Ūdens ņemšanas no Vilces dabas parka avota ir cilvēku privātā iniciatīva un atbildība, atsaucoties uz pirmdien raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» ziņoto, ka avotā konstatēta koliformu klātbūtne, pauda Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Vilces dabas parks ir valsts īpašums, kuru saskaņā ar dabas aizsardzības plānu apsaimnieko pašvaldība. Vilces dabas parks izveidots bioloģiski vērtīga dabas kompleksa - izteiktu upju ieleju ar nogāžu un gravu mežiem, smilšakmens atsegumu, Latvijā retu un aizsargājamu augu sugām, kā arī Vilces pilskalna - vienotai aizsardzībai.
Līdz šim Vilces pagasta pārvaldes veikusi ūdens analīzes, ņemot vērā, ka Vilces dabas parks kā kultūrvēsturiska vērtība un tūrisma objekts arvien vairāk iemanto interesi. Lai ūdens analīžu rezultāti būtu korekti, tie jāveic regulāri, periodiski, sezonāli.
«Taču tā netiek reklamēta kā publiska ūdens ņemšanas vieta, līdz ar to ūdens ņemšana no avota ir privāta cilvēku iniciatīva un atbildība. Ja ir interese šo ūdeni lietot uzturā pastāvīgi, pašiem nepieciešams veikt aktuālās ūdens analīzes,» skaidroja Kaņepone, jo pašvaldība neuzņemas atbildību un negarantē ūdens kvalitātes atbilstību. Pēc viņas teiktā, pašvaldība arī nevar garantēt, ka parku neapmeklē viesi ar kādu no mājdzīvniekiem, piemēram, suni, kas nereti ir bīstamu baktēriju nēsātāji.
Ņemot vērā raidījumā publiskoto informāciju, pašvaldība pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām pie avota plāno uzstādīt informatīvu zīmi, ar norādi, ka avota ūdens lietojams tikai vārīts.
Jau vēstīts, ka arī vairākas citas pašvaldības plāno pie avotiem, kuros atklātas baktērijas, uzstādīt informatīvās zīmes, bet Siguldas novada pašvaldība meklēs iespēju pat iežogot Saltavotu.
Tāpat ziņots, ka Latvijas Televīzijas «Aizliegtais paņēmiens» vakar ziņoja, ka no kopumā 12 pārbaudītajiem ūdens avotiem koliformu klātbūtne konstatēta Rojas avotā, Jelgavas novada Vilces dabas parka avotā un Iecavas avotā. Savukārt koliformas kopā ar zarnu nūjiņām konstatētas Līvānu novada Madaliņas baznīcas avotā, Siguldas Saltavotā, Ķekavas avotā un Krāslavas Mīlestības kalniņa avotā.
Tāpat raidījuma veidotāji atklāja, ka daudzās pašvaldībās, kurās cilvēki masveidā lieto šos ūdens avotus, nemaz netiek veiktas regulāras analīzes, lai arī nereti ceļš uz šiem avotiem ir labiekārtots un cilvēki tic, ka to ūdens kvalitāte tajos tiek pārbaudīta.
