Lietuvas eiroparlamentārietis: Krievijas centieni atgūt ietekmi īpaši bīstami ir Baltijas valstīm

Jūs esat daudz nodarbojies ar migrācijas un bēgļu jautājumiem. Vai «Brexit» būtiski ietekmēs migrāciju uz Lielbritāniju?

Viss būs atkarīgs no sarunām, no to rezultātiem, kā noritēs mūsu šķiršanās no Lielbritānijas. Manuprāt, šie divi gadi būs satraucoši, interesanti un noderīgi. Ne tikai mūsu attiecību ar Lielbritāniju kontekstā, manuprāt, tas būs arī laiks, lai mēģinātu saprast, kādu ES mēs vēlamies, kādu to vēlas dalībvalstis, kas savienību nepamet. Protams, vienos svaru kausos ir mūsu attiecības ar Lielbritāniju nākotnē, mūsu cilvēki, kas šajā valstī dzīvo, bet otros – nepieciešamība rast labākos risinājumus mūsu nākotnei, lai dzīvotu kopā ar Lielbritāniju. Jo Lielbritānija bija, ir un paliks tajā pašā vietā, tāpat kā ES dalībvalstis. Šā iemesla dēļ rodas daudzi svarīgi un arī sensitīvi jautājumi, kuri ir jāizdiskutē un par kuriem ir jāpanāk vienošanās, lai rastu labāko risinājumu abām pusēm. Labākais rezultāts nebūs tad, ja viena vai otra puse uzvarēs, – tas būs tad, ja abas puses būs apmierinātas un spējušas izveidot spēcīgu bāzi sadarbībai nākotnē. Esam kopā arī NATO, un attiecības ar Lielbritāniju Baltijas valstu drošībai ir ārkārtīgi svarīgas.

Vai ir iespējams apturēt cilvēku aizplūšanu uz Lielbritāniju, vai arī varbūt to nemaz nevajag darīt?

Lietuvai tas ir jāaptur, jo pretējā gadījumā mēs vienkārši izzudīsim. Tas patlaban mūsu valstij ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Protams, tas ir svarīgi arī pārējām Baltijas valstīm. Cilvēki gan no Lietuvas, gan citām valstīm vienmēr vēlas dzīvot labāk, vēlas saņemt lielākas algas. Nav šaubu – lietuvieši dodas uz Lielbritāniju, jo viņiem dzīve tur patiešām ir labāka. Lietuvai kā valstij un tās politiķiem, cik ātri vien iespējams, ir jārod risinājums, kas izmainītu šo situāciju. Pretējā gadījumā mūsu valstij būs patiešām lielas problēmas. Lai to panāktu, vispirms Lietuvā ir jāpaaugstina dzīves līmenis, jārada apstākļi straujākai ekonomikas izaugsmei, algu pieaugumam un citiem svarīgiem priekšnosacījumiem. To panākt mūsdienu Lietuvai ir kritiski svarīgi.

Baltijas valstis zaudē cilvēkus imigrācijas dēļ, bet nevēlas uzņemt bēgļus no trešās pasaules valstīm. Varbūt mums to tomēr vajadzētu darīt?

