Eksperts: Sākusies cīņa par to, kas Eiropā būs dabasgāzes izplatīšanas centrs

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Šobrīd ir sākusies cīņa par to, kas kļūs par dabasgāzes izplatīšanas centru Eiropā, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš norādīja ka varētu būt iespējami divi dabasgāzes piegāžu scenāriji, kurā viens no piegādātājiem būtu Vācija, kas ir saistīta ar Krieviju. Savukārt otrā variantā gāzes izplatīšanas funkcijas varētu uzņemties Polija, kura nesen sagaidīja pirmo sašķidrinātās gāzes piegādes kuģi no ASV.

«Zināma konkurence ir, un Latvija ir ieinteresēta, lai būtu pēc iespējas vairāk apgādes un piegādes ceļi un pēc iespējas vairāk piegādātāju. Pirmais kuģis no ASV ar sašķidrināto gāzi, kas ieradās Polijā, varētu iezīmēt jaunas ēras sākumu un jaunas iespējamās konkurences sākumu reģionā,» domā Sprūds.

Vērtējot vakar Varšavā notikušo Trīs jūru samitu, kurā piedalījās 12 Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītāji, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps un Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, LĀI direktors pauda pārliecību, ka Trampa klātbūtne samitā bijis svarīgākais notikums.

Vienlaikus viņš aicināja nepārvērtēt Trampa ierašanos Polijā un skaidroja, ka ierasti ASV prezidenti vismaz vienu reizi gadā iegriežas Eiropā un vismaz viena pieklājības vizīte uz Centrāleiropas reģionu notiek. «Pirms tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu G20 samita ietvaros Trampam jāparāda, ka nekāda «tirgošanās» ar Centrāleiropu nenotiks. Savukārt gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski aplausi no poļu puses spodrina viņa spalvas,» teica Sprūds.

Tikmēr, no Latvijas perspektīvas skatoties, politiski un stratēģiski šis samits nav tas formāts, kas varētu interesēt Latviju, domā LĀI direktors. «Latvijai ir svarīgi, lai visupirms NATO būtu spēcīga kā alianse un spēcīga būtu Eiropas Savienība (ES), kā arī būtu pēc iespējas ciešāka sadarbība ar ES kodolvalstīm. Tikmēr šeit veidojas tāds pusparalēls, pusalternatīvs reģionāls veidojums,» uzskata Sprūds.

Jau ziņots, ka vakar Varšavā norisinājās Trīs jūru samits, kurā Vējonis sacīja, ka Latvijai un Eiropai ir būtiska iniciatīva par ASV dabasgāzes eksportu uz Eiropu.

Iepriekš tika ziņots, ka Tramps, tiekoties ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu līderiem, gatavojas piedāvāt strauji augošo amerikāņu dabasgāzes eksportu kā politisko instrumentu šo valstu enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas.

Pēc Vējoņa domām, Eiropas un Latvijas interesēs ir diversificēt enerģijas piegāžu avotus, un vienlaikus ar ekonomisko ieguvumu sadarbība ar ASV var sekmēt reģiona lielāku noturību pret dažādiem aktuāliem drošības izaicinājumiem, piemēram, lai stiprinātu Eiropas enerģētisko drošību.

Tikmēr Tramps vakar Varšavā atzinis, ka Krievija, iespējams, iejaukusies pagājušā gada ASV prezidenta vēlēšanās, taču vienlaikus norādīja, ka to varētu būt darījušas arī citas valstis.

Vienlaikus viņš paziņoja, ka ASV stingri atbalsta NATO līguma piekto pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību.

Trīs jūru iniciatīvu veido 12 ES valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Baltijas un Melno jūru - Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija. Neformālā platforma ir izveidota, lai nodrošinātu politisku atbalstu starpvalstu un reģionālu projektu īstenošanai un tādējādi dotu ieguldījumu vienotas, drošas un konkurētspējīgas Eiropas veidošanā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu