Vides izglītības fonda (VIF) pārstāvim Jānim Ulmem 13.septembrī plkst.15 tiks pasniegta «Energy Globe Foundation» balva par kampaņu «Mana jūra», informēja VIF pārstāve Sanita Rībena. Balvas pasniegšana norisināsies viesnīcā «Alberts».
Vides izglītības fonds saņems «Energy Globe Foundation» balvu par kampaņu «Mana jūra»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rībena norādīja, ka šogad balvai tika pieteikti vairāk nekā 2000 pretendenti no 178 valstīm. Tos izvērtēja «Energy Globe Foundation» ekspertu komisija un izvēlējās nacionālo valstu uzvarētājus. Kā labākā Latvijas iniciatīva, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus, pievērš sabiedrības uzmanību un rada augsni paradumu maiņai, ir atzīta kampaņa «Mana jūra».
«Planētas ūdens resursu nozīme ir nepārvērtējama - un ne tikai tāpēc, ka dzeramais ūdens mums ir nepieciešams, bet arī planētas ekosistēmas līdzsvarošanas dēļ. Šāda veida projekti kā «Mana jūra» paaugstina iespēju, ka nākamās paaudzes varēs samazināt esošos vides postījumus un glābt planētas ekosistēmu,» paudusi balvas ekspertu komisija.
VIF kampaņa «Mana jūra» notiek kopš 2012.gada. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību jūras piesārņojošo atkritumu problēmai. Kampaņa tiek īstenota sadarbībā ar plašu partneru loku Latvijā un citās valstīs - valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī starptautiskajām institūcijām un izpētes institūtiem.
Viena no kampaņas iniciatīvām ir ekspedīcija «Mana jūra», kuras laikā katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā notiek jūru piesārņojošo atkritumu monitorings, kā arī dažādas izglītojošas aktivitātes.
Šogad, saskaņā ar ekspedīcijas laikā iegūtajiem datiem, pirmajā vietā netīrāko pludmaļu Top 5 atkārtoti iekļuvusi Daugavgrīvas pludmale Rīgā. Ja vidējais atkritumu skaits 100 metru posmā no jūras līdz pirmajiem augiem kāpās Latvijā ir bijis nepilnas 200 atkritumu vienības, tad Daugavgrīvas peldvieta šo rādījumu vairākkārt pārsniedz. «Ja aplūkojam datus visu sešu gadu griezumā, tās ir 596,7 atkritumu vienības uz 100 metriem. Šogad tās ir 819 atkritumu vienības uz 100 metriem,» sacīja Rībena.
Otra netīrākā pludmale šogad bijusi Lielupes ieteka/36. līnija Jūrmalā, kur reģistrētas 669 atkritumu vienības. Rucavas novadā pie Latvijas - Lietuvas robežas reģistrētas 654 atkritumu vienības, savukārt šī paša novada teritorijā pie Papes bākas - 326. Arī Saulkrastu centra pludmale ar 475 atkritumu vienībām uz 100 metriem atzīta par vienu no netīrākajām Latvijā.
Savukārt tīrākā Latvijas pludmale jau sesto gadu ir Engures novada Abragciemā. Otra tīrākā pludmale atrodas Pāvilostas novada Ziemupē, bet trešā - Engures centrā. Tāpat par vienām no tīrākajām Latvijas pludmalēm atzītas Ventspils pilsētas Staldzenes teritorijas piekraste, kā arī Gaujas ieteka Carnikavas novadā.
Rībena pauda, ka, līdzīgi kā visā pasaulē, visvairāk piekrastes piesārņojuma sastāda plastmasa, kas šogad veidoja 59% no kopējā atrasto atkritumu klāsta. Rībena skaidroja, ka plastmasas atkritumu īpatsvars Latvijā pieaug ik gadus. To apliecina dati, ka lielāko daļu no visiem Latvijas piekrastē atrastajiem atkritumiem veidoja plastmasas maisiņi, jeb 15,5% no visiem atrastajiem atkritumiem. Neatpazīstami plastmasas gabali sastāda 14,6%, bet plastmasas virves - 8,6%. Cigaretes un to izsmēķi veido 7,7% no visu atkritumu kopējā klāsta, savukārt papīrs un kartons - 7,4%.