Vēl viens eiro potenciāli destabilizējošs faktors – Itālijas banku vājums – pārdzīvoja premjerministra Mateo Renci demisiju pēc decembrī zaudētā referenduma.
Vairāk nekā miljonu lielā bēgļu jūra 2015. gadā, no kuras teju puse bēg no pilsoņkara Sīrijā, draudēja pārpludināt Eiropu un izraisīja plašu polemiku par migrantu uzņemšanas kvotām. Jaunās ES valstis Centrāleiropā, piemēram, Slovākija un Ungārija, iestājās pret jaunu migrantu uzņemšanu, savukārt Vācija un Zviedrija uzņēmās vadošo lomu bēgļu uzņemšanā. Migrācijas krīze apvienojumā ar radikālo islāmistu pastrādātajiem teroraktiem arī kalpoja par iemeslu populistisko partiju popularitātei.
2016. gadā pieplūdums aizvien bija ievērojams. Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas informāciju skaitlis bija aptuveni 388 000, taču tas vairs nebija tik «toksiski politisks jautājums» kā pagājušogad. Ļoti straujais kritums šā gada pirmajā ceturksnī licis migrācijas problēmai pazust no ziņu virsrakstiem – vismaz šobrīd. Neskatoties uz citiem diplomātiskiem jautājumiem starp ES nācijām un Turciju, vienošanās par migrācijas ierobežošanu no Vidusjūras austrumiem, šķiet, darbojas.
ASV prezidents Donalds Tramps reiz nodēvēja sevi par Misteru Brexitu, taču dusmu vilnis pret elites varu, kas palīdzēja viņam nonākt pie varas grožiem, kopš viņa inaugurācijas ir noplacis, iegūstot samiernieciskāku attieksmi pret NATO un ES.
Eiropas amatpersonas nespēja noticēt, kad Tramps aģentūrai «Reuters» februārī paziņoja: «ES – es pilnībā to atbalstu. Es domāju, ka tā ir lieliska. Ja viņi ir laimīgi, es viņus atbalstu.» Briseles amatpersonas nu uz Balto namu, ņemot vērā Vašingtonas jaunās politiskās iestrādnes, raugās pragmatiskāk. Zināmu atvieglojumu radījusi arīdzan uzkurbulētās Trampa un Putina brālības nerezultēšanās vēl tuvākās attiecībās.
