IZM vēlas, lai skolas gaitas bērni sāktu no sešu gadu vecuma

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

IZM skaidro, ka, lai izvērtētu sešgadīgo bērnu vispārējās izglītības apguves sākšanas iespējas, jau 2009.-2011.gadā Valsts izglītības satura centra (VISC) darba grupa izstrādāja un īstenoja pilotprojektu «Mācību priekšmetu standartu projektu un programmu paraugu pilnveide», kura uzdevums bija izstrādāt sešgadīgo izglītojamo mācību programmas projektu ar sasniedzamo rezultātu piemēriem atbilstošajā izglītojamo vecumposmā, kā arī pilnveidot pirmsskolas izglītības vadlīniju projektu. Procesā iesaistot virkni nozares ekspertu, pilotprojekta galvenais secinājums bija, ka sešgadīgo bērnu integrētās mācību programmas saturs kopumā atbilst bērnu uztveres īpatnībām un spējām.

Lai ilgtermiņā veiksmīgi realizētu satura reformu, IZM sākusi vairākas apjomīgas aktivitātes. Piemēram, VISC atbilstoši institūcijas kompetencei sācis kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādi un pēctecīgi plāno arī mācību satura aprobāciju 80 pilotskolās, ietverot arī skolu pedagogu komandu profesionālās kompetences pilnveidi.

Patlaban piecus un sešus gadus veci bērni pirmsskolā, kā arī vēl vienu gadu atbilstoši pašreizējam regulējumam 1.klasē apgūst līdzīgu mācību saturu, tādējādi jau kopš 2002.gada, kad obligāto pirmsskolas izglītības apguvi noteica no piecu gadu vecuma, notiek resursu daļēji neefektīva izlietošana. Sāktās izmaiņas izglītības satura pilnveidē ir veiksmīgs konteksts, lai mainītu pamatizglītības sākšanas vecumu, pārliecināta IZM.

Ministrijas ieskatā argumenti par labu pamatizglītības sākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi arī ar sabiedrības daļā pastāvošo uzskatu un vienlaikus problēmu, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties, psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās pašlaik organizētajam mācību procesam, viņiem ir citas dzīves prioritātes.

Likumprojekts paredz, ka, plānojot pamatizglītības sākšanu no sešu gadu vecuma, pirmajā klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus. Pirmās klases programmu bērni atbilstoši situācijai konkrētajā administratīvā teritorijā varēs turpināt apgūt arī pirmsskolas izglītības iestādē.

Attiecībā uz mērķi sākt pamatizglītības apguvi jau sešu gadu vecumā, vienlaikus normatīvā regulējumā pieļaujot iespēju to sākt arī gadu vēlāk, pastāv vairāki tam par labu vērsti un praksē īstenojami nosacījumi, uzskata ministrija. Pirmkārt, pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var sākt tajā izglītības iestādē (pirmsskolā vai skolā), kur apgūta pirmsskolas obligātā izglītība, lai varētu mācīties jau pazīstamā vidē un ierastajā dienas ritmā un lai tiktu nodrošināta izglītības procesa nepārtrauktība. Otrkārt, pamatizglītības apguvi bērns sešu gadu vecumā var sākt skolā, kas nodrošina vecumposmam atbilstošus apstākļus sešgadīgo bērnu mācībām. Treškārt, mācību procesā un saturā sešus gadus veciem bērniem vēl vairāk akcentējama kompetenču pieeja, kā arī interaktīvs, darbībā balstīts un visas bērnu attīstības jomas aptverošs process. Visbeidzot, pirmajā klasē plānotais apgūstamais mācību saturs un metodika ir atbilstošs sešu gadu vecumā apgūstamajam obligātās pirmsskolas izglītības saturam.

Tādējādi IZM ir pārliecināta, ka agrāka iesaistīšanās pamatizglītības programmā, ņemot vērā pedagogu profesionalitāti, pozitīvi ietekmē bērna attīstību, novērš riskus un kompensē attīstošu vidi, ja bērnam to nespēj sniegt ģimene. Tas nozīmē, ka agrāka bērnu iesaistīšana pamatizglītības programmā īpaši var sekmēt attīstību un socializāciju bērniem no sociālā riska ģimenēm, novēršot agrīnu sabiedrības noslāņošanos un šķelšanos.

Ņemot vērā, ka šis ir jau otrais mēģinājums virzīt priekšlikumu par agrāku skolas gaitu uzsākšanu, IZM mēģinājusi atspēkot no sabiedrības puses izskanošu argumentāciju pret šādu ieceri. Piemēram, saistībā ar risku, ka vienā mācību gadā teorētiski skolas beigs aptuveni divreiz vairāk jauniešu un pastāvēs grūtības plānot profesionālās un augstākās izglītības pieejamību dubultam jauniešu skaitam, IZM ieskatā minēto pieņēmumu atspēko tas, ka process ir kontrolējams ar savlaicīgu mācību un studiju vietu plānošanu.

Tāpat IZM uzskata, ka, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu un paredzot iespēju pirmās klases programmu apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs, mazināms risks, ka sešgadīgajiem skolas vidē nevar nodrošināt nepieciešamās fiziskās aktivitātes, pirmsskolai pietuvinātas prasības skolas videi u.c. Vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus.

Visaptveroša tuvākajos piecos gados plānotā pedagogu profesionālās kompetences pilnveide vienlaicīgi ar kompetenču pieejā veidotā vispārējās pamatizglītības satura sagatavošanu un ieviešanu atspēkojot šaubas par pedagogu spēju mainīt sava darba metodiku un attieksmi pret skolēniem, nodrošināt vecumposmam atbilstošu, integrētu izglītība saturu izglītības iestādēs.

Ņemot vērā minēto, IZM saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam ietvertajiem uzdevumiem, kas atbilst Latvijas tautsaimniecībai aktuālajām prioritātēm, kā arī saistībā ar jaunā kompetenču pieejā balstītā izglītības satura izstrādi un ņemot vērā riskus un iespējas tos kontrolēt, uzskata par nepieciešamu jau 2016.gadā iestrādāt normatīvajos aktos tos regulējumus, kas nodrošinātu iespēju sākt samērīgu, līdzsvarotu un pietiekami elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, to sākot no sešu gadu vecuma.

Paredzēts, ka jaunais regulējums, tostarp kontekstā ar plānotajām izmaiņām vispārējās izglītības saturā, stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. Papildus minētajam likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts regulējums, ka no 2018.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam no valsts budžeta mērķdotācijām tiek segta bērna izglītošana pirmsskolas izglītības programmā, ja bērns pamatizglītības ieguvi nesāk tajā kalendārajā gadā, kurā viņam aprit seši gadi, bet vienu gadu vēlāk. Gadījumā, ja izglītojamais sāk pamatizglītības ieguvi septiņu, nevis sešu gadu vecumā pēc 2021.gada 31.augusta, valsts šādu finansējumu vairs nesniegs.