Straumēšanas servisi - vai latviešu mūzikas beigu sākums?

FOTO: Reuters/ScanPix

LaIPA «Mūzikas patēriņa indeksā» 2017.gada pavasarī noskaidrots - kopumā 53% Latvijas iedzīvotāju katru dienu klausās mūzikas ierakstus, no kuriem lielākais klausītāju īpatsvars jeb 75% klausās radio, vēl 65% izmanto datoru un 38% patērē mūziku viedtālrunī. Aizvien lielāku popularitāti gūstot digitālajiem straumēšanas servisiem, kurus ikdienā izmanto 23% aptaujas respondentu, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība kopā ar nozares ekspertiem piedalījās diskusijā «Iespēja vai aplauziens – latviešu mūzikai globālajos straumēšanas servisos».

Diskusijā piedalījās LaIPA izpilddirektore Liena Grīna, LaIPA valdes loceklis Kārlis Būmeisters, DJ un Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, mūziķis, žurnālists Jānis Žilde, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas Eksporta biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška, kā arī Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere. Tika pārrunāta godīga samaksa mūziķiem no straumēšanas platformām, tas, kam izdevīgs digitāls vienots tirgus, kā arī citi jautājumi.

LaIPA izpilddirektore Liena Grīna: «Vairākkārt esam uzrunājuši mūziķus iestāties par savām tiesībām, jo īpaši runājot par mūzikas straumēšanas vietnēm, bet, pat lūdzot mūziķiem parakstīt «Fair play, fair pay» petīciju, no Latvijas savācām tikai divus parakstus. Ir pienācis laiks, kad mūziķiem jāapzinās savas tiesības un iespējas. Jāizvēlas virziens un ceļš, pa kuru doties, lai tālāk attīstītos.»

«Mūzikas patēriņa indeksa» dati rāda – 71% respondentu piekrīt, ka mūziķiem jāsaņem taisnīga atlīdzība par viņu darbu pieejamību straumēšanas platformās. Lai gan industrijas pārstāvji piekrīt, ka taisnīga atlīdzība ir nepieciešama, jādomā arī par citiem kanāliem, kur popularizēt vietējo mūziku. Mūzikas žurnālists Jānis Žilde stāsta:

«Radio ir viens no instrumentiem, kā veicināt sabiedrības interesi par jaunumiem latviešu mūzikā. Vēl viens labs instruments ir televīzija, kas varētu vilināt un ieinteresēt skatītājus ar jaunāko lokālo saturu.»

Diskusijas laikā izskanēja arī viedoklis par straumēšanas servisiem – tas izdevīgs tikai globālu atpazīstamību guvušiem mūziķiem vai tā tomēr ir lieliska iespēja sevi parādīt plašāk arī Latvijas mūziķiem. Stāsta Kārlis Būmeisters: «Jāuzspridzina burbulis par straumēšanas servisiem.

Nevajag aizmirst, ka servisi daļēji pieder lielajām ierakstu kompānijām – Sony, Warner, Universal.

Protams, šīm kompānijām straumēšanas servisos ir vieglāk izcelt savus mūziķus. Ienākumi no abonēšanas maksas vispirms tiek sadalīti starp kompānijām, viņu pārstāvētajiem māksliniekiem, un pārējais nonāk pie mūziķiem. Salīdzinoši nonākt radio apritē jaunajiem mūziķiem ir ievērojami izdevīgāk, jo autoratlīdzības ir pārskatāmākas un paredzamākas.»

47% «Mūzikas patēriņa indeksa» respondentu piekrīt, ka mūzikas straumēšanas platformas ir iespēja samazināt mūzikas pirātismu un nelegālu tās izplatīšanu. Radio Pieci personība un DJ Toms Grēviņš saka:

«Pirātisms nav ērts. Jāiegulda laiks meklēšanā, grūti atrast mūziku labā kvalitātē.»

Latvijas Mūzikas Eksporta biedrības vadītāja Agnese Cimuška piebilst: «Būtisku lomu pirātisma samazinājumā spēlē arī paaudžu maiņa un domāšanas veids. Jaunajai paaudzei ir cita satura pieejamības un patērēšanas pieredze. Ja iepriekš valsts radīja apstākļus, kas veicināja pirātismu, šobrīd saturs ir ērti pieejams un nepieciešamība pēc nelegāla satura samazinās.»

Runājot par mūzikas straumēšanu nedrīkst nepieminēt Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kas paredz digitālajam laikmetam atbilstīgu vienoto tirgu, sekmējot izaugsmi, inovācijas un konkurētspēju. Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vecākā juriskonsulte Linda Zommere skaidro: «Digitāls vienots tirgus sastāv no daudzām sadaļām. Autortiesībām atvēlētas apmēram piecas no tām. Cilvēkiem mainījušies satura lietošanas paradumi. Viena no jau pieņemtajām regulām ir par portabilitāti. Iegādājoties servisa abonementu Latvijā, bet īslaicīgi izbraucot uz ārvalstīm, tas joprojām ir pieejams. Lai gan joprojām netiek atcelta ģeolokācija, šis ir mūsu mēģinājums padarīt tirgu pieejamāku.»

Par «LaIPA Mūzikas patēriņa indeksu»

Pētījumu «LaIPA Mūzikas patēriņa indekss» vairākas reizes gadā veido Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība, sadarbībā ar pētījumu kompāniju «TNS» aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās – regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.

Par LaIPA

Biedrība «Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība» (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību no fonogrammu izmantotājiem. Saskaņā ar Autortiesību likumu LaIPA veic atlīdzības iekasēšanu par muzikālo darbu ierakstu jeb fonogrammu izmantošanu un nodrošina iekasētās atlīdzības sadali un izmaksas izpildītājiem un fonogrammu producentiem.

LaIPA ir ārvalstīs atzīta kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kas darbojas starptautisku blakustiesību organizāciju tīklā, tādējādi biedrība ir pilnvarota pārstāvēt vispasaules izpildītāju un producentu mantiskās tiesības.

LaIPA pārstāv visu Latvijas izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības, kā arī ārvalstu izpildītāju, fonogrammu producentu, tajā skaitā neatkarīgo fonogrammu producentu un ierakstu kompāniju mantiskās tiesības. LaIPA pārstāv tādas pasaulē zināmas un ietekmīgas ierakstu kompānijas kā Sony, Warner, Universal un citas.

LaIPA ir viena no biedrības «Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports» dibinātājām.

Uz augšu