Šodien noris Vācijas Bundestāga vēlēšanas. Lai arī pašreizējai Vācijas kanclerei tiek prognozēta droša uzvara, domājams, ka valstī tiks ievēlēts sadrumstalotākais parlaments pēdējo 70 gadu laikā - sešas partijas, tai skaitā labējā pretimigrācijas partija «Alternatīva Vācijai» (AfD).
Šodienas vēlēšanas būs pirmais nacionālā līmeņa balsojums kopš 2015.gada, kad Merkeles valdība atvēra Vācijas durvis imigrantu un bēgļu straumei. Kopumā valstī tika uzņemti apmēram 900 000 cilvēku, norāda raidorganizācija BBC. Vācijas vēlētāju viedokļi ir sašķelti, un saskaņā ar ekspertu prognozēm un iedzīvotāju aptaujām pret imigrāciju un islāmu noskaņotā AfD vēlēšanās varētu iegūt trešo vietu, kaut arī pašlaik partija nav pārstāvēta parlamentā.
Vēlēšanu favorīte ir Merkeles pārstāvētā Kristīgo demokrātu savienība (CDU) ar 36% vēlētāju atbalstu, liecina trīs dienas pirms balsošanas veiktās aptaujas dati. Vācijas Sociāldemokrātiskajai partijai (SPD) tiek prognozēts 21,5% vēlētāju atbalsts, lai gan pirms vēlēšanām sociāldemokrātu reitingi ir kritušies, turpretī AfD rādītāji nedaudz pieauguši, sasniedzot 11% vēlētāju atbalstu. Lai arī AfD varētu iegūt vērā ņemamu pārstāvniecību Bundestāgā, visas pārējās partijas noraidījušas iespēju būt ar to vienā koalīcijā.
Domājams, ka Bundestāgā iekļūs vēl trīs partijas - liberālā tirgus piekritēji Brīvo demokrātu partija (FDP), galēji kreisā partija «Kreisie» un Zaļā partija.
Grūti prognozēt, kāda varētu izveidoties koalīcija. Lai arī abas lielākās partijas CDU un SPD pēdējos četrus gadus strādājušas plecu pie pleca, to uzskati un politika atšķiras, tāpēc tās varētu mēģināt nodibināt koalīciju ar mazākajām partijām. Ja vēlēšanās balsu sadalījums būs līdzīgs kā pirmsvēlēšanu aptaujās, Vācijā varētu izveidoties sašķeltākais parlaments pēdējo gadu desmitu laikā.
Imigrācijas jautājums
Vācijas Bundestāga vēlēšanās šogad karstākais jautājums ir migrācijas krīze un ar to saistītie temati - imigrantu plūsma, patvēruma sniegšana, integrācija un deportācijas. Vācu portāls «Focus» sūdzējās, ka Merkeles un Martina Šulca, viņas sāncenša uz kanclera amatu no SPD, televīzijas debatēs dominēja tieši šī tēma. «Vai tad nav citu problēmu bez bēgļiem?» tas jautāja.
Merkeles popularitāte pieredzēja vislielāko triecienu, kad sākās migrācijas krīze un Vācija atvēra savas robežas bēgļu, galvenokārt sīriešu, uzņemšanai. Atbilde uz atvērto durvju politiku bija daļas vēlētāju piesliešanās labēji noskaņotajiem spēkiem, kā tas notika arī citviet pasaulē. Tagad, kad nekontrolētās imigrācijas problēma ir mazinājusies, tāpat sarucis arī atbalsts AfD.
Mūžīgā kanclere Merkele
Merkele Vācijas kancleres amatā aizvadījusi 12 gadus un, visticamāk, vadīs valsti vēl arī nākamos četrus gadus. Līdz šim vienīgais Federatīvās Republikas kanclers, kas valdības vadītāja krēslā aizvadījis 16 gadus, ir Merkeles mentors Helmuts Kols. Varas gados Merkele izpelnījusies dažādus apzīmējumus - «brīvās pasaules jaunā līdere», «taupības karaliene» un visbeidzot «bēgļu glābēja».
Lai arī Merkele ir nosvērta un pragmatiska līdere, viņas politisko karjeru iezīmē divi pārsteidzoši lēmumi - atteikšanās no kodolenerģijas izmantošanas pēc 2011.gada Fukusimas zemestrīces un Vācijas robežu atvēršana nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai 2015.gada septembrī.
Merkeles pretinieks šajās vēlēšanās ir Šulcs, taču, tā kā CDU ir ievērojami izrāvusies priekšā SPD, Šulca izredzes uz amatu ir niecīgas. Arī vienīgajās priekšvēlēšanu debatēs Šulcam neizdevās pārspēt pieredzējušo Merkeli. Lai arī apmēram trešdaļa vāciešu vēl nav izlēmuši, kam atdot savu balsi, maz ticams, ka rezultāti būs krasi atšķirīgi no iedzīvotāju aptaujās noskaidrotajiem.
Lai arī imigrācijas jautājums daudziem vāciešiem ir ļoti aktuāls, Merkeles reitingus tas ietekmējis mazāk, nekā varētu gaidīt. Iemesls - pašlaik Vācijas ekonomikai sokas ļoti labi. IKP pieaug, un nodokļos Vācija saņem vairāk nekā iztērē. Kopš 2015.gada nelegālo imigrantu pieplūdums ir sarucis, bet Merkeles vadītā valdība patvēruma politiku padarījusi daudz stingrāku, un tādējādi viņas popularitāte atkal sasniegusi līmeni, kāds bija pirms tā dēvētās migrācijas krīzes.
