«Latviskās partijas» izgāzās, jo gribēja būt populisti tāpat kā Ušakovs

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis

FOTO: Lita Krone / LETA

Ejot «Saskaņas» pēdās un demonstrējot populismu, tā sauktās latviskās partijas izgāzās, TVNET pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis, komentējot vēlēšanu rezultātus Rīgā, kur uzvaru guva apvienotais «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» saraksts.

«Saskaņas»-GKR uzvara galvaspilsētā LPS ilggadējajam padomniekam nebija pārsteigums. Gluži pretēji: viņu nedaudz pārsteidza «Exit poll» dati, kas liecināja, ka «latviskās partijas» savākušas vairāk balsu nekā Ušakova un Amerika saraksts. «Ejot «Saskaņas» pēdās - attīstot populismu un sakot, ka «mēs arī gribam būt sociālisti», respektīvi, solot to pašu, viņi neguva atbalstu,» saka Pūķis.

Autortiesības uz populismu tomēr ir «Saskaņai».

Pēc viņa domām, rezultāti parāda, ka solot, ka «nebūs kapu tramvaja», nevar vinnēt, jo sabiedrības apsvērumi ir pragmatiski. «Tas, ko Ušakovs dara, parastam vēlētājam neliekas slikti, bet, kas notiek aiz muguras, neliekas tik svarīgi.»

«Otras puses» piedāvājums nebija kvalitatīvs. Tur tā problēma.

Pūķis norāda, ka Latvijā ir lielas problēmas, bet tās nav Rīgas. «Ir jautājums, kas notiks ar Eiropas politisko un ekonomisko virzienu, kas lielā mērā ir bankrotējis. Sabiedrība atbalsta, ka Latvija ir Eiropas sastāvdaļa, bet briesmas slēpjas tajā, ka proeiropeiskās partijas nespēj aizstāvēt nacionālās intereses.»

Arī varas stabilitāte lielajās pilsētās padomnieku nepārsteidz. «Ventspils ir viena no nedaudzajām pilsētām ar ilgtermiņa stratēģiju. Jā, tur ir ekonomiskas un sociālas grūtības, bet tās saistītas ar to, ka Krievija samazina transporta plūsmu caur Ventspili.» Arī Liepāja, neraugoties uz «starptautiska mēroga blēdībām, izmisīgi attīstās.»

«Var jau bļaut, ka vajag svaigu gaisu un jaunus piedāvājumus, bet cilvēki grib redzēt, kas tie tādi.»

Tajā pašā laikā pārliecinošu alternatīvu nav.

Tas pats attiecas uz Jēkabpili, Daugavpili un Rēzekni. Cilvēki redz, ka process notiek, infrastruktūra tiek sakārtota, vide uzlabota, un nevēlas nogriezties no uzņemtā kursa. «Vēlēšanas ir nevis politiķu, bet vēlētāju izpausme, kurā konstatējam, kā cilvēki reaģē,» saka Pūķis.

Uz augšu