LAEF: Biomasa var pilnvērtīgi aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs

FOTO: Reuters/ScanPix

Biomasa var pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs - elektroenerģijas, siltuma un transporta jomā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijā (LAEF).

«Biomasa ir dabas resurss, kas veidojies no organiskām vielām. No ekoloģiskā viedokļa tas ir ideāls kurināmais, jo atstāj neitrālu ietekmi uz dabu, izdalot tikai tik daudz oglekļa dioksīda (CO2) gāzes, cik ir ticis patērēts augu augšanas vai tiktu izdalīts koksnes atlikumu trūdēšanas procesā. Biomasu iegūst, piemēram, mežizstrādes laikā, kad, zāģējot mežu, pāri palikušos zarus, skujas un citus materiālus pārstrādā. Lai ciršanas atlieku izvešana neatstātu paliekošu negatīvu ietekmi uz meža augsni un no tās atkarīgajiem organismiem, jāievēro patlaban jau praktizētie mežizstrādes principi un labas prakses nosacījumi. Mežu pareiza apsaimniekošana ir obligāts priekšnosacījums biomasas izmantošanas ilgtspēja,» klāstīja organizācijas pārstāvji.

Eiropā bioenerģija veido divas trešdaļas no kopējās atjaunojamās enerģētikas, kas ir 10% no enerģijas kopējā gala patēriņa. Eiropas Biomasas asociācijas (AEBIOM) dati liecina, ka 2015.gadā bioenerģijas ražošanas procesā tika nodarbināti gandrīz 500 000 cilvēku.

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) pārstāvis Igors Krasavcevs pauda uzskatu, ka viena no galvenajām koksnes biomasas priekšrocībām ir tāda, ka šādas enerģijas ražošana tautsaimniecībai ir ekonomiski izdevīga. «Koksnes biomasa ir Latvijas resurss. Ja mēs enerģijas iegūšanā izmantojam mūsu pašu resursu, tas nozīmē, ka nauda paliek Latvijā. Patērējot vietējo kurināmo, iegūstam papildu pienesumu ekonomikā, kā arī nodrošinām jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem,» pauda Krasavcevs, uzsverot, ka enerģija no koksnes biomasas ir lētāka nekā tā, kura iegūta izmantojot fosilos resursus. Tāpat biomasa ir videi draudzīgāks enerģijas resurss tāpēc, ka CO2, kas izdalās dedzināšanas laikā, pirms tam ir bijis akumulēts - attiecīgi nerada būtisku piesārņojumu.

Pēc LAEF vēstītā, Latvijā biomasa ir nozīmīgs enerģijas avots koģenerācijas stacijām un centralizētajai siltumapgādei. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kurināmās šķeldas patēriņa apmērs Latvijā pēdējos astoņos gados (no 2008. līdz 2016.gadam) ir pieaudzis trīs reizes, koksnes atlikumu patēriņš pieaudzis par 50%, savukārt malkas patēriņa apmērs samazinājies 1,5 reizes.

«Apskatot enerģētikas nozares atsevišķi, jāuzsver straujais šķeldas izmantošanas pieaugums elektroenerģijas ražošanā - no 0,6 petadžouliem (PJ) 2008.gadā līdz 9,5 PJ 2016.gadā. Tāpat jāizceļ arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumu attīstības virziens, kas dabasgāzes vietā arvien vairāk izmanto lētāko šķeldu, nodrošinot tās izmantošanas pieaugumu siltumenerģijas ražošanā no 3,2 PJ 2008. gadā līdz 5,3 PJ 2016.gadā. Neskatoties uz būtisko patēriņa pieaugumu Latvijā, šķeldas eksports, kam iepriekš vairākus gadus pēc kārtas bija tendence samazināties, 2016.gadā ir būtiski pieaudzis, sasniedzot 6,1 PJ,» klāstīja organizācijas pārstāvji.

LAEF ieskatā, lai arī biomasas izmantošanas apmērs enerģētikā ir audzis, šis vietējais atjaunojamais energoresurss var spēlēt būtiskāku lomu enerģētikā un tautsaimniecības attīstībā. 2016.gadā dabasgāzes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros joprojām veidoja 60,1%, kas norāda uz augstu enerģētisko atkarību no ārējā energoresursa piegādātāja.

