Latvijā joprojām var ienākt jaunas ātrās ēdināšanas restorānu ķēdes, taču, visticamāk, tas notiks ar franšīzes starpniecību, intervijā aģentūrai LETA prognozēja «Hesburger» tīkla vadītājs Kari Salmela.
Latvijā joprojām var ienākt jaunas ātrās ēdināšanas ķēdes (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ir vēl ļoti daudz kompāniju - pārsvarā ASV bāzētas -, kuras šajā tirgū varētu ienākt. Tādēļ, ja kāds no šīm kompānijām iegādāsies franšīzi, tas var notikt. Taču es nopietni šaubos, vai kāda no šīm kompānijām būtu gatava investēt un ienākt šajā tirgū pati. Taču, ja ir partneris, kuram ir nauda attīstībai, tad varbūt. Vienlaikus sākums nebūs viegls nevienam,» sacīja «Hesburger» pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, konkurence tirgū šobrīd Latvijā nav viegla, bet to nevarētu dēvēt arī par ļoti smagu.
Salmela atzina, ka arī viņš pirms pieciem gadiem ir apsvēris franšīzes izmantošanu Baltijas valstīs. «Tomēr, ja godīgi, tad mūs ļoti labi apmierina esošā situācija. Mēs esam apmierināti ar restorānu menedžmentu, organizāciju, tādēļ es pašlaik tam neredzu iemeslu. Vienlaikus es neteikšu, ka tas nenotiks nekad, bet pašlaik, visdrīzāk, ka nē,» pauda «Hesburger» tīkla vadītājs.
Viņš arī noliedza, ka ātrās ēdināšanas restorānu apgrozījumu ietekmētu iedzīvotāju lielāka interese par veselīgu pārtiku. «Es negribu apgalvot, ka mūsu ēdiens ir ļoti veselīgs, bet es esmu stingri pārliecināts, ka tas nav arī neveselīgs. Ja jūs katru dienu ēdat kartupeļus un kotletes, tad, pēc manām domām, tas ir aptuveni tas pats kā ēst «Hesburger«. Jā, ir cilvēki, kuri ļoti seko tam, ko ēd, un šie cilvēki nekad pie mums nenāks, bet tāpat viņi neēdīs kartupeļus un kotletes. Arī pie mums nav jāēd tikai un vienīgi burgeri. Mums ir arī salāti, un kā piedevu frī kartupeļu vietā jūs varat izvēlēties burkānus. Jūs varat dzert ūdeni, nevis kādu saldinātu dzērienu. Ir izvēles iespējas. Arī mēs pirms 15-10 gadiem, kad aktualizējās kustība par veselīgu pārtiku, ļoti centāmies uzsvērt, ka šis ir veselīgs un tas ir veselīgs. Ziniet, neviens to īpaši nepirka. Es domāju, ka tie cilvēki, kuri nāk pie mums, maizi, kartupeļus un gaļu uztver kā ikdienas pārtiku. Un tas ir pilnīgi normāli. Ja jūs jautājiet, vai mani satrauc veselīgās pārtikas novirziens, tad atbilde ir - nē,» sacīja Salmela.
Tomēr viņš pieļāva, ka produkcijas cenas nedaudz ietekmēs pašlaik vērojamais izejvielu cenu kāpums. «Izejvielu cenas pašlaik aug. It īpaši tas attiecas uz gaļu. Tas rada zināmu spiedienu arī uz mums. Mēs negribētu celt cenas visam, bet nelielas izmaiņas mums, visdrīzāk, nāksies veikt,» atzina Salmela.
Jau vēstīts, ka «Hesburger» pārdošanas apmēri Baltijas valstīs 2016.gadā sasniedza 58 miljonus eiro. Tostarp Latvijā «Hesburger» pārdošanas apmēri pērn bija 19,8 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015.gadu, ir pieaugums par 10,6%, Igaunijā pārdošanas apmēri pieauga par 7% un sasniedza 20,3 miljonus eiro, bet Lietuvā pārdošanas apmēri starp Baltijas valstīm auga visstraujāk - par 25,5%, sasniedzot 17,9 miljonus eiro.
«Hesburger» ir Somijas ātrās ēdināšanas ķēde, kurā kopumā ir 448 restorāni Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Ukrainā, Bulgārijā un Baltkrievijā. Latvijā atrodas 44 «Hesburger» restorāni.