Sociālie tīkli burtiski mudž no lielu un pavisam sīciņu sēņu fotogrāfijām. Kādreiz sēnes tika glīti izkārtotas grozā vai uz galda un tad nobildētas. Šīs sezonas trends ir mežā tikko atrastu sēņu fotogrāfijas. Sēņotāji ir subkultūra, raksturīga Baltijas valstīm un Krievijai. Sēņojot izpaužas mūsu dabiskie pirmsākumi, kad medīšana un vākšana bija saistīta ar dzimtas izdzīvošanu, uzskata psihologi.
«Tā ir nepieciešamība savu patību demonstrēt sociālā kontekstā,» par sēņu bildēm saka psihoterapeits Voldemārs Švarcs. Pēc viņa domām, jebkura hobija, suņu, sēņu vai intīmo ķermeņa daļu fotografēšana saistīta ar sava paštēla veidošanu. Savukārt sociālie tīkli apmierina vajadzību izlikt savu tēlu publiskā telpā.
Sēņošanas komponente ir azarts, kas ir viena no cilvēku pamata emocijām.
«Dabā cilvēki jūtas brīvāk, pazūd iekšējā nedrošība,» stāsta speciālists.
Baravikas vairs negribu redzēt. Šosezon :) pic.twitter.com/H6oLWaE5Rd— elita kraule (@elita_kraule) September 11, 2017
Dabas burvība un brīvība, kas saglabājusies Baltijas valstīs, ir retums un liela vērtība, iesāk psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Kristīne Ašmane. Paaudzēs ir saglabājies priekšstats, ka mežs ir arī ekonomisks resurss, kur var atrast dabas veltes – ogas, sēnes, ķērpjus.
«Citiem dzīvot zaļi ir baigais luksuss, bet mums tas ir normāli.»
Pēc viņas domām, krāšņās sēņu bildes, kas parādās sociālajos medijos, ir senā vēsturiskā dzīvesveida savienošanās ar mūsdienām, tiecoties nākotnē. Kaut kādā ziņā sēņu bildēšana ir «pūļa trakums». Viss atkarīgs no tā, kas ir prioritāte – meža harmonijas un procesa baudīšana vai dižošanās. Ja cilvēks dodas mežā ar vienīgo domu kaut ko nobildēt, tad gan īsti labi ar viņa garīgo veselību nav, bet, ja bilde top ar mērķi dalīties priekā, viss kārtībā.
Pārmaiņu treneris Arturs Šulcs uzskata, ka sēņu bildēšana uzņēmusi apgriezienus līdz ar digitālās fototehnikas attīstību. Agrāk ēnainā miklā mežā skaidras bildes nesanāca. Ja gribēja glītu attēlu, sēne bija jānes mājās un jānovieto labā apgaismojumā. Tagad – klikš un gatavs! «Savā dziļākajā būtībā cilvēki ir mednieki un vācēji.»
Tu ej ar ieroci – nazi un iegūsti sēni. Tas ir tavs medījums!
Pēc Šulca domām, arī ievārījuma burciņu un marinētu gurķu bildes apliecina cilvēka spēju savākt, nomedīt – tātad gūt panākumus, apgādāt dzimtu. Tā ir lepošanās. Savukārt vienādo bilžu ievietošana sociālajos tīklos ir kopēta uzvedība. «Mēs vēlamies līdzināties noteiktiem paraugiem, kas atspoguļo mūs pozitīvā gaismā. Piemēram, pie katras mājas rožu krūms, nopļauts mauriņš veido mūsu koptēlu.»
Ja tie citi tad es ar. pic.twitter.com/cE0yfbQIKW— MB. (@Mabrrrrrrrrrrrr) September 17, 2017
Brīnišķīgā sestdiena. #sēnes #baravikas #kundziņi #gailenes #cūcenes pic.twitter.com/GELXRF2Umg— Ieva Marachkovska (@IevaMarachkovsk) September 9, 2017
skaudība, jo šogad es netieku uz to vietu, kur pagājušajā gadā plosījos pa baraviku paradīzi.— iveta r (@ivetarouge) September 9, 2017
