Ekskluzīvi: Kā Latvijas «Baywatch» daiļavas šķeļ jūras viļņus

Līdz ar vasaras sākumu skaidrs, ka tiek atklāta arī peldsezona. Vieniem tas nozīmē atpūtu un izklaidi, citiem – darbu! TVNET devās ciemos pie Latvijas Pludmales glābēju asociācijas pārstāvjiem, lai ne vien parunātu par šo arodu, bet arī lai paši redzētu glābējus darbībā un piedzīvotu braucienu pa jūras viļņiem ar vācu sponsoru dāvanu Pludmales glābēju asociācijai - jauno laivu.

Uz jautājumiem atbild glābēja Annija Melece, Latvijas Pludmales glābēju asociācijas pārstāve.

Kas tas LPGA ir par zvēru?

LPGA apmāca jaunos glābējus un nodrošina drošību uz ūdens dažādos pasākumos, arī privātos. Bet primāri mūsu uzdevums ir jauno glābēju apmācība. Apmācām gan cilvēkus no pilnīgas nulles, gan arī atkārtoti pašus glābējus, tā sakot, lai padziļinātu viņu zināšanas.

Kādēļ pati esi izvēlējusies šādu darbu?

Es šajā visā patiesībā nokļuvu pavisam nejauši. Pēc pirmā bērna īsti nezināju, ko vēlos darīt, un nejauši, vīra iedrošināta, nokļuvu pie glābēja darba, kas mani uzreiz baigi uzrunāja un aizrāva. Es māku peldēt, kas ir būtisks faktors. Un man patīk, ka šis darbs nav vienveidīgs. Katru dienu tu esi pie ūdens, bet katru dienu ir citi cilvēki, notikumi, laika apstākļi. Un tu visu laiku esi kustībā, nav jāsēž birojā uz vietas! Tas ir galvenais, kas man patīk šajā darbā.

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Tu jau minēji, ka ir jāmāk peldēt. Kādām īpašībām vēl ir jāpiemīt cilvēkiem, kas vēlas kļūt par glābējiem?

Vissvarīgākā īpašība ir gribasspēks. Un arī patika pret darbu. Ja tas ir un kaut nedaudz virs ūdens turas, tad tālāk visu asociācijas rīkotajos kursos var iemācīties un pielikt klāt. Ja būs patika un gribasspēks, cilvēks strādājot vienmēr būs rūpīgs, kas ir ļoti svarīgi. Jo, ja, piemēram, ir divpadsmit stundu darba diena, ir grūti visu dienu karstā saulē noturēt uzmanību, jo cilvēku ir daudz un tu nedrīksti palaist garām momentu, kurā kaut kas var notikt. Vēl ir labi, ja klāt nāk intuīcija. Ja, piemēram, ir slikti laika apstākļi un tu jūti, ka šodien ir tā diena, kad ir īpaši jāpievērš uzmanība ūdenim, bieži vien izrādās, ka tas nav nepamatoti.

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Kāda ir glābēju ikdiena vasarā?

LPGA sagatavotie glābēji strādā dažādās pilsētās, zem dažādām iestādēm. Viņu darbs visbiežāk ir šīs divpadsmit stundu darba dienas. Atnākot uz darbu, jāsagatavo inventārs un visu dienu jāvēro pludmale, lai nekas nenotiktu, jābrīdina cilvēki, kuri iet peldēties, piemēram, alkohola reibumā, lai tā nelaime nemaz nenotiktu. Savukārt ārpus darba mums ir LPGA rīkotie treniņi uz ūdens gan jūrā, gan upē. Tie paredzēti, lai sagatavotos gan darbam, gan arī sacensībām. Treniņi pārsvarā notiek ar laivām vai peldot.

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Pastāsti nedaudz sīkāk par šīm sacensībām.

