Eiropas Savienība (ES) nesaista iespējamo miera uzturētāju misijas izvietošanu Donbasā ar pakāpenisku Krievijai noteikto sankciju atcelšanu, intervijā laikrakstam «Kommersant» atzina ES vēstnieks Krievijā Vīgauds Ušacks.
ES neplāno pēc miera uzturētāju izvietošanas Donbasā atcelt Krievijai noteiktās sankcijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Šādas nostājas ES nav, bet vēlēšanās redzēt progresu attiecībā uz situācijas normalizāciju Ukrainas austrumos ir visām ES valstīm,» norādīja diplomāts.
«Kādā veidā tas tiks panākts, ir grūti pateikt. Francijai un Vācijai, kas ir Normandijas kvarteta dalībnieces, ir īpaša nozīme, vērtējot priekšlikumus attiecībā uz Minskas līgumiem, jo tās ir šīs vienošanās dalībnieces,» piebilda vēstnieks.
Minskas līgumi, neraugoties uz to trauslumu, ir kļuvuši par kopējo platformu konflikta atrisinājumam, viņš sacīja.
«Diemžēl šie līgumi netiek pilnībā pildīti. Uzskatu, ka priekšlikumi, ar kuriem tagad klajā nācis [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins un kurus jau agrāk izteicis [Ukrainas] prezidents [Petro] Porošenko par nepieciešamību izvietot Donbasā miera uzturētāju spēkus, ir jāizstrādā atbilstoši Minskas līgumiem,» sacīja diplomāts.
«Tas būtu svarīgs solis, lai normalizētu mūsu attiecības, jo pašreizējais «status quo» neatbilst nedz Krievijas interesēm, nedz Ukrainas interesēm, nedz ES interesēm, nedz to cilvēku interesēm, kas dzīvo Donbasā,» uzsvēra Ušacks.
Porošenko, kurš vairākkārt mudinājis Austrumukrainā izvietot ANO miera uzturētājus, šomēnes noraidīja Putina sākotnējos nosacījumus šajā jautājumā, uzstājot, ka ANO misijai vajadzētu patrulēt visā konflikta zonā, kā arī uzraudzīt Donbasā Ukrainas «de iure» robežu ar Krieviju.
Putins sākotnēji bija ierosinājis, ka ANO miera uzturētājiem būtu jāveic EDSO novērotāju apsardzes funkcijas līdzās frontes līnijai.
Vēlāk viņš pieļāva, ka ANO pārstāvji EDSO novērotājus varētu apsargāt visā Donbasa teritorijā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.