Kanādas bataljona komandieris: Latvijā apliecinām NATO vienotību un esam gatavi spēlēt hokeju

Kanādas vadītā NATO bataljona līmeņa kaujas grupa pilnībā tika noformēta jūnija noslēgumā, īstenojot 2016. gadā Varšavas samitā pieņemtos lēmumus par alianses klātbūtnes pastiprināšanu Baltijā un Polijā. Igaunijā kaujas grupu vada Lielbritānija, Lietuvā - Vācija, bet Polijā - ASV. Patlaban Ādažu poligonā Kanādas, Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Albānijas vīri ar jaunajiem apstākļiem ir jau sākuši aprast. Karavīri nodarbojas ar treniņiem, plāno uzsākt latviešu valodas apguvi, kā arī vēlas apskatīt arī citas Latvijas vietas.

Latvijā esošās kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Veids Ratlends (Wade Rutland) iepriekš piedalījies Kanādas bruņoto spēku operācijās Afganistānā, kur saņēmis augstus apbalvojumus. Sarunā ar TVNET viņš norāda, ka kanādiešiem un latviešiem ir daudz kā kopīga, bet Latvijas ģeogrāfija ir līdzīga atsevišķiem Kanādas apvidiem.

- Kā notiek kaujas grupas konsolidācijas process? Kā Latvijai izdodas tik galā ar uzņemošās valsts pienākumiem?

Latvijā es ierados jau aprīlī - apmeklēju mācības «Summer Shield» un mēnesi pavadīju strādājot kopā ar Latvijas [Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku] brigādi. Varu pateikt, ka paveiktais Ādažu bāzē nepieciešamās infrastruktūras izveidē ir neticams. Kanādā darbi tik ātri nebūtu padarīti. Bijušie zemes ceļi ir noklāti ar segumu, ēkas, kurās mēs dzīvosim, drīz būs pabeigtas. [Latvijas] padarītā darba apjoms ir milzīgs.

Mēs esam pilnībā integrēti un darbojamies kā daļa no Latvijas [NBS Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku] brigādes. Iknedēļas tikšanās reizēs es sēžu blakus [latviešu] virsniekiem. Mums visiem ir vienāda pieredze, kā arī esam bijuši līdzīgās vietās - [NBS] Kaujas atbalsta bataljona komandieris ir bijis misijā Afganistānā tajā pašā laikā, kad es tur biju. Viņš strādāja Afganistānas austrumos, es - dienvidos. Mans komandieris [NBS Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Ilmārs Atis] Lejiņš ir studējis Lielbritānijā. Arī mans iepriekšējais komandieris ir mācījies tādu pašu programmu. Attiecīgi, mums visiem ir apmēram vienāda pieredze.

Latviešiem un kanādiešiem ir daudz kā kopīga. Mums ir līdzīga humora izjūta. Latvija izskatās tieši tāpat kā Kanādas Ņūbransvikas province - gandrīz tik pat liela teritorija, piekraste, meži, līdzīgas upes. Ziniet, ko es ļoti bieži dzirdu radio? «Nickelback»! Kaujas grupā esošie kanādiešu karavīri ir no Albertas provinces - vietas, no kurienes nāk «Nickelback».

- Kā vispār var izveidot darboties spējīgu bataljonu, kurā ir karavīri ar atšķirīgām mentalitātēm, pārliecībām, valodu zināšanas līmeņiem?

Kaujas grupā ir sešas nācijas. Latvija – kā uzņemošā valsts - ir septītā. Protams, ir nedaudz negodīgi, ka NATO oficiālās valodas ir angļu un franču kā rezultātā mums sanāk dabiskas priekšrocības. Katra [kaujas grupas dalībniece] izvēlas savus komandierus, balstoties uz viņu angļu valodas runas prasmēm un man nav nekādu problēmu sarunāties ar spāņu, vai albāņu karavīru komandieri.

Mēs uz Latviju devāmies zinot, ka izaicinājumi būs. Martā Kanādu apmeklēja visi kaujas grupu komandieri un tika pārrunāti iespējamie jautājumi, kuri varētu radīt problēmas kā, piemēram, valoda, kultūra vai komunikāciju aprīkojums. Mēs apzinājām problēmjautājumus, kurus varam atrisināt. Secinājumus izmantojam mācībās Latvijā, piemēram, tanku rotu kopīgos treniņos, lai panāktu sadarbspēju.