Tas ir patiešām sarežģīts jautājums. Uz to noteikti nav iespējams atbildēt ar skaidru «jā» vai «nē», tikai papētot migrācijas datus vien. Vispirms ir nepieciešams radīt apstākļus, kuros šie cilvēki spētu veiksmīgi integrēties mūsu sabiedrībā. No otras puses, mēs esam redzējuši daudzus sliktus piemērus – Londonā, Briselē un citās pilsētās, kur otrās bēgļu paaudzes pārstāvji tik ļoti nemīl šīs valstis, ka ir spējīgi sevi nogalināt. Tas ir šausmīgi. Ir jāsaprot, kāpēc tā ir. Šā iemesla dēļ mēs nevaram ātri spert nopietnus soļus. EK piedāvātais bēgļu problēmas risināšanas veids nav pareizs, jo tas tūkstotis bēgļu, kas jāuzņem Lietuvai, nopietni nerisina krīzi. Tā kā neesam sagatavojušies šo cilvēku integrēšanai mūsu sabiedrībās, mēs varam radīt daudz problēmu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan šiem bēgļiem. Šā iemesla dēļ mums vēl ir par to jādomā, jācenšas saprast, kas notiks pēc 10, 20 vai 30 gadiem. Protams, ir jāpalīdz cilvēkiem, kas glābjas no kara un nespēj dzīvot paši savās valstīs, un tas mums ir jādara kopā visām dalībvalstīm. Tomēr tas ceļš, ko piedāvā EK, pēc manām domām, ir nepareizs. Ir jāatrod cits ceļš, un to ir iespējams paveikt, mēģinot rast risinājumu pašai bēgļu krīzei.

Jūs esat EP delegācijas sastāvā sarunām ar Ukrainu. Vai vispār ir iespējams panākt progresu sadarbībā ar Ukrainu apstākļos, kad šo valsti plosa karš?

Ir skaidrs, ka vairākums Ukrainas iedzīvotāju vēlas būt Rietumu sabiedrības locekļi un dzīvot citādā Ukrainā. Krievijas agresija Krimā un Ukrainas austrumos bija šausmīgs solis pret šo valsti, tāpēc ES dalībvalstu nostāja pret Krieviju ir pilnīgi pareiza un mums ir jāatbalsta Ukrainas tauta. Mums viņiem jāpalīdz atrisināt daudzās problēmas, kas viņu valstī pastāv. Problēmu viņiem ir patiešām daudz, sākot jau ar oligarhu ietekmi uz ekonomikas procesiem. Visu mediju īpašnieki ir šie oligarhi, kuri veido sabiedrības viedokli. Tāpat jāņem vērā ar augsto korupcijas līmeni saistītie jautājumi un daudzi citi. Mēs cenšamies risināt šīs problēmas, ko nav nemaz tik viegli izdarīt. Turklāt vienlaikus viņu teritorijā norit karš, kuru nerismtoši atbalsta Krievijas valsts un Krievijas armija. Esmu optimists un ticu, ka nākotnē mēs atradīsim labāko risinājumu, bet šobrīd mums ir jāizrāda maksimāla solidaritāte, maksimāla mūsu Ukrainas draugu situācijas izpratne. Kopā soli pa solim mums jādodas pareizajā virzienā. Situācija ir patiešām sarežģīta, un mēs diskutējam ar dažādām sabiedrības grupām, protams, ieskaitot mūsdienu Ukrainas politiskos līderus. Es ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs spēsim mainīt situāciju atbilstoši Ukrainas tautas interesēm.

Jūs esat arī delegācijā sarunām ar ASV. Vai šīs sarunas notiek pilnā sparā, vai arī Brisele pagaidām vēl nogaida, lai saprastu, kāds īsti ir jaunā prezidenta un viņa administrācijas pasaules redzējums?