MEKA pārstāvis atklāja, ka pieprasījums pēc koksnes biomasas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pēdējos gados pieaudzis 2,3 reizes, tomēr izmaiņas šķeldas cenu dinamikā bijušas minimālas. Salīdzinot pēdējo 10 gadu laikā novērotos lēcienveidīgos kāpumus un kritumus, piemēram, gāzes tirgū, šķeldas cena bijusi saprātīgi zema un stabila.

Institūta rīcībā ir dati no 2012.gada, kas liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā meža šķeldu cena mainījusies ne vairāk kā par 10%. «Brīdī, kad tapa skaidrs, ka resursu ir pietiekami un silto laikapstākļu dēļ samazinājās pieprasījums Ziemeļu valstīs, kurināmo šķeldu cenas samazinājās līdz līmenim apmēram 12 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Pēdējo divu gadu laikā cenas vēl nedaudz samazinājušās. Nākamajos divos trijos gados ir paredzams cenu kāpums, iespējams, atgriežoties pie cenu līmeņa 13 līdz 13,5 EUR/MWh,» prognozēja Krasavcevs.

Lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā ir «Fortum», kas atrodas Jelgavā un par kurināmo izmanto šķeldu, aizstājot novecojošās jaudas un samazinot CO2 izmešu daudzumu. «Lai arī biomasas izmantošanas apmērā Latvijā ir novērojams būtisks progress, joprojām neesam izdarījuši pietiekoši, lai saglabātu šo pozitīvo attīstības tempu. Ļoti rūpīgi jāpārdomā nākotnes enerģētikas politika, lai neatgrieztos «gāzes maksājumu slazdā», palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu ar augstu pievienoto vērtību. Izmantosim mūsu vietējo dabas resursu gudri, lai attīstītu Latvijas tautsaimniecību un palielinātu enerģētisko neatkarību,» pauda SIA «Fortum Latvia» valdes priekšsēdētājs un LAEF valdes loceklis Andris Vanags.

Pēc MEKA aptuvenajiem aprēķiniem, šķeldu eksportā pēdējos gados vērojama pozitīva dinamika - šogad pirmajā pusgadā kurināmās šķeldas eksports pieaudzis par 12%. Ņemot vērā lielās biomasas rezerves Latvijā, MEKA uzsver attiecīgās izejvielas eksporta nozīmīgumu. «Pie mums Latvijā šķeldu pieejamais apmērs ir lielāks nekā vietējais patēriņš, tāpēc īpaši nozīmīgi ir šo šķeldu pārdot, tādējādi sabalansējot ražošanas un pārdošanas apjomus. Ja šķeldas netiktu lietderīgi izmantotas, tās paliktu mežā kā neizmantotais materiāls un samazinātu mežsaimniecības rentabilitāti,» skaidroja Krasavcevs.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta «Silava» pētījumi liecina, ka, saglabājot piesardzīgu ilgtermiņa meža izstrādes līmeni 12 miljonu kubikmetru apmērā gadā, ikgadējais pieejamais biokurināmā apmērs mežā mežistrādes atlikumu veidā ir 36-43 PJ enerģijas, no kura patlaban efektīvi tiek izmantoti līdz 21 PJ, jo šķeldas cena tirgū vēl nav pietiekami augsta.

«Klimata pārmaiņas kontekstā būtu svarīgi palielināt meža atlikumu izmantošanu enerģētikā, tā samazinot mežsaimniecības ietekmi uz CO2 izmešu apmēru,» sacīja «Silavas» vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.

LAEF informēja, līdz 2020.gadam biomasas patēriņš Latvijas enerģētikā turpinās pieaugt, to sekmēs vairāku biomasas koģenerāciju un katlumāju ekspluatācijas sākšana šā gada beigās Rīgā, kā arī pieejamie Eiropas fondu līdzekļi siltumapgādes uzņēmumiem laika posmam līdz 2020.gadam. Vienlaicīgi būtiski palielināsies eksporta pieprasījums pēc Latvijas vietējā energoresursa, noslēdzoties biomasas koģenerācijas staciju projektiem Ziemeļu valstīs.

LAEF ietilpst Latvijas Ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas Biogāzes asociācija, Latvijas Biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Saules kolektoru asociācija, Saules enerģijas asociācija, kā arī asociētie biedri SIA «Ošukalns», SIA «GranulInvest», SIA «Pelikana».

Uz augšu