Netiekot valdībā, «Saskaņa» plēšas pie varas lielākajās Latvijas pilsētās

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Patrīcija Eglīte / LETA

Pēc neveiksmīgajiem mēģinājumiem iekļūt valdībā «Saskaņa» izvēlējusies citu Latvijas «iekarošanas» scenāriju – tā cenšas pārņemt varu lielākajās Latvijas pilsētās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Nule notikušajās pašvaldību vēlēšanās «Saskaņa» piedzīvojusi politisku izrāvienu. Tai izdevies ne tikai saglabāt varu Rīgā un Rēzeknē, bet tieši šīs partijas biedrs, visticamāk, kļūs par mēru otrajā lielākajā Latvijas pilsētā - Daugavpilī.

Kopš 10. Saeimas vēlēšanām pirms septiņiem gadiem «Saskaņa» nemitīgi ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu. Taču vienmēr atstāta opozīcijā. Iemesli visdažādākie – gan tās noslēgtais līgums ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju «Vienota Krievija», gan citu politisko spēku nevēlēšanās strādāt plecu pie pleca ar Saskaņas deputātiem.

Kamēr valsts līmenī «Saskaņa» cieta vienu zaudējumu pēc otra, citādi bija pašvaldībās. Jau astoto gadu Nils Ušakovs saimnieko Rīgā,

opozīcijā atstājot valdībā pārstāvētās partijas. Tikpat ilgi vadības groži ir vēl viena bijušā Saeimas deputāta – Aleksandra Bartaševiča rokās. Turklāt šajās pašvaldību vēlēšanās daļā lielo pilsētu «Saskaņa» mērķtiecīgi centās savu ietekmi vairot. «Tā bija absolūti apzināta rīcība, arī ņemot vērā manu paša pieredzi. Esmu atnācis strādāt Rīgas pašvaldībā tieši no Saeimas. Ejot uz Daugavpili, Liepāju, Jūrmalu, virzījām jaunus, bet, no otras puses, ar zināmu pieredzi Saeimas deputātus,» skaidro Ušakovs.

Izvēlētā stratēģija vainagojās panākumiem. Daugavpilī, visticamāk, mēra krēsls būs tieši «saskaņietim» Andrejam Elksniņam.

Viņa komanda bija izveidota no jauna, sarakstā iekļaujot tikai vienu līdzšinējo domnieku. Savukārt līdzšinējās varas kritizēšanai izmantoja vietējo portālu un avīzi «Naš Gorod». «Vēlētājus uzrunā nevis caur mediju, arī jūs esat medijs, vēlētājus uzrunā caur idejām, caur vērtībām, caur godīgumu, parādot vēlētājiem to politiķu patieso seju, kuri ir pie varas,» taisnojas Elksniņš. Viņš norāda, ka ««Saskaņa» ir bijis nepieciešams restarts Daugavpilī. «Saskaņa» ir bijušas nepieciešamas pārmaiņas, lai daudz efektīvāk aizstāvētu iedzīvotāju intereses».

Būtiskas pārmaiņas «Saskaņai» bija nepieciešamas arī Jūrmalā. Tieši tur pēc aizturēšanas

Jūrmalas mēra krēslā Gatim Truksnim (ZZS) atgriezties ļāva tobrīd «Saskaņas» deputātes Karinas Siņkevičas balss.

Viņa balsoja pretēji partijas uzstādījumam. «Diemžēl situācija bija tāda, ka viņa gribēja nobalsot par Truksni, un mēs viņu izslēdzām. Es ļoti ceru, ka nākotnē tā disciplīna tādos jautājumos būs augstākā līmenī, nekā ir tagad,» norāda «Saskaņas» līderis Jūrmalā Ņikita Ņikiforovs.

Priekšvēlēšanu laikā «Saskaņa» īpašu uzmanību pievērsa pilsētu mikrorajoniem. Tiem vēlētājiem, kurus citas partijas aizraut ar saviem solījumiem līdz šim nav spējušas. Piemēram, Liepājas mikrorajonā Karostā visvairāk nobalsoja tieši par Saskaņu. «Karostas un arī citos mikrorajonos cilvēki diemžēl jūtas kā atstumtie, neskatoties uz to, ka tur ir brīnišķīga daba un brīnišķīgi ļaudis dzīvo.

Mēs staigājām pa dzīvokļiem, kas nav pretrunā ar likumu, un ļoti gribējām cilvēkiem dāvināt cerību,»

priekšvēlēšanu kampaņu atstāsta «Saskaņas» līderis Liepājā Valērijs Agešins.

Liepājā pie varas «Saskaņa», visticamāk, netiks. Tajā pašā laikā pēc šā brīža paziņojumiem secināms, ka trīs Latvijas pilsētās (Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī) tai būs savi mēri. Savukārt Jēkabpilī un Jūrmalā tā darbosies valdošajā koalīcijā.

«Saskaņa» cietusi arī zaudējumu. Piemēram, Ventspils domē tā vairs neiekļuva. Atšķirībā no citām pilsētām uz Ventspili «Saskaņa» spilgtu līderi nesūtīja. Nav zināms, vai tāda bijusi Ušakova un no amata pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga vienošanās. Taču «de facto» rudenī nofilmētā Lemberga telefonsaruna pašvaldību vadītāju tikšanās reizē ar Valsts prezidentu ļauj pieļaut, ka attiecības abu kungu starpā varētu būt gana labas. Savukārt uz «de facto» jautājumu,

kāpēc «Saskaņa» uz Ventspili nesūtīja spēcīgu līderi, Ušakovs atbild, ka «mēs esam ļoti reālistiski noskaņots politiskais spēks.

Skaidrs, ka Ventspilī cīnīties ar esošo mēru var, bet rezultātu tas nedod, jo cilvēks ir populārs Ventspils iedzīvotāju vidū. Mēs redzam, kā ir veicies Kristovskim ar šo visu lielo bloku.»

Tieši Zaļo un zemnieku savienībai un tajā ietilpstošajām sīkpartijām vēsturiski ir vislielākā ietekme reģionos. Tā spējusi noturēt varas grožus savās rokās lielākajā daļā Latvijas lielo pilsētu. Pagaidām tā «Saskaņu» kā apdraudējumu savai ietekmei neuztver. «Jebkura partija ir konkurējošā partija, un jārēķinās ar pilnīgi visām, bet šinī gadījumā es nevēlētos speciāli izcelt «Saskaņu», jo mūsu rezultāti pašvaldību vēlēšanās bija ļoti labi un mēs savas pozīcijas esam stiprinājuši, un atsevišķās vietās, kur bija domē nokļuvusi «Saskaņa», jebkurā gadījumā mēs esam saglabājuši savas līderpozīcijas, un mēs neuztveram to, kā kaut kādu apdraudējumu mums,» norāda Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.

Valdībā «Saskaņa» līdz šim nav nonākusi. Tajā pašā laikā pašvaldību līmenī Zaļo un zemnieku savienības deputātiem sastrādāties ar «Saskaņas» politiķiem nav bijusi problēma.

Piemēram, arī Jūrmalā jauno koalīciju veidos tieši ievēlētie deputāti no Zaļo un zemnieku savienības un «Saskaņa». Krauze taisnojas, ka pašvaldībās aktuālāki ir saimnieciskie, nevis politiskie jautājumi, par kuriem varētu rasties domstarpības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu