Pirms nododies veldzējošai peldei kādā no publiskajiem peldbaseiniem atceries, ka pastāv gandrīz droša iespēja, ka baseina ūdens saturēs vismaz nelielu daudzumu urīna, vēsta izdevums «Livescience».
Pētījums pierāda, ka ikkatrā peldbaseinā ir atrodams urīns
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aptaujā atklājās, ka katrs piektais vidusmēra peldbaseina lietotājs mēdz savas «mazās vajadzības» nokārtot, nekāpjot ārā no ūdens. Savukārt starp Olimpiskajiem peldētājiem situācija ir vēl traģiskāka – gandrīz katrs peldētājs mēdz atbrīvot urīnpūsli peldbaseina ūdenī.
ASV ķīmiķu biedrības (ACS) pētnieki izpētījuši, ka baseinā vidēji katra persona izdala 30 līdz 80 mililitrus urīna, savukārt 1997. gada pētījums liecina, ka vidējais urīna daudzums, kas no vienas personas nokļūst baseina ūdenī, ir 70 mililitri.
Tomēr, pat ja pieņem, ka katrs peldētājs baseinā izdala 80 mililitrus urīna, būtu vajadzīgas vairāk nekā 12 cilvēku, lai ūdenī nonāktu litrs urīna. Turklāt, ja baseina tilpums ir divarpus miljoni litru (Olimpiskā baseina vidējais tilpums), tad litrs urīna ir pavisam niecīgs daudzums.
Tiesa, ir jāņem vērā, ka šie rādītāji ir aptuveni, jo noteikt, cik daudz urīna ir katrā baseinā, ir diezgan grūti, ņemot vērā, ka zinātnieki vēl nav tikuši skaidrībā, ar kādām metodēm to izdarīt.
Urīns satur 3000 ķīmiskas vielas, to skaitā sāli, ūdeni un proteīnus. Šīs vielas nav unikālas tikai urīnam, tāpēc nošķirt urīnu no peldbaseina ūdens ir ļoti sarežģīti. Turklāt, visu vēl vairāk apgrūtina fakts, ka hlors graujoši iedarbojas uz urīnā esošajām vielām un burtiski sarauj tās gabalos. Tāpēc bieži vien viss, kas ir palicis pāri no urīna peldbaseina ūdenī, ir atsevišķas molekulas un noteikt to izcelsmi vēlāk ir praktiski neiespējami.
Tomēr peldbaseina ūdens smarža vienmēr var pateikt priekšā to, vai tajā ir urīns, vai nav. Visiem zināma «klasiskā peldbaseina smarža», tomēr patiesībā tas nav hlors, kas tā ož, bet gan ķīmisks savienojums trihloramīns, kas veidojas, kad urīnā un sviedros esošās vielas nonāk saskarsmē ar baseina hlorēto ūdeni.