Amerikāņu tauta ievēlēja savu prezidentu, un mums tas ir jāpieņem, viņiem uz to ir visas tiesības. Prezidents [Donalds] Tramps ir mazliet citādāks nekā tradicionālie politiķi, reizēm viņš tiešām ir neparedzams. No otras puses, nereti mēs izdarām secinājumus pārāk ātri. Kopā ar ES delegāciju biju ASV divas vai trīs nedēļas pēc vēlēšanām, un mums bija ļoti auglīgas sarunas ar dažādu ASV institūciju pārstāvjiem gan no Pentagona, gan Valsts departamenta, Kongresa un Senāta. ASV ir liela, spēcīga valsts ar senām politiskajām tradīcijām. Amerikāņiem ir tāda valsts struktūra, ka viņi spēj uzturēt līdzsvaru starp dažādiem politiskajiem spēkiem, arī starp prezidentu, Kongresu, Senātu utt. Es uzskatu, ka šādā valstī nav iespējams veikt ļoti radikālas izmaiņas valsts politikā, it īpaši ārlietu politikā. Vēl ir jāpagaida. Pavērosim Trampa un viņa komandas darbību vēl mazliet ilgāk. Mūsu uzdevums ir panākt tik labas attiecības ar ASV, cik vien iespējams. Gan ES, gan Lietuvai un visām Baltijas valstīm. Ir nepieciešams saprast vienam otru mazliet dziļāk. Kad Tramps NATO sakarā teica: «Puiši, maksāsim visu naudu, ko esam paši apsolījuši» - manuprāt, viņam bija taisnība. Jo dažas dalībvalstis ir ilgu laiku spēlējušas savdabīgas spēlītes, vēloties būt NATO sastāvā un gūt no tā labumu, vienlaikus nepiešķirot pietiekami daudz naudas, bet vienošanās taču ir jāpilda. Ja vēlamies kaut ko tajās mainīt, tad ir jāsēžas pie sarunu galda un jārod risinājums. Tāpēc uzskatu, ka Tramps un viņa komanda ir spērusi vairākus soļus, kuri, manuprāt, ir labi un pareizi. Varbūt dažām valstīm nebūs viegli ātri mainīt situāciju, bet tādā gadījumā ir jāmeklē citi risinājumi. Tādējādi ASV vēlēšanu rezultātus un jauno administrāciju vērtēju pietiekami optimistiski, mums ar to jāizveido cieša sadarbība un mēs to paveiksim. Svarīgākais Lietuvas attiecībās ar ASV ir saistības NATO un kopīgā drošības jautājumu risināšana.

Kā vērtējat Trampa izturēšanos pret medijiem, viltus ziņu izmantošanu un mediju lamāšanu tviterī?

Negribu kritizēt katru Trampa soli, kaut dažus no tiem es patiešām nesaprotu. Diplomātiski izsakoties, Trampa attiecības ar medijiem ir mazliet jaunas. Parasti politiķi tiecas nodibināt labus kontaktus ar masu medijiem, tāpēc prezidenta attieksme pret medijiem, tostarp tādiem grandiem kā CNN, ir neierasta. Manuprāt, šie soļi nav pareizi. Trampam un viņa komandai ir pašai savs viedoklis, un viņi dara to, ko uzskata par nepieciešamu. Domāju, ka ir tikai laika jautājums, kad šīs attiecības vairāk vai mazāk normalizēsies, jo nevaru iedomāties Rietumu vērtības bez brīvas preses un vārda brīvības. Cerēsim, ka tā notiks.

Krievija dara visu iespējamo, lai sagrautu Rietumu vienotību, pieaug populisms un citas bīstamas tendences. Vai Rietumi ir spējīgi turēties tam pretī?

Rietumiem ir jābūt vienotiem. No otras puses, ES ir jācenšas saprast, kāpēc mēs esam šādā situācijā – varbūt esam darījuši vai joprojām darām kaut ko nepareizu. Vienlaikus ar «Brexit» sarunām mums ir jādomā par pārmaiņām ES iekšienē. ES ir ļoti noderīga tādām mazām valstīm kā Baltijas valstis. Tā mums ir liela iespēja, tāpēc mums ir jācenšas savienību saglabāt, cik ilgi vien ir iespējams, un tik stipru, cik vien iespējams. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs nevaram diskutēt par daudziem jautājumiem, apspriest vienu vai citu nostāju. Pretējā gadījumā šī savienība nebūs tik stipra, cik mēs gribam, un tā nenodzīvos tik ilgi, cik mēs gribam. Varbūt nav nemaz tik svarīgi, cik daudzi nobalsoja par «Brexit» Lielbritānijā, svarīgāk ir tas, ka apmēram puse britu nav apmierināti un vēlas pārmaiņas. Līdzīga situācija ir citās valstīs, piemēram, Francijā. Mums visupirms ir jāsaprot, kāpēc tik daudz cilvēku vēlas kaut ko mainīt. Viņi nav apmierināti ar politiķu elites lēmumiem. Ja neatradīsim atbildes uz šiem jautājumiem, tad pieļausim kļūdu. Pašai ES arī ir jābūt gatavai mainīties, jo pasaule mainās.

