Liepājā pašvaldību vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvusi esošā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija, par kuru nobalsojuši 42,43% aptaujāto vēlētāju, liecina vēlētāju aptauja pie iecirkņiem (exitpoll), kuru veica Latvijas Televīzija, nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte ar socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS metodoloģisko atbalstu.
Aptaujas laikā gan vairāk nekā puse aptaujāto balsotāju savu izvēli vēlēšanās neatklāja, kas var ietekmēt, kāds būs reālais balsošanas rezultāts.
Liepājā vēlēšanās otro vietu ieņem Latvijas Reģionu apvienība (LRA), par kuru nobalsojuši 27% aptaujāto vēlētāju, bet partija «Saskaņa» saņēmusi 10,68% aptaujāto balsu.
Atbilstoši vēlētāju aptaujas rezultātiem Liepājas partija varētu saņemt astoņus pašvaldības deputātu mandātus, līdz ar to partija varētu būt atguvusi absolūto balsu vairākumu, kuru iepriekšējās vēlēšanās Seska partija zaudēja, līdz ar to koalīcijā nācās ņemt partiju «Saskaņa». LRA Liepājā varētu būt ieguvusi piecus, bet «Saskaņa» - divus mandātus. Kopā Liepājas domē ir 15 deputātu vietas.
Tuvu 5% vēlēšanu barjerai ir nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK ar 4,75% balsīm. Tālāk ar 3,26% seko gan partija «Liepāja kvadrātā», gan nacionālā savienība «Taisnīgums». Jaunā Konservatīvā partija saņēmusi 2,97% aptaujas dalībnieku balsu. Par partiju «Gods kalpot mūsu Latvijai» nobalsojuši 2,08% aptaujāto, savukārt par «Vienotību» un partiju «No sirds Latvijai» nobalsojuši pa 1,71% respondentu.
Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, būtu jāņem vērā vairāki svarīgi faktori, aģentūrai LETA sacīja SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš. «Pieredze liecina, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem,» skaidroja sociologs.
Viens no cēloņiem ir salīdzinoši lielais vēlētāju skaits, kuri atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošticamības vērtēšanai, akcentēja Kaktiņš. Otrs faktors, kas ietekmē rezultātu ticamību, ir to balsstiesīgo īpatsvars, kuri nodeva savas balsis iepriekšējās balsošanas dienās, jo viņu simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā šodien balsojušo.
«Vēlētāju aptaujas rezultāti lielākā daļā lielo pilsētu atstāj intrigu, kurš īsti būs uzvarētājs un cik lielā mērā,» teica Kaktiņš.
Kopumā pie vēlēšanu iecirkņiem Liepājā tika aptaujāti 810 vēlētāji, no kuriem derīgas atbildes sniedza 337 pilsoņi, jo 463 cilvēki atteicās atklāt savu izvēli vēlēšanās. 10 aptaujātie sacīja, ka vēlēšanām reģistrējušies, bet derīgu balsi nav nodevuši.
Iepriekš 2013.gada aptaujā derīgo atbilžu bija gandrīz uz pusi vairāk - 630, savukārt atbildēt atteicās 170 aptaujātie. Togad veiktās aptaujas nobīde no oficiālajiem rezultātiem bija vidēji 3%.
Šogad iepriekšējās balsošanas laikā Liepājā piedalījās 4309 jeb 9,4% balsotāju, savukārt 2013.gadā iepriekšējā balsošanā savu balsi nodeva 3384 jeb 7,09% vēlētāju.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā par Liepājas partiju nobalsoja 37,06%, un tā ieguva septiņas vietas domē. Tālāk sekoja Reformu partija ar 30,42% vēlētāju atbalstu un piecām vietām domē, bet «Saskaņas centrs» saņēma 16,88% atbalstu ar trīs mandātiem.
