Tāpat LMT strādā ne tikai pie dronu tehnoloģiju projektiem, bet kā alternatīvu izmēģina arī specializētu balonu platformu sensoru izmantošanai novērošanai no gaisa.
Ņikitenko aģentūrai LETA skaidroja, ka «Viedsargs» būtībā ir ir militāro sakaru infrastruktūra, kuru varētu izmantot kā sensordatu apstrādi, attēlu datu pārraidi un apstrādi un vienkāršu mobilo sarunu apstrādi. Projektā izstrādātos sensorus varētu izmantot frontes līnijas tuvumā, kā arī citviet, atkarībā no pielietojuma. Sensorus, piemēram, var uzmontēt uz bezpilota lidaparātiem, kas var konstatēt potenciālā ienaidnieka un savu spēku pārvietošanos un izvietojumu.
«Šo infrastruktūru veido programmatūra un sakaru infrastruktūra. Sensori ir tie, kas piegādā datus, taču dati ir jātransportē, jāapstrādā un tas ir «Viedsarga» pamatā. Transporta un apstrādes tehnoloģija sistemātisku datu iegūšanai gan krīzes apstākļos, gan ikdienā. Šo tehnoloģiju varētu izmantot ne tikai valsts aizsardzībai, bet arī pazudušu personu meklēšanai vai policijā,» uzsvēra Ņikitenko.
Šobrīd izstrādāti tikai pirmie projekta prototipi un ņemot vērā, ka prototipi «tiek veidoti cikliskā procesā», tad nākamais cikls, visticamāk, būs gada laikā. Šā brīža prototipā ietilpst termokameras un parastās redzamā spektra kameras un citi sensori.
Ņikitenko skaidroja, ka pie līdzīgu tehnoloģiju izveidošanas strādā arī citu lielvalstu armijās, tajā skaitā Krievijā, taču tehniskās detaļas tāpat kā Latvijā netiek publiskotas.
Prototipu prezentāciju apmeklējušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) žurnālistiem pauda gandarījumu, ka rasta iespēja attīstīt informācijas tehnoloģijas un šādi stiprināt valsts aizsardzību. Potenciāls šādas tehnoloģijas izveidošanai LMT un RTU ir milzīgs.
«Šobrīd ir tikai prototipi, nav vēl galīgie produkti, līdz ar to galu galā es domāju, ka mums būs augstvērtīgi produkti, ko, iespējams, arī lietosim,» uzsvēra ministrs un piebilda, ka šādas tehnoloģijas izveidošana Latvijā izmaksātu lētāk nekā to iegādāties no ārzemēm.
Ministrs vērsa uzmanību, ka ikviena valsts strādā pie modernā karavīra un elektroniskā karadarbība ļoti strauji attīstās, tāpēc ir svarīgi, ka šajā projektā iesaistījušies Latvijas partneri.
Šobrīd gan nevar pateikt, kad topošais produkts nokļūs Latvijas armijas rīcībā un cik tas izmaksās aizsardzības budžetam, norādīja Bergmanis.