Par spīti neskaidrībai ar «Brexit» latvieši nesteidz atgriezties

Ilustratīvs attēls.

FOTO: AP/Scanpix

Lai arī kāda būs «Brexit» realitāte, latvieši Lielbritānijā uzskata, ka tur ekonomiskā labklājība vienalga būšot labāka nekā Latvijā, tāpēc mājās nesteidz atgriezties. Par to trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas» reportāžā no Lielbritānijas.

Pārāk ilgās spekulācijas par «Brexit» ietekmi uz imigrantiem ir atstājušas sekas un daļai cilvēku likušas doties prom, taču teikt, ka latvieši masveidā pamet Lielbritāniju, nevar. Algas lapiņās redzamās summas notur lielāko daļu tautiešus.

Bostonas kāpostu fermā sastaptā latviešu brigāde stāstījusi – ja nesēž uz britu pabalstiem, nav ko satraukties. Galvenais – darbs, un premejere Terēza Meja apsolījusi – nevienu strādājošo ārā nedzīs.

«Nav jau tā, ka te ir labāka darbavieta. Dzīves līmenis te ir labāks, lai gan neesam miljonāri. Pats redzi, uz lauka strādājam, bet nu labāk dzīvojam nekā Latvijā,» sacīja imigrants Bostonā no Bauskas Modris.

Šie latviešu emigranti Lielbritānijā arī stāsta, ka atgriezties Latvijā viņi neplāno, jo apzinās – atgriežoties, viņiem būtu mazkvalificētās pozīcijas un tas nozīmē Latvijas minimālo algu 380 eiro apmērā. Viņi atgrieztos, ja politiķi pieņemtu drosmīgu lēmumu palielināt Latvijas minimālo algu.

Lielbritānijas minimālā alga ir septiņas mārciņas un 50 pensi stundā. Jo vairāk strādā, jo vairāk saņem. Nodokļos – aptuveni 130 mārciņas, vidēji mēnesī uz rokas – 1100 mārciņas. Pēc diviem gadiem, kad Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, minimālā alga būs jau deviņas mārciņas stundā.

«Es nedomāju Latvijā atgriezties, jo man šeit bērni mācās, man te ir bērniem nākotne, un es domāju – Latvijā tiešām nē. Tur jau nav nekā vairs. Visa mana ģimene ir praktiski šeit – brāļi, māsa, mamma, visi ir šeit,» saka imigrante Bostonā no Gulbenes Gunta Vīgante.

Un tieši ķēdes migrācija, aicinot radus un draugus pievienoties Anglijā, joprojām ir ļoti spēcīga, pat par spīti «Brexit».

«Piemēram, es tagad savam draugam nopirkšu biļeti un viņš arī brauks pie manis uz šejieni strādāt «gangā», un pēc tam viņš vedīs savu sievu un bērnus, un pēc kāda laika viņš savu draugus varbūt vedīs. Tā kā visu laiku ieplūst. Reti brauc projām,» norādīja Normunds.

Arī Bostonas pievārtē dzīvojošā Popmaņu ģimene zina skaidri – Latvijā neatgriezīsies. Divi no trim bērniem piedzimuši Anglijā, un visi pieraduši pie emigrācijas labklājības.

«Tie saucamie pabalsti, nu nezinu, tas ir izsmiekls. Latvija ņirgājas. Brīnās, kāpēc nedzemdē Latvijā bērnus. Nu kā tu vari dzemdēt, ja tu pat vienu nevari izvilkt,» sacīja Agris Popmanis.

Popmaņu ģimene Anglijā ir nodzīvojusi vajadzīgos piecus gadus, lai arī pēc «Brexit» turpinātu saņemt britu pabalstus esošajā apmērā – gan par bērniem, gan mājokļa īri. Agris apzinās – vēlamo 1500 eiro mēnesī Latvijā viņš nenopelnīs.

Pieticīgāks gan ir Regbijas pilsētā strādājošais liepājnieks Artūrs. Viņš nemaz nebūtu emigrējis uz Lielbritāniju, ja alga Latvijā viņam kā traktoristam būtu 700 eiro.

«Šeit ir labāks tas, ka tev par darbu maksā, bet Latvijā – nenovērtē, taču vairāk es nekādu labumu neredzu. Kā mājas es te nejūtos, tas ir vairāk nekā skaidrs, ilgojos pēc ģimenes. Mājās ir palikusi sieva un divi bērni,» saka Artūrs.

Un šis ir iemesls, kāpēc Artūrs tomēr apsver domu atgriezties. Jo cīņā par naudu svešumā nav pieredzējis sava bērna Latvijā kā mazuļa augšanu.

Tiem, kuri vēlēsies turpināt legāli dzīvot Lielbritānijā un saņemt sociālos un veselības pakalpojumus, nāksies pieteikties pastāvīgajam statusam. To vajadzēs iegūt arī pat tiem, kuri jau līdz šim ieguvuši rezidenta kartes. Izskan pārmetumi, kādēļ tas vajadzīgs, jo arī jaunā dokumenta saņemšanai vajadzīgi Lielbritānijā nodzīvoti pieci gadi.

Uz augšu