Rīgas brīvostas pārvalde pievērsīsies jautājumam par pasažieru termināļa infrastruktūru un sasniedzamību, intervijā sacīja Rīgas brīvostas jaunais pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Zeltiņš: Rīgas brīvostas pārvalde pievērsīsies pasažieru termināļa infrastruktūrai un sasniedzamībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taujāts, kādu lomu Rīgas ostā pašlaik spēlē pasažieru pārvadājumi un vai šo segmentu ir iecerēts attīstīt, viņš uzsvēra, ka kruīzu segments Baltijas jūrā aug, un labi ir tas, ka šis pieaugums atspoguļojas arī Rīgas ostā.
«Pat vizuāli, jo kruīza kuģi ir pamanāmi un skaisti. Otrs segments ir prāmju līnijas, kur dominē «Tallink«. Ja mēs runājam par kruīziem, tad viņu interese ir piestāt pēc iespējas tuvāk pilsētas centram un, lai tas būtu pēc iespējas vienkāršāk no loģistikas viedokļa. Mēs redzam, ka dažkārt pie viena kruīza kuģa piestāj pat 40 autobusu, lai visi pasažieri spētu nokļūt Rīgas centrā un atpakaļ, jo kruīza kuģi pamatā šeit pavada vienu dienu. Lai cilvēkiem būtu saprotamāk - kruīza kuģim obligāti nav jāpiestāj pasažieru ostas terminālā, bet būtiski ir, lai tas, kā kādreiz, nebūtu ogļu terminālis. Tāpat ir svarīgi, lai būtu pēc iespējas īsāks laiks, kurā tūristi var nokļūtu uz un no apskates objektiem. Tam noteikti ir jāmeklē kāds komplekss risinājums. Es nevaru teikt, ka līdz šim situācija ir ļoti slikta un mēs būtu sakārušies ar lielu neapmierinātību, bet noteikti to var darīt labāk. Par to ir jārunā arī ar pilsētu,» klāstīja Zeltiņš.
Pēc viņa teiktā, lielākos kruīza kuģus skar jautājums par akvatorijas dziļumu. «Vai mēs kruīza kuģu dēļ ievērojami investēsim, lai padziļinātu galveno kuģu ceļu virzienā uz Vanšu tiltu? Maz ticams. Lielākoties tas ir saistīts ar pašu kompāniju kuģošanas drošības prasībām. Tehniski arī lielie kuģi var aiziet līdz pasažieru ostai, bet kompānijas prasības paredz, ka zem kuģa ķīļa ir jābūt vismaz diviem metriem ūdens. Skaidrs, ka kuģiem, kuru iegrime ir lielāka par astoņiem metriem, mēs to nodrošināt nevaram. Līdz ar to ir kuģi, kuri piestāj Krievu salā,» skaidroja ostas pārvaldnieks.
Vienlaikus viņš atzina, ka jautājums par pasažieru termināli jau vēsturiski ir «karstais kartupelis». «Tur ir gan sava juridiskā vēsture, gan «Tallink» ar savām interesēm. Ostai ir bijušas dažādas vīzijas. Viena ir par pasažieru termināļa pārcelšanu uz Daugavas kreiso krastu. Ir variants par Andrejostu un Eksportostu, ko var vērtēt kontekstā ar Krievu salas projektu. No investīciju viedokļa tas nebūtu kaut kas milzīgs, bet lielākais jautājums ir par transportu, lai uz pasažieru termināli varētu loģiski atbraukt un aizbraukt, tajā skaitā ar sabiedrisko transportu. Tas noteikti ir jāsakārto kopā ar pilsētu,» atzina Zeltiņš.
Viņš pauda, ka esošo pasažieru termināli nevar vērtēt ne kā labu, ne sliktu, bet skaidrs ir, ka tas ir palicis vēl no padomju laikiem un infrastruktūra ir novecojusi. «To noteikti var sakārtot un arī pārtaisīt. Taču, no otras puses, tas ir privāts īpašums. No prāmju līnijas viedokļa svarīgs ir terminālis, kurš nodrošina primārās pasažieru vajadzības - ir jumts, labierīcības, uzgaidāmā zāle, kases, kafejnīca vai veikals un sakārtota loģistika ar pilsētu, tostarp sabiedriskais transports. No «Tallink» viedokļa labi ir tas, ka šī vieta ir pietiekami tuvu centram. Tas viss izklausās vienkārši, bet saliekot visas intereses kopā, nemaz tik vienkārši tas vairs nav. Mēs noteikti šim jautājumam pieķersimies, un risinājumus var atrast. Mēs esam daļa no galvaspilsētas, un ikvienai pilsētai jūras pasažieru satiksme ir prestižs, bet mums kā ostai tā ir arī visiem redzamā sejas daļa,» sacīja ostas pārvaldnieks.
Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā. Ostā pakalpojumus sniedz 194 ostā strādājošie privātie komersanti, tostarp 35 stividoruzņēmumi (kravu termināļi).