Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pārkāpj savas pilnvaras un sabiedrisko mediju neatkarību, iejaucoties Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) attiecībās ar sponsoriem, informēja Latvijas Žurnālistu asociācijā (LŽA).
Asociācijas ieskatā, padome rīkojas pretēji tai dotajām pilnvarām, pieprasot LTV un LR informāciju par to attiecībām ar sponsoriem. «Tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu abu mediju lēmumus par sadarbību ar Ventspils domi, ir uzskatāma par iejaukšanos mediju redakcionālajos lēmumos,» uzsver LŽA.
Tā norāda, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.pantu NEPLP pārraudzībā esošie mediji «ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā».
Vienlaikus LŽA atsaucas arī uz Eiropas Raidorganizāciju apvienības Redakcionālo principu vadlīnijām, kas nosaka redakcionālo neatkarību kā pamata principu sabiedrisko mediju darbībā. «Lēmumi uzsākt vai pārtraukt attiecības ar konkrētu projektu atbalstītājiem ir daļa no šīs neatkarības,» skaidro asociācijā.
LŽA valde uzskata, ka NEPLP šodien sasauktā tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu jautājumu par LTV un LR lēmumiem pārtraukt attiecības ar Ventspils domi izklaidējošos projektos «Latvijas sirdsdziesma» (LTV) un «Muzikālā banka» (LR), ir klajā pretrunā ar redakcionālās neatkarības principu.
LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša uzsver, ka būtiska sabiedrisko mediju darba kvalitātes mēraukla ir auditorijas uzticība. «Žurnālā «Ir» publicēto «Rīdzenes sarunu» kontekstā sadarbība ar Ventspils domi meta ēnu pār sabiedrisko mediju reputāciju un radīja uzticības zaudējuma risku, tādēļ lēmums sadarbību pārtraukt ir pamatots,» pauž Ruduša.
Tāpat viņa piebilst, ka lēmums ir īpaši svarīgs, domājot par ziņu dienestu darbību. «LTV un LR ziņu dienestos strādā augstas raudzes profesionāļi, kas pilda sabiedrībai svarīgo sargsuņa funkciju, un citu raidījumu saturs nedrīkst būt ar to pretrunā,» norāda LŽA valdes priekšsēdētāja.
Kā ziņots, NEPLP šodien sēdē tiksies ar LTV un LR pārstāvjiem, lai pārrunātu publiskā sektora jeb valsts un pašvaldību finansējuma piesaistes principus sabiedriskajos medijos.
Diskusija ar sabiedrisko mediju pārstāvjiem notiks sēdes atklātajā daļā, kuru apmeklēt aicināti arī mediju pārstāvji. Pārrunas notiks plkst.14 NEPLP telpās Doma laukumā 8A, Rīgā.
Kā iepriekš norādīja NEPLP locekle Gunta Līdaka, LTV un LR lēmumi pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi būtu jāattiecina arī uz pārējām Latvijas pašvaldībām, jo, izslēdzot sadarbību ar vienu konkrētu pašvaldību, tiek radīti nevienlīdzīgi konkurences noteikumi pārējām Latvijas pašvaldībām, kas būtiski sabiedriskā pasūtījuma īstenošanu.
Pēc NEPLP pārstāves teiktā, padomei nav nekādu iebildumu, ja sabiedriskie mediji sadarbojas ar pašvaldībām, jo NEPLP vienīgais uzdevums ir nodrošināt, lai tiktu izpildīts sabiedriskais pasūtījums. «Tā kā tie [sabiedriskie mediji] izmanto pašvaldību naudu savos projektos, tad, protams, šādā veidā mainoties sabiedriskā pasūtījuma noteikumiem, mainās sabiedriskā pasūtījuma izpildes iespējamība,» uzsvēra Līdaka.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Ventspils pašvaldību nevajadzētu asociēt ar Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu («Ventspilij un Latvijai»), jo tai ir jāpilda savas funkcijas neatkarīgi no tā, kas ir tās vadītājs. Tomēr, ja sabiedriskajiem medijiem ir pozīcija, ka to sadarbība ar konkrētu pašvaldību traucē to politiskajai neitralitātei, tad, pēc Līdakas teiktā, tiem ir jāiet ārā no reklāmas tirgus un jāatsakās no finansējuma, kas nāk no visām Latvijas pašvaldībām, kā arī ministrijām un valsts uzņēmumiem.
Jau vēstīts, ka LTV un LR nolēmuši pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību izklaides raidījumu veidošanā, jo pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Ventspilij un Latvijai») ir bijis viens no aktīviem «oligarhu sarunu» dalībniekiem un apspriedis mediju ietekmēšanas un pakļaušanas veidus.
