Vācijas kanclere Angela Merkele, kas svētdien notikušajās Bundestāga vēlēšanās izcīnījusi tiesības uz ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, pirmdien ķērusies pie smagā uzdevuma izveidot jaunu valdošo koalīciju.
Merkele ķeras pie koalīcijas veidošanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - vēlēšanās ieguva 33% balsu, kas ir sliktākais konservatīvo rezultāts kopš 1949.gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2013.gadā CDU/CSU elektorāts sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem.
Arī sociāldemokrāti (SPD), līdzšinējie konservatīvo koalīcijas partneri Merkeles vadītajā «lielajā koalīcijā», cietuši vissmagāko sakāvi Vācijas pēckara vēsturē, iegūstot tikai 20,5% balsu un salīdzinājumā ar 2013.gadu zaudējot vairāk nekā piecus procentpunktus.
Tajā pašā laikā pirmo reizi parlamenta apakšpalātā iekļuvusi pret imigrāciju noskaņotā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD), kas izcīnījusi 12,6% balsu un ieguvusi trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, kļūstot par pirmo parlamenta apakšpalātā iekļuvušo partiju pēdējā pusgadsimta laikā, kas politiskajā spektrā atrodas pa labi no CDU/CSU.
Taču visas pārējās Bundestāgā iekļuvušās partijas kategoriski noraidījušas iespējamo sadarbību ar AfD.
Lai gan sociāldemokrāti jau svētdienas vakarā paziņoja, ka vairs nedarbosies «lielajā koalīcijā» un pāries opozīcijā, Merkele pirmdien uzsvēra, ka viņa runās ar gan ar Brīvo demokrātu partiju (FDP), kas tiek uzskatīta par CDU/CSU «dabīgajiem sabiedrotajiem», gan ar «zaļajiem», gan ar SPD.
«Esmu dzirdējusi SPD teikto, taču mums jāpaliek kontaktā,» preses konferencē uzsvēra Merkele. «Domāju, ka visām partijām ir pienākums gādāt, lai mums būtu stabila valdība.»
Kanclere ļāva arī noprast, ka viņa grasās palikt valdības vadītāja krēslā visu četrus gadus ilgo pilnvaru laiku, taču var izrādīties, ka jaunās koalīcijas izveidošana būs vissmagākais viņas uzdevums līdzšinējās karjeras laikā.
FDP līderis Kristiāns Linders, kura vadībā partija spējusi atgūties pēc sagrāves 2013.gada vēlēšanās un atgūt savu pirms četriem gadiem zaudēto pārstāvniecību Bundestāgā, jau pirmdien brīdināja, ka brīvie demokrāti nav gatavi maksāt jebkuru cenu, lai iesaistītos tā dēvētajā Jamaikas koalīcijā, kuru veidotu konservatīvie, «zaļie» un FDP.
Viņš norādīja, ka Vācijai nepieciešamas izmaiņas tās līdzšinējā enerģētikas politikā, kā arī attieksmē pret eirozonas fiskālo politiku.
Tikmēr «zaļie» par savām prioritātēm koalīcijas sarunās izvirzījuši klimata izmaiņas, Eiropas Savienību (ES) un sociālo taisnīgumu, un šajos jautājumos vides aizstāvju nostāja ir diametrāli pretēja brīvo demokrātu pozīcijai.
«Zaļo» iespējami izšķirošā loma Vācijas jaunās valdības izveidē jau izraisījusi autoražotāju un enerģētikas uzņēmumu akciju kursa kritumu, jo partijas priekšvēlēšanu programma paredz iekšdedzes dzinēju izskaušanu līdz 2030.gadam un paātrinātu ar oglēm darbināmo termoelektrostaciju slēgšanu.
Linders pirmdien arī atkārtoti norādīja, ka FDP iebilst pret eirozonas reformām, kas paredz centralizēta budžeta izveidi, uzsverot, ka starp Eiropas valstīm jāveicina to «individuālā atbildība» par savām finansēm.
Lai gan Merkele iepriekš paudusi piesardzīgu atbalstu šai idejai, kuru izvirzījis Francijas prezidents Emanuēls Makrons, viņa uzsvērusi, ka Eiropas politikas jautājumos pagaidām nenovilks «sarkanās līnijas», tādējādi saglabājot sev zināmu manevra telpu koalīcijas sarunās.
Grūtības Merkelei var sagādāt arī CDU tuvākie partneri. CSU līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers, kas bijis viens no asākajiem Merkeles piekoptās imigrācijas politikas kritiķiem, vēlēšanu iznākumu novērtējis kā «rūgtu vilšanos», jo arī viņa vadītā partija cietusi ievērojamus zaudējumus, gūstot vājākos panākumus pēdējo gadu desmitu laikā.
Apzinoties, ka liela daļa konservatīvo elektorāta pieslējusies AfD, Zēhofers uzsvēris, ka CDU/CSU ir jānosedz «atvērtais labējais flangs».
Viņš arī norādījis, ka CSU būtu, iespējams, jāpārskata savas līdzšinējās attiecības ar CDU. Lai gan CDU un CSU ir atsevišķas partijas, tās jau paaudzēm ilgi Bundestāgā veidojušas vienotu frakciju.
Zēhofers jau iepriekš nav kautrējies atklāti paust savu viedokli, nebaidoties kaitēt Merkelei, un tāpēc nav sagaidāms, ka viņš koalīcijas sarunās varētu būt visai pakļāvīgs partneris, īpaši ar drošību un imigrāciju saistītos jautājumos.
«Viņi darīs visu, lai atgūtu zaudētās pozīcijas politiskā spektra labējā flangā. Iesaistīšanās Berlīnes koalīcijā ar «zaļajiem» un FDP var to apgrūtināt,» norāda Eiropas Politikas centra pētījumu nodaļas direktors Janis Emanuilidis, atgādinot, ka Bavārijā nākamgad gaidāmas zemes landtāga vēlēšanas.
«Vājie [vēlēšanu] rezultāti var padarīt Angelu Merkeli par «klibo pīli» daudz agrāk, nekā domā starptautiskie novērotāji un finanšu tirgi,» viņam piebalso finanšu korporācijas ING ekonomists Karstens Bžeskis.
Savukārt Minhenes universitātes Leibnica Tautsaimniecības pētniecības institūta («ifo») ekonomists Klauss Volrābe atzīst, ka nav izslēgtas pirmstermiņa vēlēšanas.