Šodien Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, aģentūrai LETA sacīja politologs Filips Rajevskis.
Rajevskis arī piebilda, ka šajā balsojumā nav vērts meklēt ieguvējus, jo koalīcija, gan arī opozīcija ir zaudētāju lomās. Tomēr lielāko zaudētāja lomu ieguvis Vējonis, kuram kā pieredzējušam politiķim vajadzēja saprast, ka šo jautājumu nevarēs izvirzīt cauri Saeimai. Tikpat apšaubāms būtu apgalvojums, ka Vējonim bijusi tikai interese šo jautājumu pacelt, par to uzsākt debates un pēc tam ļaut tam pazust nekurienē viena balsojuma dēļ.
«Šāda veida likumprojektam būtu nepieciešams referendums, bet nav pārliecības, ka Vējonis būs tik drosmīgs, lai tādu ierosinātu,» domās dalījās Rajevskis.
Jau ziņots, ka Saeima šodien noraidīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegto likumprojektu par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem.
Likumprojekts paredz vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu bērniem, kuri dzimuši Latvijā pēc 2018.gada 1.jūnija. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tā pieņemšana veicinās saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības turpmāku attīstību.
«Latvija ir demokrātiska un mūsdienīga Eiropas valsts, un ir jāpieliek visas pūles, lai turpinātu Latvijas valsti attīstīt un stiprināt. Latvijas izglītības sistēma spēj sagatavot un audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus, kas ir Latvijas patrioti un kam ir stingra piederība Latvijai,» uzsver Vējonis.
Pēc likumprojekta pieņemšanas izmaiņas attiektos uz aptuveni 50 līdz 80 jaundzimušajiem gadā. 2016.gadā nepilsoņa statuss tika piešķirts 52 bērniem.
Saskaņā ar 2017.gada maijā veiktās sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas datiem 76% Latvijas iedzīvotāju atbalsta to, ka Latvijā dzimuši nepilsoņu bērni automātiski kļūtu par Latvijas pilsoņiem līdz ar piedzimšanas brīdi, ja vien bērna vecāki neizvēlētos citas valsts pilsonību, norāda prezidents.
Šī iniciatīva izraisīja domstarpības valdošajā koalīcijā. Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) jau iepriekš norādīja, ka neatbalstīs Vējoņa priekšlikumu, kā arī atgādināja koalīcijas partneriem, ka šādu jautājumu virzīšanai nepieciešams konsensus starp partneriem. Ņemot vērā VL-TB/LNNK nostāju, valdošās koalīcijas partneri sākotnēji apliecināja, ka neatbalstīs prezidenta ieceri.
Tomēr četri «Vienotības» Saeimas frakcijas deputāti, kuri tagad pārstāv partiju «Kustība Par!» - Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis, pauda gatavību atbalstīt prezidenta iesniegto likumprojektu.
Arī Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS) ietilpstošā Latvijas Zaļā partija (LZP) sākotnēji vēlējās lemt par šo jautājumu, tomēr vēlāk mainīja domas. Pēc deputātu un valdes locekļu lūguma, lai par šo jautājumu nebūtu jārīko vairākas sēdes, attiecīgā jautājuma izskatīšana tika atstāta ZZS frakcijas ziņā, skaidroja LZP vadītājs Edgars Tavars.
