Latvijā valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir virs Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, teikts Valsts kancelejas sagatavotajā «Valsts pārvaldes reformu plāna 2020» projektā.
Latvijā ierēdņu vairāk nekā vidēji Eiropā
Valsts kanceleja norāda, ka vispārējās valdības sektorā nodarbināti 226 600 cilvēki. No tiem 52% jeb 117 000 strādā pašvaldībās un to iestādēs, gandrīz 10% jeb 22 000 ir valsts kapitālsabiedrību darbinieki, nepilni 6% jeb 13 000 - pašvaldību uzņēmumos strādājošie, bet aptuveni ceturtā daļa jeb 60 6000 strādā valsts budžeta iestādēs, proti, ministrijās, to padotības iestādēs un tā saucamajās neatkarīgajās iestādēs.
Valsts pārvades reformas ietvaros plānotā štata samazināšana attieksies uz 58 000 nodarbinātajiem ministrijās, izņemot neatkarīgās iestādes, piemēram, Prokuratūru, Saeimu, Valsts kontroli, Augstāko tiesu u.c.
Tajā pašā laikā Valsts kanceleja norāda, ka 58 000 nodarbināto ietverti ne tikai cilvēki, kas veic administratīvas funkcijas. «Pirms runāt par šo cilvēku atbrīvošanu, nepieciešams saprast, ka lielākā daļa no tiem īsteno tādus valstij svarīgus uzdevumus kā iekšējā un ārējā drošība, profesionālā izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība un sociālā aprūpe. Tikai maza daļa jeb aptuveni 11 700 ir tā saucamā klasiskā ierēdniecība,» uzsver Valsts kanceleja.
Jau ziņots, ka Valsts kancelejas izstrādātajā valsts pārvaldes reformu plānā rosina trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6% un tuvināt valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu privātajā sektorā strādājošo atalgojumam, šonedēļ žurnālistus informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Reformu plāns paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, iesaldēt jaunu amata vietu veidošanu, kā arī trīs gadu laikā tiešajā valsts pārvaldē samazināt darbinieku skaitu par aptuveni 6%, proti, no 58 000 nodarbināto patlaban līdz 54 500 nodarbinātajiem 2020.gadā.
Citskovskis skaidroja, ka tā nebūs mehāniska štata griešana, bet gan tiks mainīts veids, kādā valsts pārvalde strādā un nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat reforma paredz celt algu griestus valsts pārvaldē strādājošajiem līdz 80% no privātajā sektorā maksātā atalgojuma, kā arī piedāvāts ieviest jaunu atlīdzības regulējumu valsts pārvaldē.
Valsts kanceleja arī rosina pārskatīt mazu un ļoti mazu valsts iestāžu funkcijas, galvenokārt fokusējoties uz šo iestāžu funkciju centralizēšanu.