Steidz uz tirgu pēc mūsu zemenēm! Cenas krīt

Smukākās zemenes meklējot

Rīgas Centrāltirgus izskatās pēc sarkanas jūras, kas smaržo pēc zemenēm. Zemeņu un ķiršu izvēle ir liela. Ogas lielākoties nav vietējās, bet ievestas un dienvidu zemēm, tāpēc lētākas. Polijā audzētās zemenes maksā no 2 līdz 4 eiro kilogramā.

Zemenes ir saldas un aromātiskas, bet pircēji sūdzas, ka tās ir mīkstas, ūdeņainas un, nesot uz mājām, zaudē formu un izšķīst.

Laba ziņa tiem, kas gaida, kad tirgū būs lielāks vietējo ogu piedāvājums un cena kritīsies! Nedēļas nogalē Rīgā, Kalnciema kvartālā, Jelgavas, Rēzeknes un Cēsu tirgū gaidāms zemeņu pieplūdums, jo ogas ir nogatavojušās un zemnieki šobrīd naski novāc ražu.

TVNET aptaujātie zemeņu audzētāji saka, ka viņiem paveicies – salnas zemenes nenokoda, jo tās vēl nebija sākušas ziedēt. Raža ir laba, atliek tikai uzrotīt piedurknes un mesties dobēs.

Pirms dažām nedēļām vietējo, siltumnīcā audzēto zemeņu cena sasniedza pat 12 eiro kilogramā, bet drīz lauka zemenes varēs nopirkt par dažiem eiro – gandrīz tikpat lēti kā poļu.

Centrāltirgū aiz letes pārsvarā stāv cilvēki, kuriem līdz dārzkopībai tikpat tālu kā līdz zvaigznēm. Uzrunātās pārdevējas godīgi atzīst, ka par produkciju neko daudz nezina - ne kur un kā tā audzēta, ne kas nosaka cenu atšķirību. Tumši sarkanie ķirši nāk no Ungārijas, Polijas, Spānijas. Poļu ogas ir vislētākās, lai gan garšas ziņā no ungāru un spāņu ķiršiem daudz neatšķiras.

Velti gaidīt Latvijas ķiršus, kuriem drīz būtu jāparādās uz letes, jo ogu nebūs.

Lielākā daļa ziedu pavasarī nosala. Turklāt ir saimniecības, kurās nosala ne vien ķiršu ziedi un apsala zari, bet bojā aizgāja ķiršu koki.

Sals nokoda gandrīz visu

Mērens pesimisms valda starp augļkopjiem, kuru zaudējumi kopumā lēšami 15 miljonu eiro apmērā. Pavasara salnas, kas vietām zemes līmenī sasniedza mīnus 7 grādus un noturējās trīs naktis, pamatīgi paplucinājušas dārzus. Vislabākā situācija ir Latgalē un Vidzemes ziemeļos, bet visvairāk no salnām cietis Kurzemes reģions.

Ābolu un bumbieru raža šoruden būs par 50% mazāka, nekā tika plānots. Nesagaidīsim arī upeņu, melleņu, aveņu ražu, jo ogulāji ir pamatīgi cietuši.

Ar plūmēm būs pavisam bēdīgi,

skaidro Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

«80% melleņu aizgāja bojā nevis ziemā, bet pavasarī. Pirms Lieldienām uznāca silts laiks – viss sāka plaukt, bet pēc tam sekoja sals. Arī viena diena maijā bija ļoti salta. Ar to pietika, lai raža aizietu bojā.» Atliek ēst vietējās zemenes, kas no sala cietušas mazāk, lai gan vairākas saimniecības Kurzemē ziņojušas par nopietniem zaudējumiem. «Mūsu zemenes nevar būt tik lētas kā poļu, jo izmaksas ir augstākas,» saka Rudzāte.

Kaimiņzemes ogas ir garšīgas, bet jārēķinās, ka ķimikālijas tās saņēmušas vairāk nekā mūsējās. Latvija atrodas ziemeļu zonā, kurā nav atļauts lietot tik daudz preparātu kaitēkļu iznīcināšanai kā, piemēram, Polijā.

Jo tālāk uz dienvidiem, jo labvēlīgāka vide dažādiem kaitēkļiem, tāpēc tur atļauts intensīvāk miglot laukus.

«Pie mums šogad arī ir dārza utis, kas apsēdušas ķiršus, upenes, jāņogas,» piemetina Rudzāte.