Vai Trampa administrācija ir ieinteresēta spēcīgā ES, vai arī redz to kā konkurentu, tāpat kā eiro kā konkurentu dolāram? Esam vairāk partneri vai konkurenti?

Mēs veidojam savus priekšstatus no atsevišķiem izteikumiem, kurus, piemēram, teicis prezidents Tramps. Jau priekšvēlēšanu kampaņā un arī pēc tās viņš ir pateicis lietas, kas man ir likušās mazliet savādas. Tomēr es ieteiktu nespriest pēc šiem izteikumiem, bet pagaidīt, kādi būs reālie soļi, un spriest pēc tiem. Vienā dienā Tramps izteicās, ka Eiropa viņu neinteresē un stipra ES nav viņam vajadzīga, taču nedēļu vai divas vēlāk viņš pauda pavisam pretējo. Manuprāt, ASV spēcīga ES ir nepieciešama un noderīga, jo ASV un Eiropas vērtības lielākoties ir ļoti līdzīgas vai pat identiskas, tās ir Rietumu vērtības. Protams, vienā vai citā jautājumā mums var būt mazliet citādāki skatījumi, taču ceru, ka ASV nemainīs savas ilggadējās pozīcijas. Arī NATO sakarā – es nebūt neuzskatu, ka Tramps būtu draudējis vai plānotu iznīcināt NATO, es uzskatu, ka NATO ir teju globāla savienība, kas garantē pat visas pasaules drošību. Tāpēc atkārtoju vēlreiz – gaidīsim reālus soļus un neuztrauksimies tik daudz par katru izteikumu, ja arī tā autors ir ASV prezidents.

Vai EP izprot baltiešu bažas Krievijas draudu sakarā?

ES iekšienē skatījumi ir dažādi. Tas pats ir vērojams, kad runājam par Ukrainu, un šie skatījumi vienmēr ir saistīti ar jautājumu par attiecībām ar Krieviju. Protams, visstingrākā nostāja ir eiroparlamentāriešiem no valstīm, kas piedzīvoja PSRS okupāciju. Protams, ir arī daži izņēmumi, piemēram, kā jūs labi zināt, Latvijas delegācijā... Vienlaikus Dienvideiropas valstīm nekad nav bijis tiešas saskares ar padomju okupāciju, līdz ar to viņi šos jautājumus neizjūt tik emocionāli kā mēs. Protams, beigās mēs atrodam konsensu, bet jā – atšķirības uzskatos ir. Šobrīd ir skaidrs, ka Krievijas valsts, prezidents Putins un viņa komanda cenšas izmainīt pasauli, jebkādus līdz šim pastāvējušos noteikumus, viņi daudz runā par ietekmi tā dēvētajā bijušās Padomju Savienības reģionā. Manuprāt, viņi cenšas atgūt ietekmi visā pasaulē. Šie plāni ir bīstami, un visvairāk bīstami tie ir Baltijas valstīm. Ukrainas situāciju mēs zinām, Krievija tur savus plānus jau ir īstenojusi, kā arī citās valstīs, kā Gruzijā, Moldovā. No vienas puses, mums ir jācenšas uzturēt normālas attiecības ar kaimiņiem, jo tie vienmēr būs mūsu kaimiņi, bet no otras, nedrīkstam ne uz mirkli aizmirst par šo bīstamību, jo tā ir pavisam reāla, lai tā būtu maigā vara, kā informācijas karš, propaganda un tml, vai militāra. Turklāt mūsu kaimiņvalstī daudzi atklāti apgalvo, ka Krievijai būtu jāizmanto sava armija, lai atgūtu stipras pozīcijās savā ietekmes zonā. Un tas mūsu valstīm ir ļoti bīstami.