Alternatīva personīgajai automašīnai, kas būtu līdzvērtīga komforta, ērtuma un ekspluatācijas izmaksu ziņā, nepastāv – visur jāsamierinās ar tādu vai citādu kompromisu. Taču situācija var ļoti mainīties, kad tirgū ienāks automašīnas ar autopilotu.

Nav garantijas, ka sastrēgumi samazināsies

Šodien ir grūti iztēloties, kā varētu izskatīties satiksme, ja lielākā daļa transportlīdzekļu brauktu patstāvīgi, taču saskaņā ar «Goodyear» ražotāja pārstāvības Baltijā vadītāja Elmanta Latkauska teikto tukšas ielas šādas tehnoloģijas dēļ gaidīt nav vērts. Šobrīd ir grūti prognozēt nākotni, taču iespējams, ka automašīnu skaits ielās pieaugtu vēl vairāk.

«Laikam ejot, arvien vairāk cilvēku kļūst neatkarīgi no vietas: viņi var strādāt, braucot ar vilcienu, autobusu vai lidojot ar lidmašīnu. Strādāt ar datoru nav iespējams tikai tad, ja pašam jāvada transportlīdzeklis, taču situācija mainītos, kad populāras kļūtu automašīnas ar autopilotu. Iespējams, ka tādā gadījumā vēl vairāk cilvēku izmantotu personīgo transportu, jo brauciena laikā vairs nevajadzētu sēdēt pie stūres», – domā E. Latkausks.

Iespējams, ka, ja cilvēkiem būtu iespēja strādāt, lasīt ziņas vai skatīties filmas laikā, kad brauc cauri pilsētai, viņi to izmantotu aktīvāk. Ja darbu iespējams nokavēt, tikai par vēlu ieslēdzot datoru, tad arī stāvēšana sastrēgumā vairs nav problēma. Pašvadības transportlīdzekļiem ir vairāk iespēju nevis novērst satiksmes sastrēgumus, bet mainīt to raksturu – cilvēki stāvēšanu sastrēgumos vairs nevērtētu kā laika izšķērdēšanu.

«Goodyear» pagājušajā gadā Ženēvas automobiļu izstādē prezentēja vīziju par to, kā būtu jāizskatās nākotnes automašīnām ar autopilotu. Uzņēmuma izstrādāto sfērisko riepu «Eagle 360» koncepciju žurnāls «Time» atzina par vienu no vislabākajiem tā gada izgudrojumiem. Riepas ir ļoti svarīgs aspekts pašvadības automobiļu tehnoloģiskajā attīstībā – no to kvalitātes un nolietojuma mainās automobiļa īpašības. Pašvadības transportlīdzekļiem vēl būs jāiemācās tās novērtēt, vai arī tas būs jāveic pašām riepām un jānodod aktuālā informācija automobilim.

Pārejas periodā gaida daudz izaicinājumu

Uz jautājumu, kā varētu izskatīties pārejas periods Latvijas pilsētu ielās, kad lielākā daļa būs parastas automašīnas un parādīsies viena pašvadības automašīna autosportists un sporta kompleksa «333» vadītājs Haralds Šlēgelmilhs atbildēja ar vienu vārdu: «Nekā».

«Nevaru iztēloties tādu situāciju, jo vismaz pagaidām mūsu haotiskajā satiksmē neredzu automašīnas ar autopilotu. Interesanti, kā tās izdzīvotu mūsu ielās? Jo automašīnas ar autopilotu visbiežāk orientējas pēc marķējuma, bet pie mums marķējuma daudz kur nemaz nav, tāpēc daudz kas būtu jāmaina un jāmodernizē. Tas ir tādu pasākumu komplekss, kuriem mūsu valsts vienkārši nav gatava», – apgalvo H. Šlēgelmilhs.

«Goodyear» pārstāvis piebilst, ka vislielākā problēma pašvadības automašīnām ir neattīstīta infrastruktūra. Gandrīz visu ceļu marķējums būtu jāatjauno, ceļi nedrīkstētu būt bedraini, bet ceļa malās esošie koki un krūmi nedrīkstētu aizsegt ceļa zīmes un luksoforus.

Ne mazāks izaicinājums gaida tos autovadītājus, kuriem, ielās parādoties pirmajām automašīnām ar autopilotu, būtu jāpielāgojas to uzvedībai.

«Pašvadības transportlīdzekļi brauktu saskaņā ar visiem ceļu satiksmes noteikumiem, lēnām izkustētos no krustojuma, nepārsniegtu atļauto braukšanas ātrumu, pārkārtotos palēnām un izvairītos no jebkādām pēkšņām kustībām. Varam iztēloties, kā satiksmes plūsmā izskatās pirmo reizi uz ielas izbraucis skolnieks, kurš gatavojas B kategorijas eksāmenam – līdzīgi mūsdienu satiksmē izskatītos pašvadības automašīna», – salīdzina E. Latkausks.

Daļa tehnoloģiju ir pieejamas jau šodien

Neviena sērijveida ražošanas automobilis nespēj ilgu laiku braukt autonomā režīmā, taču aizmetņu šādiem automobiļiem ir ne viens vien. Šobrīd lielākā daļa automobiļu jau spēj vismaz dažas sekundes braukt, nenovirzoties no satiksmes joslas, automātiski pārslēgt tuvās gaismas tālo vietā, automātiski apstāties, pamanot šķērsli, vai pat apstāties un ieslēgt avārijas signālu, ja autovadītājs ir aizmidzis.

«Autonomās tehnoloģijas attīstās ātri, un vienu pašu labāko un svarīgāko izcelt nav iespējams. Samontētas atsevišķi, tās paver daudz iespēju, bet apvienotas vienā veselumā, tās spēj paveikt lietas, ko pirms vairākiem gadiem bija grūti iztēloties. Piemēram, atsevišķi automobiļi spēj paši kustēties satiksmes sastrēgumā: adaptīva kruīza kontrole palīdz saglabāt nemainīgu attālumu līdz priekšā braucošajiem transportlīdzekļiem un ieskrieties vai pilnībā apstāties, bet satiksmes joslu novērošanas sistēma – nodrošināt kustību starp uzzīmētām baltajām līnijām, neaizskarot stūri», – stāsta E. Latkausks, uzsvērdams, ka šādas tehnoloģijas nesniedz autovadītājam iespēju spaidīt telefonu, stāvot sastrēgumā – cilvēks joprojām ir vissvarīgākais elements automašīnā.

Lai arī cik tehnoloģijas nebūtu nevainojamas, arī sporta kompleksa «333» vadītājs Haralds Šlēgelmilhs mudina neatslābt un atcerēties, ka elektroniskie palīgi nav visvareni.

«Neaizmirsīsim, ka satiksmē piedalās trīs komponenti: ceļš, automašīna un autovadītājs. Un automašīna šeit ir tikai viens no trim. Tikai tad, kad visi trīs komponenti darbojas nevainojami, ir droši braukt», – apstiprina pieredzējušais autosportists.