Eiropas līderi reaģē uz Vācijas vēlēšanu rezultātiem

FOTO: AP/Scanpix

Vairāki ievērojami Eiropas politiķi jau reaģējuši uz prognozētajiem Vācijas Bundestāga vēlēšanu rezultātiem, un Francijas prezidents Emanuels Makrons apsveicis Vācijas kancleri Angelu Merkeli ar uzvaru un solījis, ka abas vadošās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis turpinās savu sadarbību.

«Es piezvanīju Merkelei un apsveicu viņu. Mēs ar apņēmību turpināsim būtisko sadarbību Eiropas un mūsu valstu labā,» Makrons paziņoja tviterī pēc tam, kad kļuva zināms, ka Merkeles vadītie konservatīvie izcīnījuši visvairāk balsu.

Savus apsveikumus jau paudis arī Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns un citi Ziemeļvalstu līderi.

«Šovakar es apsveicu Angelu Merkeli ar viņas uzvaru. Gaidu mūsu ciešās sadarbības turpinājumu,» tviterī rakstīja Zviedrijas sociāldemokrātu līderis.

«Mums ir jāsadarbojas spēcīgas un demokrātiskas Eiropas labā,» Zviedrijas ziņu aģentūra TT izplatīja Lēvena paziņojumu.

Merkeli tviterī apsveica arī Somijas premjerministrs Juha Sīpile, kurš pauda pārliecību par «labas sadarbības turpināšanos».

Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens apsveicis Merkele ar «vēl vienu termiņu» kanclera amatā.

Tviterī vāciski rakstītā komentārā viņš uzsvēra, ka «mums Eiropā ir vajadzīga stabilitāte».

«Tas ir labi - arī Dānijai,» viņš rakstīja vietnē «Facebook», norādot uz Vācijas kā Dānijas lielākā tirdzniecības partnera nozīmi, kā arī uzsverot Vācijas lomu Eiropā.

«To lomu - īpaši pēc «Breksita» - nav iespējams novērtēt par augstu,» piebilda Rasmusens.

Pret imigrāciju noskaņotās eiroskeptiķu partijas «Alternatīva Vācijai» (AfD) panākumus vēlēšanās «un vēl spēcīgāko valdošās koalīcijas lejupslīdi var uzskatīt tikai par brīdinājumu politiķiem, kuri nav pietiekami klausījušies vēlētāju bažās», rakstīja Dānijas premjerministrs.

Tikmēr Francijas galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna un ideoloģiski līdzīgi noskaņotās Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss apsveica AfD, kas pirmo reizi iekļuvusi Bundestāgā, kur tai būs trešā lielākā frakcija.

«Bravo mūsu sabiedrotajiem AfD par vēsturisko rezultātu,» Lepēna rakstīja tviterī.

Viņa paziņoja, ka AfD ir «jauns Eiropas tautu atmošanās simbols».

Vilderss tikmēr uzsvēra, ka PVV Nīderlandē ir otra spēcīgākā partija, FN Francijā ir otrajā vietā, galēji labējā Austrijas Brīvības partija ir otrajā vietā, bet AfD - trešajā.

Vilderss rakstīja, ka «vēstījums ir nepārprotams. Mēs neesam islāmiskas valstis.»

Rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie konservatīvie Bundestāga vēlēšanās ieguvuši aptuveni 33% balsu, sociāldemokrāti (SPD) izcīnījuši 20% līdz 21% balsu, bet AfD - līdz 13,5% balsu.

Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu prognozes liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.

Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.

Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri - Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu prognozēm FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.

Saskaņā ar prognozēm, «zaļie» izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija «Die Linke» («Kreisie») - 9% balsu.

Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.

Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā - sadarbība ar FDP un «zaļajiem» jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.

Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.

Uz augšu