«Avots» izdod līdermākslas skolotāja R.Šarmas «Izcilības stundas» 2. grāmatu

«Izcilības stundas, 2. grāmata»

FOTO: publicitātes

«Avots» izdod līdermākslas skolotāja Robina Šarmas (Robin S. Sharma) «Izcilības stundas» 2. grāmatu «Izcilības stundas, 2. grāmata», ziņo izdevniecībā. Šarma ir latviešu lasītājam labi pazīstams. Jaunajā grāmatā Šarma dalās atziņās un paņēmienos, kas viņam pašam palīdzējuši tapt par vienu no pasaules redzamākajiem padomdevējiem.

Šarma ir pārliecināts, ka cilvēka apmierinātība personiskajā un profesionālajā dzīvē slēpjas mūsu pašvērtējumā. Un tā jau arī ir: cilvēki sevi nemitīgi šausta par to, ka ir par apaļu, par kaulainu, ka viņu veikums netiek attiecīgi novērtēts, ka viņu darāmais ir bezjēdzīgs – ka viņi nav pelnījuši soļot pa dzīvi ar paceltu galvu. Šarma, būdams praktiskas dabas, dalās tajos paņēmienos, kas ļauj cilvēkam sākt spert praktiskus solīšus un baudīt mazās uzvaras, kas neizbēgami ceļ pašvērtējumu. Viņa ierosinājumi ir vienkārši, saprotami un lietojami kā mājas dzīvē, tā dažādu apjomu biznesā – pats galvenais, ko autors arvien uzsver, ir disciplīna, degsme un neatlaidība, dzīves kalnus gāžot.

«Izcilības stundas, 2. grāmata»

FOTO: publicitātes

Lūk, aizkustinošs vēstījums no Izcilības stundu otrās grāmatas. «Ir kāds vīrs, ko nudien būtu vērts sastapt. Mūs iepazīstināja Mehiko, kur tobrīd uzstājos, uzrunājot līderus biznesā un sabiedrībā. Viņa stāsts mani aizkustināja. Un viņa drosme atšķetināja manu ambīciju mezglus. Deivids Mehija bija piedzimis bez ausīm. Ārsti tika pareģojuši, ka visu bērnību viņš mocīsies pavājinātas dzirdes dēļ un arī pieaugot dzīves kvalitāte nebūs pilnīga. Jaunībā viņš pārcieta vienu operāciju pēc otras, iepazīstot sāpes dažādās pakāpēs, piedevām īpatnā izskata dēļ bija klasesbiedru nežēlības upuris. Taču Deivids nepadevās. Izcilību lielā mērā nosaka tas, vai tu savācies un turpini ceļu pēc neveiksmes, vai arī ļauj tai sevi pārņemt. Deivids sapņoja. Smagi strādāja. Un ticēja. Jo viņam bija padomā neparastas lietas.

Deivids Mehija ir saņēmis lielu svētību. Viņam piemīt ass prāts. Plaša sirds. Iekšējais spēks. Un lieliski vecāki, kas viņam teju ik dienas bija atgādinājuši, ka, lūkojot dzīvē pēc labākā, viņš to noteikti arī atradīs. Viņi dēlam iemācīja nespēlēt upura lomu, tā vietā saskatot iespējas izaicinājumu jūrā. Un to viņš bija apguvis. Meistarīgi.

Cilvēks, ko sastapu Meksikā, ir līderis. Varonis. Iedvesmas avots. Kāpēc? Jo viņš pieņēma dzīves situāciju un pārvērta ko tādu, kas vairumam no mums liktu liet gaužas asaras gadiem ilgi, zeltā. Tagad viņam ir ausu protēzes. Viņš ir vesels un ārkārtīgi dzīvespriecīgs. Viņa karjera bijusi ļoti sekmīga. Viņš bauda dziļu mīlestību. Viņam ir vairāk draugu nekā vairumam man zināmo ļaužu (krietni vien vairāk nekā man).»

224 lpp., cietie vāki, 13x20cm

Uz augšu