Latvijas krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protesta akcijas, komentējot nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK līdera Raivja Dzintara priekšlikumu par izglītību tikai valsts valodā, pauda Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.
Mitrofanovs uzsvēra, ka patlaban no koalīcijas partijām, izņemot nacionālo apvienību, ir atkarīgs, vai tiks destabilizēta situācija valstī, vai arī izdosies saglabāt nestabilo līdzsvaru, kas jau tika nedaudz satricināts, pateicoties lēmumam aizliegt kārtot eksāmenus krievu valodā.
«Tas bija pirmais zvans, ko krievu kopiena uztvēra ļoti negatīvi. Jau notika pirmā Krievu skolu atbalsta štāba tikšanās, kurā apspriestas iespējamās rīcības, tostarp masveidīgas protesta akcijas,» teica Mitrofanovs, piebilstot, ka lēmums par to rīkošanu gan vēl nav pieņemts, taču tas tikšot paveikts dažu tuvāko nedēļu laikā. Papildus protesta akcijām tiek plānota virkne citu darbību, viņš teica.
Mitrofanova ieskatā nacionālās apvienības uzvedība, kas, viņaprāt, saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām un «jebkādu pozitīvu darbības rezultātu trūkumu», var izprovocēt atbildes akcijas.
«Mēs ar to esam dziļi neapmierināti, bet krievu kopiena būs spiesta atbildēt uz jebkādiem draudiem krievu skolām, izvēršot protestu akciju,» sacīja Mitrofanovs.
Viņš uzsvēra, ka lēmums par protestiem tagad ir Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības rokās. «Vai nu viņi piespēlēs nacionālistiem un spers vēl vienu nedraudzīgu soli pret krievu skolām, vai arī viņiem pietiks saprāta, lai neeskalētu situāciju un izmestu šo projektu miskastē,» pauda Mitrofanovs.
Latvijas Krievu savienības valdes loceklis Jakovs Pliners aģentūrai LETA pauda nostāju, ka valodas reformas jautājums dienaskārtībā patlaban parādījies tādēļ, ka «nacionālradikāļi nav spējīgi risināt sabiedrībai būtiskus jautājumus - pensijas, nodokļus, ekonomikas izaugsmi, veselības aprūpi». Plinera ieskatā nacionālā apvienība ar valodas reformu skolās mēģina novērst uzmanību no patiesi svarīgām problēmām valstī.
«Protams, latviešu valoda ir jāzina un latviešu valoda ir jāmācās, bet tiesības mazākumtautībām saņemt izglītību savā dzimtajā valodā tiek uzskatītas par demokrātijas principu visā pasaulē,» piebilda Pliners.
Kā ziņots, Dzintars otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» sacīja: ja četri Saeimas «Vienotības» frakcijā strādājošie «Kustības Par!» deputāti atbalstīs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu vairs nepiešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušajiem bērniem, nacionālā apvienība to uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu, tomēr valdības demisiju neprasīs, bet tā vietā uzstās uz izglītību tikai valsts valodā.
Secinot, ka koalīcijas līgums nav ievērots, VL-TB/LNNK iesniegs grozījumu projektu Izglītības likumā, lai pārietu uz izglītību tikai valsts valodā, pastāstīja Dzintars.
Saeimā balsojums par to, vai Vējoņa iniciatīvu nodot vērtēšanai komisijās, notiks 21.septembrī.