Darām arī daudzas «mazas lietas». Svētdienās karavīriem ir kopīga lūgšana - gan protestantiem, gan katoļiem. Tā notiek trīs valodās. Iknedēļas bataljona parādē es saku uzrunas angliski, bet katras valsts kontingenta komandieris papildu uzrunā arī savā valodā. Strādāt [multinacionālā vidē] ir nedaudz sarežģīti, bet ar problēmām ir jātiek galā.

- Kā kanādieši jūtas, esot NATO austrumu flangā, pie Krievijas robežas? Vai sajūtat apdraudējumu un saspīlējumu?

NATO politiskie līderi pirms gada Varšavā izlēma alianses austrumu flangā izvietot kaujas grupas. Tas ir gan spēcīgs politiskais vēstījums, gan ir arī stiprs militārais resurss. Latvijā ir septiņas NATO nācijas, bet drīz būs jau deviņas - kaujas grupai pievienosies Čehija un Slovākija. Tādā veidā mēs demonstrējam, ka ir gan nepieciešamās spējas, gan arī politiskā griba. Tas samazina apdraudējumu un baiļu sajūtu, ka [reģionā] var notikt konflikts.

Atturēšanas jēdziens pats par sevi nozīmē to, ka kāds, kurš domā kaut ko pasākt, redz - būs jārēķinās ar noteiktiem pretspēkiem. Mēs būsim šeit un izpildīsim savu uzdevumu. Esmu pārliecināts, ka viss būs mierīgi.

Ja jārunā par noskaņojumu [Baltijā] – mans darbs, kā kaujas grupas komandierim, ļauj daudz kur doties, apmeklēt dažādas ceremonijas, tikties ar politiķiem, iedzīvotājiem un militāristiem. Es nejūtu, ka Latvijā valdītu bailes no iespējama militāra konflikta. Protams, es neesmu runājis ar katru Latvijas iedzīvotāju. Taču es ceru, ka viņi saprot – NATO alianse ir vienota un to apliecina karavīri, kas ir izvietoti Latvijā, lai novērstu konflikta iespējamību.

- Daudz diskutēts par iespējamām Krievijas propagandas vai viltus ziņu kampaņām par kuru mērķi varētu kļūt NATO kaujas grupu karavīri. Kā gatavojaties šādai iespējamībai?

Jā, iespējama dezinformācija noteikti ir jauna veida [drošības] vide. Galvenā loma [cīņai pret to] ir izglītībai. Pirms ierašanās Latvijā mums bija daudz instruktāžu un lekciju, kurās piedalījās karavīri. Mēs zinām par gadījumiem, kurus ir pieredzējuši sabiedrotie. Tās ir tās lietas, kuras var notikt un mēs strādājam, lai samazinātu savu ievainojamību.

Pirms kāda laika bija viltus ziņu piemērs par kanādiešu karavīriem, bet tas lielā mērā bija paredzēts un tika gaidīts. Neviens to neuztvēra personīgi. Katra kaujas grupas ietvarnācija Baltijas valstīs ir jau pieredzējusi propagandas uzbrukumu. [Tomēr] izglītošanas process un tas, ka mēs zinām, kas var notikt, ir padarījis mūs par tādiem, kuri var sekmīgi pretoties. Mums ir sava «Facebook» lapa, kurā sniedzam informāciju par savām darbībām - treniņiem, aktivitātēm. Jebkurš var to redzēt. Tādējādi mūsu stratēģija, lai cīnītos ar šo parādību, ir būšana pēc iespējas caurspīdīgākiem. Jebkurš var izlasīt kaujas grupas aktualitātes un tās komentēt.

-Neviena no Latvijā izvietotās kaujas grupas dalībvalstīm, izņemot Kanādu, nav tā dēvētajā izlūkdienestu informācijas apmaiņas programmā «piecas acis». Vai jums, pildot uzdevumus Baltijā, ir visa nepieciešamā informācija par esošo situāciju?