Pirms četriem gadiem mēs, meitenes, pirmo reizi piedalījāmies pasaules čempionātā glābšanas sportā. Mēs piedalījāmies Inflatable Rescue Boat (IRB) [red. - piepūšamo glābšanas laivu] sacensībās, kuras sastāda vairākas disciplīnas. Piemēram, vienā ar laivu, kurā ir divi cilvēki, viens vadītājs, otrs kantētājs, brauc ap bojām. Mūsu uzdevums ir precīzi apbraukt pirmajai bojai, un pie otras bojas ir cilvēks - slīkonis, kurš kantētājam ar inerci ir jāievelk laivā un jānogādā krastā. Dažās disciplīnās brauc abas meiteņu komandas kopā, citās - tikai viena komanda. Ir disciplīnas, kur jāpeld pakaļ slīkonim. Tas mums bija liels izaicinājums, jo Pēteris [red. - Pēteris Pētersons, LPGA instruktors] mums piezvanīja un teica, lai savācam meiteņu komandu. Labi, nav mums divas reizes jāsaka, savācām komandu un aizbraucām uz pasaules čempionātu, kurā, piedaloties piecās disciplīnās, dabūjām vienu godalgoto trešo vietu Team Rescue [red. - Glābšana komandās] disciplīnā, kurā piedalījāmies visas meitenes. Pagājušajā gadā mums gāja vēl labāk nekā pirmajā gadā. Team Rescue ieguvām trešo vietu. Disciplīnā, kurā ir jāpeld pakaļ [red. - Mass Rescue], mēs izcīnījām piekto vietu. Un vēl bija viena sestā vieta [red. - Tube Rescue]. Pagājušajā gadā mēs arī cītīgi trenējāmies, jo mums tieši bija arī nopirkta jauna laiva, kas ir īpaši labi pielāgota gan treniņiem, gan pašam glābšanas procesam. Attiecīgi bija arī rezultāti sacensībās.

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Vai glābēju ikdienā gadās arī kādi kuriozi?

Darba ikdienā laikam ne. Bet mums viennozīmīgi ir daudzi kuriozi gadījumi treniņos. Vienmēr gadās kāds, kuram tajā dienā negribas peldēties, un gadās kāds, kuram tieši gribas, lai tas otrs izpeldētos. Un tad šoferim bieži ir cītīgs iekšējais uzdevums laivas kantētāju dabūt ārā no laivas, visprasmīgākais šajā jautājumā mums ir Pēteris. Pagājušajā gadā mēs bijām arī vētras laikā aizbraukuši pa viļņiem palēkāt, lai patrenētos nelabvēlīgos laika apstākļos strādāt, tad pa kārtai laikam visi izpeldējās.

FOTO: Artūrs Krūmiņš/TVNET

Vai vari padalīties ar kādu stāstu, kas lielu gandarījumu tev devis?

Pārstāvot asociāciju pasākumā, kādas firmas sporta spēlēs, tēvs palaida savus divus bērnus uz piepūšamā pūšļa ezerā. Piecgadīgs puisītis, kurš peldēt, protams, nemācēja, lecot no pūšļa, nokļuva zem ūdens. Es reaģēju, lēcu viņam pakaļ, un viss beidzās labi. Puisītim gan tas bija viegls šoks, savukārt tēvam tas neizraisīja nekādas emocijas. Tā vecāku bieži vien bezatbildība pret saviem bērniem un viņu drošību ir negatīvais aspekts mūsu darbā, ar ko nākas ļoti bieži saskarties.

FOTO: Kaspars Nordens / LETA

Kā cilvēkiem pašiem sevi pasargāt, lai jums būtu mazāk darba?

Pirmais ieteikums - iet peldēties tur, kur ir glābšanas stacijas ar glābējiem, kas vienmēr varēs reaģēt un palīdzēt. Otrs, ļoti būtisks ieteikums, - nepeldēt alkohola reibumā. Cilvēkiem bieži vien silts laiks asociējas ar atpūtu, daudziem līdz ar to ar alkoholu. Tad, kad lietojat alkoholu, peldēt neejiet. Trešais - ir svarīgi, lai vecāki pieskatītu savus bērnus, jo savā darbā visbiežāk mēs tieši braucam meklēt pazudušus bērnus. Karstā saulē bērns ir pārkarsis, apjucis, nesaprot, uz kuru pusi ir mamma. Pusstundas laikā bērni var noiet tādu gabalu, ka tu pat neiedomājies tik tālu viņu meklēt. Ceturtais - ja neesat pārliecināts par savām spējām, neriskējiet, glābjot citus. Savukārt, ja jūtaties pietiekami pārliecināts, atcerieties, ka slīkstošs cilvēks ir ļoti bīstams, jo viņam ir adrenalīns, daudz spēka. Šādos gadījumos var palīdzēt, piemēram, kaut vai pusotra litra plastmasas pudele, to padodot slīkstošam cilvēkam, viņam būs kur pieķerties, kas radīs nelielu drošības sajūtu, un viņš nedaudz nomierināsies.

Un aktīvā sporta piekritējiem?

Vienmēr lietot glābšanas vestes! Un paziņot tuviniekiem, kad, kur un uz cik ilgu laiku dosieties ūdenī.

Uz augšu