Uzskatam, ka pastāv sakarība starp rakstīšanu ar kreiso roku un talantu, ir gara vēsture. Leonardo da Vinči bija kreilis, tāpat kā Marks Tvens, Mocarts, Marija Kirī, Nikola Tesla un Aristotelis. Arī bijušais ASV prezidents Baraks Obama, datortehnoloģiju uzņēmuma «Microsoft» dibinātājs Bils Geitss un futbolists Lionels Mesi ir kreiļi.
Bet vai tiešām kreiļi biežāk izrādīsies ģēniji nekā labroči?
Liverpūles universitātes pētnieki Džovanni Sala (Giovanni Sala) un Fernands Gobets (Fernand Gobet) pētījuši sakarību starp rokas izvēli un matemātiku.
Rokas izvēle ir smadzeņu darbības izpausme un saistīta ar izziņu. Kreiļiem vidēji ir attīstītāka labā smadzeņu puslode, kas atbild par tādiem procesiem kā telpiskā domāšana.
Salīdzinot ar labročiem, kreiļiem parasti ir arī lielāks smadzeņu saiklis (corpus callosum), kas savieno abas smadzeņu puslodes.
Kādēļ tā ir, nav zināms.
Iespējams, dzīvojot pasaulē, kas domāta labročiem, kreiļi ir spiesti izmantot abas rokas, tādejādi atīstot corpus callosum. Tas savukārt nozīmētu, ka visi cilvēki var attīstīt šo smadzeņu daļu, mācoties izmantot abas rokas.
Šīs īpatnības varbūt ir cēlonis kreiļu veiksmei konkrētās profesijās un mākslas veidos. Piemēram, ļoti daudz kreiļu ir mūziķu, arhitektu un šahistu vidū. Visās šajās profesijās būtiska ir spēja efektīvi apstrādāt informāciju un laba telpiskā domāšana.
Kreiļi un matemātika
Vairāk nekā pirms 30 gadiem publiskots pētījums liecināja, ka kreiļiem visticamāk padosies matemātika. Pētījumā tik noskaidrots, ka matemātikā apdāvināto skolnieku vidū kreiļu ir proporcionāli daudz vairāk nekā sabiedrībā kopumā.
Tomēr pēdējā laikā viedoklis, ka kreisās rokas izvēle liecina par augstākām intelektuālām spējām, ticis apšaubīts. Vairāki pētnieki apgalvo, ka tas nav saistīts ar kādām priekšrocībām izziņas prasmēs, un daži pat uzskata, ka tas negatīvi ietekmē kognitīvās spējas.
Piemēram, vienā no šiem pētījumiem tika secināts, ka bērni kreiļi vecumā no pieciem līdz 14 gadiem matemātikā zina mazāk nekā labroči.
Rūpīgi izstrādāts eksperiments
Agrāk veiktie pētījumi atšķiras viens no otra ar veidu, kā noteikts, vai cilvēks ir kreili vai labrocis. Dažos pētījumus dalībniekiem vienkārši tika pajautāts, kuru roku viņi parasti izmanto. Svarīgākais, pētījumos bija atšķirīgi veidi, kā noteikt matemātiskās spējas. Tādēļ, iespējams, arī rezultāti šiem pētījumiem bijuši dažādi.
Lai iegūtu detalizētākus rezultātus, Sala un Gobets nolēma veikt vairākas eksperimentu sērijas, iesaistot vairāk nekā 2300 skolēnus.
Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, tika izmantota viena veida anketa, kurā cilvēkam jautāts, kurai rokai viņš dod priekšroku rakstot, zīmējot, tīrot zobus un darot citas lietas. Ar anketas palīdzību iespējams noteikt, cik lielā mērā cilvēks dod priekšroku vienai rokai, neizdarot kategorisku slēdzienu labrocis vai kreilis. Rezultātā pētniekiem izdevās izveidot ticamākus statistikas modeļus.
Pētījumā tika secināts, ka kreiļiem ir labāki rezultāti uzdevumos, kuros jārisina sarežģītas problēmas. Sevišķi skaidri tas parādījās zēnu vidū.
Vienkāršākos matemātikas uzdevumos atšķirības starp kreiļiem un labročiem netika novērotas.
Pētījumā arī tika secināts, ka izteiktiem labročiem klājies sliktāk visos matemātikas uzdevumos, salīdzinot ar labročiem un kreiļiem, kas reizēm kaut kādu darbību veikšanai izmanto arī otru roku.
Secinājums - rokas izvēle kā liecība par corpus callosum lielumu zināmā mērā ietekmē kognitīvās spējas.
Tomēr rokas izvēle ir tikai netieša smadzeņu funkciju izpausme. Piemēram, tikai trešdaļa cilvēku, kuriem ir attīstītāka labā smadzeņu puslode, ir kreiļi. Tātad daudziem labročiem ir līdzīga smadzeņu struktūra kā kreiļiem.
Tādēļ, vērtējot cilvēku pēc tā, vai viņš ir kreilis vai labrocis, jābūt uzmanīgiem.