Tā bija viena no lietām, kuras mēs zinājām pirms došanās uz Latviju. Mēs strādājam NATO [izlūkinformācijas] līmenī. Pretējā gadījumā nav īpašas jēgas būt organizācijā, ja nevarat viens ar otru mainīties ar informāciju. Katrs dokuments, kuru es saņemu, ir NATO līmenis.

-Ir izskanējušas neoficiālas bažas, ka Krievija varētu mēģināt savervēt Baltijas valstu karavīrus ar krievu tautības etnisko izcelsmi. Vai jūs Latvijas karavīriem pilnībā uzticaties?

Katrs [Latvijas] karavīrs, kuru es esmu saticis, ir bijis ārkārtīgi patriotiski noskaņots. Esmu informēts par dažādiem arestiem, kas ir notikuši Baltijas valstu drošības dienestos un esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvijā ir spējīgas institūcijas - gan bruņotie spēki, gan arī policija. Latvija tiek galā ar savām darīšanām.

-Kādas būs jūsu attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem? Vai rīkosiet kādas ikdienišķās aktivitātes, piemēram, hokeja spēles?

Mēs pildām atturēšanas politikas uzdevumus. Taču tas nenozīmē, ka brauksim uz Krievijas robežu un vienkārši skatīsimies. Tas nav nepieciešams un ir arī provokatīvi. Kaujas grupa šeit ir uz ilgu laiku - mēs trenējamies, karavīri uzlabo savas spējas. Plānojam arī pēc iespējas vairāk komunicēt un rīkot pasākumus ar vietējiem iedzīvotājiem. Jau septembrī mums ir paredzēta hokeja spēle... Mēs varam darīt visu, ko vēlas latviešu karavīri. Latvijā esam arī, lai parādītu kādi ir NATO karavīri un būtu daļa no kopējās stratēģijas infrastruktūras. Vēlamies apskatīt valsti un tikties ar iedzīvotājiem.

-Karavīri arī ir cilvēki. Viņi dodas izklaidēties, iekuļas piedzīvojumos. Kā jūs plānojat izvairīties no tādām situācijām, kādas tika piedzīvotas ar amerikāņu un britu karavīriem – kautiņš McDonald's, avārijas? Šādi notikumi ir ļoti noderīgi Krievijas propagandai.

Protams, karavīri dodas atpūsties. Tas atkal ir jautājums par izglītošanu. Cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš šeit ir gan kā savas valsts, gan kā NATO alianses sūtnis. Misijas laikā ir jābūt profesionālam. Ne tikai tādēļ, ka karavīrs ir savas valsts pārstāvis, bet arī tādēļ, ka esam redzējuši, cik ātri šādas lietas tiek pamanītas. Jūs esat mierīgā valstī, taču ir jābūt profesionāļiem. Ja karavīrs slikti uzvedas, mēs to izmeklējam. Atklājot pārkāpumu, personai tiek piespriests attiecīgs sods. Mēs pret saviem karavīriem izturamies kā pret pieaugušajiem.

-Rudens sākumā Krievija rīkos vērienīgas militārās mācības «Zapad». To laikā Krievija izspēlē uzbrukumus NATO. Vai uzskatāt, ka mācības ir iespējams apdraudējums?

Mēs zinām par šādām mācībām un to, ka tās norisinās ik pēc četriem gadiem. Arī mums Kanādā ir regulāri armijas treniņi. Krievija ir neatkarīga valsts, kurai ir tiesības rīkot militārās mācības. Ja tajās piedalās vairāk nekā nekā 30 tūkstoši cilvēku, tad saskaņā ar Vīnes dokumentu uz tām jāuzaicina novērotāji. Es esmu pārliecināts, ka tas notiks. Atklāti sakot, mūsu darbība «Zapad» mācību laikā būs tieši tāda, kāda tā būtu, ja šādi treniņi nenotiku. Mēs rīkosim savas mācības, mēs arī informēsim savā «Facebook» lapā par to, ko mēs darām. Augstākā NATO līmenī Krievijas mācībām, protams tiek pievērsta uzmanība.

