Rīgas Burgeru festivāls tuvojas!

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Jau 2. septembrī 12:00 Doma laukumā pirmo reizi Latvijā – Rīgas Burgeru festivāls.

Piedalās dažādas ēstuves, restorāni un burgernīcas, un daudzi citi. Visas dienas garumā norisināsies dažādas aktivitātes – Elvisa Preslija līdzinieku konkurss, burgeru ātrēšanas un daudzēšanas sacensības, hotdogu ēšanas sacensības, līnijdeju paraugdemonstrējumi, Amerikas retro auto parāde un daudzas citas aktivitātes visas dienas garumā. Pasākuma noslēgumā koncerts.

Kas tad īsti ir burgers? Vārdnīca vēsta, ka burgers ir apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū. Daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka burgers ir kaut kas ātri pagatavojams un ļoti neveselīgs, savukārt aizvien vairāk dažāda līmeņa ēstuvju papildina savu ēdienkarti ar burgeru piedāvājumu. Katra ēstuve, kura iekļāvusi burgerus savā ēdienkartē, apgalvo, ka tieši šeit iepazīsiet īsteno burgera garšu un tieši šajā vietā burgeri tiek gatavoti tieši jums, no vissvaigākajiem produktiem; svaigi cepti burgeri noteikti nav uzskatāmi par neveselīgu pārtiku, un aizspriedumiem ir jādara gals!

Burgeru ēšanas svētki un dažādas sacensības, kā burgeru ātrēšanas sacensības vai kurš apēdīs vairāk, ir izplatīts pasākumu veids Rietumu valstīs, un varētu teikt, ka savā ziņā tā ir kultūras sastāvdaļa. Rīgā vēlamies parādīt šīs kultūras vērtības un lauzt priekšstatus par burgeru kā neveselīgu produktu, piesaistot dažādas aktivitātes, kas ir neatsverama sastāvdaļa burgeru kultūrā. Rīga kā Eiropas galvaspilsēta, kura ir viena no tālākajām ziemeļos, jau sen ir pelnījusi šādu pasākumu, kas noteikti piesaistītu ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī tūristus. Pasākuma galvenais mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar labiem burgeriem un parādīt, ka burgeri nav tikai ēdiens, tā ir vesela kultūras sastāvdaļa.

Gandrīz pirms 100 gadiem, 1900. gada 28. jūlijā, Ņūheivenā, Konektikutā, ASV, Luiss Lasens (Louis Lassen) patentēja aizvērtu sviestmaizi ar karstu gaļas kotleti un dārzeņu pildījumu. Vēl viens pieņēmums, ka vēl senāk, 1885. gadā, Čārlijs Nagrīns (Charlie Nagreen) pārdeva pašu pirmo burgeru jeb starp divām maizītēm ieliktu kotleti. Nosaukums esot radies, kad kāds vācu tirgonis vienā no saviem Āzijas braucieniem 1800. gadā pamanīja, ka tatāri pārvadā gaļu, kas paredzēta gatavošanai, zem zirga sedliem. Šādā veidā jāšanas laikā tā tiek saspiesta un kļūst mīkstāka. Atgriežoties dzimtajā pilsētā Hamburgā, viņš piedāvāja savam pavāram sagatavot pusdienām paredzēto gaļas gabalu tieši šādā veidā. Izpresētā gaļa ēdājiem patika, un aiz lepnuma par neordināro pieeju gaļas pagatavošanā ēdiens tika nodēvēts par Hamburgas gaļu. Kāds no vācu emigrantiem atveda šo gaļas mīkstināšanas recepti uz ASV. Pats termins «hamburgers» parādījās 1834. gadā vienā no Ņujorkas restorāniem. Bet 1884. gadā žurnālā «Vakara Bostona» pirmo reizi tika pieminēts «Hamburgas steiks».

Uz augšu