Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji bažījas par deportāciju piemiņas vagona Torņkalnā tehnisko stāvokli, jo pastāvot draudi, ka tas drīz var sabrukt.
Okupācijas muzeja pārstāvji bažījas par deportāciju piemiņas vagona Torņkalnā tehnisko stāvokli
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Muzeja pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pirms 21 gada tika organizēta deportācijās izmantota dzelzceļa vagona uzstādīšana Torņakalna stacijā. No pagājušā gadsimta četrdesmito gadu sākuma izmantotajiem vagoniem 1996.gadā bija palikušas vien oriģinālas metāla konstrukcijas, uz kurām tika atjaunotas koka daļas.
Vagona uzstādīšanu kopīgiem spēkiem veica muzejs un VAS «Latvijas dzelzceļš». Visus šos gadus muzejs rūpējās, lai vagons piemiņas dienās būtu atvērts apmeklētājiem, un veica sīkos remontdarbus. Taču šobrīd, pēc divdesmit gadiem zem klajas debess, vagonam atkal ir nepieciešams kapitāls remonts, norādīja muzeja pārstāvji.
Muzejs plāno uzrunāt «Latvijas dzelzceļu» un šoreiz arī Rīgas pilsētas pašvaldību, lai organizētu kopīgu darba grupu, ar mērķi izstrādāt vagona restaurācijas projektu un īstenotu to kā dāvanu uz Latvijas valsts simtgadi.
Muzeja pārstāvji uzsver, ka atmiņu un stāstu apkopošana par deportācijām ir svarīga, taču ir nepieciešams saglabāt arī šādus objektus, kas palīdz vairāk aptvert 1941.gada 14.jūnija notikumu norisi un deportēto iedzīvotāju skarbo pieredzi.
1941.gada 14.jūnijs ir diena, kas Latvijas valsts vēsturē iegājusi kā pirmais deportācijas gads. Politiskām pārmaiņām gatavotā jaunā padomju vara ar rīkojumiem, pavēlēm un lēmumiem no Latvijas uz Sibīriju izsūtīja 15 424 iedzīvotājus. Torņakalna preču stacija bija vieta, kur deportācijai tika pakļauti vairāk kā divi tūkstoši cilvēku, kas nelikumīgi, bez tiesas sprieduma un varmācīgi, tika izvesti no Latvijas.
Politiski represēto biedrības «Kurzemes Rajona politiski represēto klubs» pētījuma datu apkopojumā tiek secināts, ka šo divu tūkstošu skaitā bija 453 arestam pakļautie vīrieši, ģimenes galvas, namīpašnieki, veikalnieki un citi cilvēki, kuri ieņēmuši atbildīgus amatus. Deportējamo sarakstos bija iekļauti arī parasti strādnieki, kuriem inkriminētos noziegumus attiecināja uz visiem ģimenes locekļiem, ieskaitot zīdaiņus. Tāpat sarakstā bija iekļauti arī 178 teritoriālā korpusa virsnieki, kareivji, kuriem arī tika piemērots arests.