-Krievijas rīcībā ir ļoti attīstītas A2/AD spējas. Tāpat ir arī jautājums par Suvalku koridoru. Vai jūs nebaida iespēja krīzes situācijā Baltijā nonākt ķīlnieka lomā?

Man intervijās bieži tiek uzdots jautājums – «jūsu ir tikai 450 [kanādiešu], kā jūs jūtaties?». Vispirms – ir 450 kanādiešu un ir 12 tūkstoši cilvēku [Latvijas bruņotajos spēkos]. Ja saskaitāt Baltijas valstu un Polijas karavīrus, kā arī amerikāņus [kuri reģionā piedalās mācībās uz rotācijas principa, neatkarīgi no NATO], tās ir visai nopietnas aizsardzības spējas. Mēs uz Baltijas valstīm neskatāmies kā uz nelielām, izolētām salām. Tā ir kopēja NATO konstrukcija, kas nodrošina ievērojamu kapacitāti. Tādēļ es neesmu nobažījies par nonākšanu ķīlnieka lomā, vai arī tikt nogrieztam [no papildspēkiem]. Reģionā stabilitāte tiks uzturēta.

-Vai paredzēti arī kopīgi treniņi ar citu kaujas grupu pārstāvjiem Lietuvā, Igaunijā vai Polijā?

Protams. Mums tiek plānoti vairāki kopīgi treniņi. Jūlijā visu kaujas grupu komandieri tikās Polijā, lai to pārrunātu. Karavīri priecājas par iespēju redzēt citas Baltijas valstis.

-Latvijā mācības tiek plānotas tikai Ādažu poligonā, vai arī kaujas grupas karavīrus varēs sastapt arī citviet?

Mēs esam tikušies ar Zemessardzes pārstāvjiem, lai izpētītu iespējas rīkot mācības arī citviet Latvijā. Es zinu, ka Ādaži ir populārākā mācību vieta Baltijas valstīs gan ņemot vērā poligona izmērus, gan arī tā iespējas. Saprotam, ka arī citiem ir vēlme izmantot Ādažu poligonu militārajiem treniņiem. Septembrī Ādažu poligonā ieradīsies arī ASV vienība. Tādēļ mēs jau esam sākuši apzināt citas iespējas Latvijā, kur rīkot neliela apmēra mācības. Arī karavīram ir noderīgi, ja izdodas izkļūt no bāzes un doties uz citām vietām.

-Nākamgad kaujas grupai Latvijā pievienosies Čehija un Slovākija. Sagaidāma arī citu valstu dalība, vai izmaiņas jau esošajās nācijās?

Man par to nav informācijas. Šādas sarunas notiek Briselē un Monsā. Es saņemu informāciju, ka ieradīsies čehi un slovāki pēc tam, kā tas principā ir izlemts. Ar slovākiem mēs jau kopīgi strādājām mācībās «Summer Shield». Esmu pārliecināts, ka [Čehijas un Slovākijas] klātbūtne kaujas grupu tikai uzlabos.

-Kā ar jaunu papildu aprīkojumu? Paredzēts, ka Kanāda uz Latviju sūtīs «M777» haubices...

Jā, augusta beigās no Kanādas ieradīsies artilērijas baterija ar četrām «M777» haubicēm. Šie karavīri Latvijā uzturēsies septembrī un oktobrī, lai kopā ar kaujas grupu trenētos mācībās «Silver Arrow». Tad viņi dosies atpakaļ uz Kanādu, bet viņu aprīkojums [haubices] paliks Latvijā. Čehija nosūtīs mīnmetēju vadu, bet Slovākija - kājniekus.

-Bataljons darbojas gan Latvijas brigādes, gan arī Ziemeļaustrumu daudznacionālā korpusa štāba Šcecinā pakļautībā. Kas komandēs kaujas grupu krīzes situācijā?

Ikdienas komandas saņemu no pulkveža Lejiņa. Taču ir darbības, kas tiek koordinētas ar štābu Ščecinā. Dažādām krīzēm ir atšķirīgas reaģēšanas procedūras. Mēs strādāsim kopīgi ar uzņemošo valsti, tādēļ arī trenējam savas spējas mācībās «Summer Shield» un «Silver Arrow», lai būtu gatavi šādām, mazticamām iespējām.