Francijā 11. jūnijā notiek parlamenta vēlēšanu pirmā kārtā, kam 18.jūnijā sekos otrā kārta, un šo vēlēšanu iznākums izšķirs, vai jaunais prezidents Emanuels Makrons spēs efektīvi pārvaldīt valsti.
Makrona pirmais «eksāmens»: Francijā norisinās parlamenta vēlēšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja vēlēšanās absolūto vairākumu iegūs Makrona jaundibinātā partija «Republique En Marche» («Uz priekš, Republika!» - REM), prezidentam būs iespēja parlamentā apstiprināt savu izraudzīto premjerministru Eduāru Filipu un panākt atbalstu saviem reformu solījumiem.
Ja REM neizdosies panākt vairākumu, Makrons būs spiests vienoties ar politiskajiem sāncenšiem.
Īpaši negatīva scenārija gadījumā kādai citai partijai varētu izdoties iegūt vairākumu. Šādā gadījumā Makrons būs spiests premjerministra amatam nominēt kādu tās pārstāvi, zaudējot kontroli pār iekšpolitisko darba kārtību.
Uzrunājot atbalstītājus pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās, Makrons maijā aicināja dot viņam «spēcīgu vairākumu» Nacionālajā sapulcē, lai viņš varētu īstenot reformu programmu, kurā iekļauti dažādi ekonomikas liberalizācijas pasākumi, pret kuriem stingri iestājas kreisie.
REM ģenerālsekretārs Rišārs Ferāns uzsvēra, ka partijas kandidāti ir solījuši atbalstīt Makrona programmu, ja tiks ievēlēti parlamentā. Atbilstoši Makrona vēlmei puse REM kandidātu līdz šim nav ieņēmuši kādu vēlētu amatu.
Tikmēr labēji centriskās Republikāņu partijas vēlēšanu kampaņas vadītājs Fransuā Baruāns solījis sīvu pretestību Makronam.
Tomēr republikāņu līderi saglābuši arī iespēju zināmai sadarbībai ar Elizejas pili, norādot, ka viņu nostāja ekonomiskajos jautājumos nav nemaz tik atšķirīga. Baruāns pat ļāvis noprast, ka republikāņi varētu Makronam palīdzēt nodrošināt «vairākumu, kas Francijai ir vajadzīgs».
Savukārt Makrons bumbu raidījis pretinieku laukumā, par premjerministru nosaucot republikāņu politiķi Filipu, bet ietekmīgo republikāņu likumdevēju Bruno Lemeru ieceļot ekonomikas ministra amatā.
Makronam panākumus sola arī jaunākās sabiedriskās domas aptaujas.
Pētījumu centrs «Harris Interactive» prognozē, ka REM parlamentā iegūs 330 līdz 360 vietas, savukārt republikāņi spēs izcīnīt tikai 135 līdz 150 vietas.
Kopā Nacionālajā Asamblejā ir 577 vietas.
Lielākie zaudētāji vēlēšanās, domājams, būs Makrona priekšteča Fransuā Olanda pārstāvētie sociālisti
, kuri varētu zaudēt lielāko daļu no iepriekšējās parlamenta vēlēšanās iegūtajiem 280 mandātiem. To centriski nosakņotie vēlētāji izvēlas atbalstīt Makronu, turklāt sociālistus apdraud arī Žana Lika Melanšona vadītā kreiso ekstrēmistu partija «Nepakļāvīgā Francija».
Ievērojamu pārstāvniecību parlamentā cer iegūt arī Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālā fronte (FN), kura vēlēšanās 2012.gadā ieguva tikai divas vietas. FN tomēr satricinājušas iekšējas domstarpības par prezidenta vēlēšanu rezultātu un Lepēnas sniegumu televīzijas debašu laikā.
Pats Makrons ir atzinis, ka daudzi vēlētāji prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā izvēlējās viņu, «nevis piekrītot mūsu idejām», bet «lai aizstāvētu Republiku pret ekstrēmismu».
Savukārt nepārprotama uzvara parlamenta vēlēšanās dotu viņam mandātu īstenot reformu programmu.
Parlamenta vēlēšanu otrā kārta 18.jūnijā notiks tajos vēlēšanu apgabalos, kuros neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nebūs ieguvis vismaz 50% balsu.