«Ja ievestās Polijas zemenes tiek tirgotas godīgi, nevienam nav pretenziju. Nepatīkami ir, ja kāds negodīgs tirgotājs tās cenšas uzdot par vietējām, pārdodot par augstāku cenu,» saka LAA biroja vadītāja Renāte Kajaka.

Gribot atbalstīt vietējos zemniekus, cilvēki par augstāku cenu pērk pašmāju ogas, bet izrādās, ka tiek muļķoti – ogas ir ievestas no Polijas un tirgotājs vienkārši iedzīvojas.

Pārtikas un veterinārajam dienestam nav pietiekamu resursu, lai izkontrolētu visus tirgotājus. Pārdevējam pēc pieprasījuma ir jāuzrāda dokumenti par produkcijas izcelsmi. Gadās, ka zemniekam ir divas dobes ar tādu pašu zemeņu šķirni, kāda iepirkta no Polijas. Līdz ar to «ar papīriem viss kārtībā».

Maijvaboles paēdušas

«Mums paveicās, nenosala, jo pavasaris bija vēls un zemenes sāka ziedēt divas nedēļas vēlāk nekā parasti,» saka Zilupes novada zemnieku saimniecības «Purvmaļi» saimniece Skaidrīte Marčenoka. Viņai šobrīd darba pilnas rokas, jo saimniecībā vāc ražu un ved uz Rēzekni, Ludzu un Zilupi. «Pārsvarā mums ir 1978. gadā radīta zemeņu šķirne «Zenga Zengana». Parasti šīs ogas ir ļoti saldas, bet šogad padevušās skābenas. «Zefīra» šosezon nebūs, bet «Polkas» ogas sīkas, jo šo šķirni nesen ieaudzējām un vajadzīgs mēslojums. Mūsu ogas ir pilnīgi tīras – ne piebarojam, ne pret kaitēkļiem kaut ko lietojam. Maijvaboļu kāpuri šogad ogas krietni pabojājuši. Pabarojām arī maijvaboles,» smejas saimniece. Šobrīd bioloģiski audzēto ogu cena svārstās no 3,50 līdz 5 eiro kilogramā. Poļu zemenes viņa kritizē:

«Nopirku 3 kilogramus un biju ļoti neapmierināta. Mājās pārnesu šķidru putru.»

«Lasām trešo dienu, laba raža, brīnumainā kārtā nenosala, lai gan trīs naktis pieturējās sešu grādu sals,» saka Madonas novada zemnieku saimniecības «Ataugas» saimniece Antra Gotlaufa. Turpretim rudens aveņu raža cieta pamatīgi – ogas būs, bet krietni vēlāk. «Pērn ap šo laiku avenāji bija līdz jostas vietai, tagad līdz ceļgaliem,» saka saimniece.

«Ataugas» ir neliela piemājas saimniecība, kurā šobrīd galvenie palīgi zemeņu vākšanā ir skolēni. Gotlaufa uzskata, ka skolēnu nodarbināšanai ir pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, lai gan bērni vasaras brīvlaikā ļoti grib strādāt un nopelnīt kabatas naudu. «Sistēma neveicina skolēnu nodarbinātību. Mēs nevaram izpildīt līguma nosacījumus,» skaidro saimniece.

Ja līst lietus, nekas nenotiek, bet, ja spīd saule, jāstrādā svētdienā.

Viņa atzīst, ka tik zemu cenu kā poļu zemenēm viņa nevar piedāvāt, jo pie mums zemeņu audzēšanas izmaksas ir augstas.

«Paldies visiem, kas atbalsta vietējos zemeņu audzētājus un pērk mūsu ogas. Tas silda sirdi.»

«Mēs nesteidzinājām stādu augšanu, tāpēc tie auga savā dabiskajā ritmā un nenosala,» saka Jelgavas novada saimniecības «Vībotnes» īpašniece Gita Ratniece. Saimniecība ir neliela – saimniece pati audzē, novāc un tirgo ogas. Viņa sola nedēļas nogalē būt Rīgā, Kalnciema kvartāla tirgū ar daudz saldu «Polkas» šķirnes zemeņu. Mūsu pircēji ir izvēlīgi un garšas ziņā prasīgi – grib tikai labāko. «Poļu zemenes ar mūsējām taču nevar konkurēt. Mūsējās ir tieši no lauka - smukākas, garšīgākas.»