdens masas.
Plkst.1.24 no prāmja tika raidīts pirmais palīgā sauciens, ko sadzirdēja 14 kuģi.
Plkst.1.30 prāmis «Estonia», sagāzies uz sāniem, gulēja Baltijas jūrā.
Plkst.1.50 «Estonia» vairs nebija redzams radaros.
Plkst.2.12 ieradās pirmie glābēji, taču bija jau par vēlu. Prāmis «Estonia» bija nogrimis. Uz klāja atradās 989 cilvēki, taču izmeklēšanas komisija secināja, ka no kuģa spēja izkļūt tikai nepilna trešdaļa no tiem. Ne visiem atradās vieta piepūšamajās laivās; daudziem nebija pat glābšanas vestes.
Ap plkst.3 virs vietas, kur prāmis nogrima, atlidoja pirmais glābēju helikopters. Nākamo trīs stundu laikā ieradās vēl seši helikopteri un vairāki kuģi. Ar helikopteriem tika izglābti 104 cilvēki, bet kuģos izdevās uzņemt 34 cilvēkus, kaut arī kuģi uz palīgā saucieniem atbildēja ātrāk. Kopumā tika izglābti 138 cilvēki, bet viens no tiem nomira slimnīcā.
Dienu pēc katastrofas trīs iesaistīto valstu – Somijas, Igaunijas un Zviedrijas – valdību starptautiskā avārijas izmeklēšanas komisija secināja, ka atbildība par notikušo jāuzņemas vācu kuģubūvētavai «Meyer – Werft» un neprofesionālajai kuģa apkalpei. Izmeklēšana turpinājās vairākus gadus, bet bez jauniem atklājumiem.
Saistībā ar «Estonia» nogrimšanu ir daudz neatbildētu jautājumu un teoriju. Bojāejas vietai tika uzbērtas 400 000 tonnu smilšu un akmeņu. Trīs mēnešus pēc katastrofas Zviedrijas valdība paziņoja, ka netiks veikti nekādi niršanas un izpētes darbi.
Taču bojāgājušo tuvinieki joprojām vēlas uzzināt atbildes uz jautājumiem, kas tos neliek mierā. 2016. gada oktobrī tuvinieku organizācija SEA nosūtīja Igaunijas valdībai vēstuli ar lūgumu atsākt izmeklēšanu.
