Uz lielā ekrāna filma par armēņu genocīdu

FOTO: publicitātes

Uz lielajiem ekrāniem Latvijā nonākusi kinolente «Solījums» (The Promise), kas satricināja pasaules medijus. Tā vēsta par šausminošo armēņu genocīdu, ko Turcija vēl joprojām nav atzinusi.

«Solījums» ir episks stāsts par armēņu genocīdu, kas izdzīvots drosmīga karsto punktu reportiera acīm. Tas radījis vētru medijos un sociālajos tīklos visā pasaulē. Sabotēti filmas reitingi starptautiskās datu bāzēs, aktualizēta diskusija par Turcijas izvairīšanos oficiāli atzīt armēņu genocīda faktu un stāvovācijas Toronto filmu festivālā. Tas raksturo kinofilmas «Solījums» iznākšanu uz ekrāniem.

Starptautisko pirmizrādi filma piedzīvoja pērn septembrī Toronto filmu festivālā, un no aprīļa beigām tā ir pieejama kino skatītājiem pasaulē. No 19. maija to demonstrē kinoteātros visā Latvijā.

Elle

Laikā, kad Eiropā valda drūmas priekšnojautas un valstis cita pēc citas iesaistās Pirmajā pasaules karā (1914 – 1918), brūk varenā Osmaņu impērija. Haosa aizsegā pēc valdības rīkojuma tiek veiktas pirmās represijas un arestēta armēņu inteliģence - aptuveni 200 cilvēki tiek apcietināti un vēlāk nogalināti. Turpmāko gadu laikā genocīdā iet bojā 1,5 miljoni armēņu.

Vēsturnieki armēņu genocīdu atzinuši par pirmo modernās pasaules genocīdu – sistemātisku tautas iznīcināšanu.

Diplomātiskajā telpā diskusijas par genocīda pret armēņu tautu atzīšanu dienaskārtībā ir jau kopš pagājušā gadsimta vidus. Turcija nav atzinusi genocīda faktu, un starptautiskajā telpā arī mūsdienās notiek nemitīgas diskusijas. Pašlaik genocīdu oficiāli atzinušas 29 valstis un 45 ASV štati, vairums akadēmiķu un vēsturnieku un virkne publiski zināmu viedokļa līderu.

Mīlestības dažādās sejas

Kinolentes uzņemšana sākās, atzīmējot traģēdijas simtgadi 2015. gadā. Tā stāsta par pirmajiem genocīda notikumiem, kas skatīti amerikāņu karsto punktu reportiera Krisa (Kristians Beils) acīm. Viņš Konstantinopolē nonācis ne tikai darba dēļ, bet arī sekojot mīlestībai pret skaisto mākslinieci Anu (Šarlote de Bona). Tur abi satiek medicīnas studentu Mikaēlu (Oskars Aizaks) un izveidojas mīlas trīsstūris. Mīlestība pret ģimeni un savu tautu, dotie solījumi un cīņa par izdzīvošanu ir stāsta galvenie motīvi, kas stāv pāri romantiskai mīlestībai. Notikumu attīstība liek galvenajiem varoņiem vairākkārt atteikties no personiskās mīlestības augstāku mērķu vārdā. Filmas komentētāji – vēsturnieki uzsver traģisko likumsakarību – pirms 100 gadiem simtiem tūkstoši armēņu devās patvēruma meklējumos no Turcijas uz Sīriju, Alepo. Tagad vēsture ir apmetusi loku un Alepo iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās uz Turciju.

---

Režisors Terijs Džordžs (Terry George) sarežģītajai un smagajai genocīda tēmai pievērsies jau vairākkārt. 2004. gadā uz ekrāniem iznāca filma «Viesnīca Ruandā», kas atspoguļo zvērīgas masu slepkavības Āfrikā. Filma guva plašu starptautisku atzinību, tika nominēta un ieguva vairākas kino nozares balvas. 2012. gadā T.Džordžs ieguvis Oskaru par īsfilmu «Piekraste». Zināms arī no filmām «Tēva vārdā» (1993), «Kādas mātes dēls» (1996) u.c.

Starptautiskas atsauksmes

Atvērtajās filmu vērtēšanas platformās filma guvusi izteikti pretrunīgu vērtējumu jau pirms tās pirmizrādes plašākai publikai, virkne kino žurnālistu to atspoguļojuši kā politisku motīvu vadītu rezultātu sabotāžu. Pēc pirmajām demonstrācijām plašākai publikai filmas reitings turpina pieaugt.

Vēsturnieks Pjetro Šakarins ASV iknedēļas žurnālā The Nation raksta: ««Solījums» šo vēsturisko notikumu atspoguļo ar tādu vērienu, kā tas līdz šim nav izdevies nevienai filmai par genocīdu. Ar tās kinematogrāfisko apmēru, spēcīgo lomu spēli un visaptverošo stāstījumu tas ir patiesi episks darbs, kas cilvēcīgi un patiesi atspoguļo cilvēcisko traģēdiju.»

Ričards Ropers, Chicago Sun-Times kino kritiķis: «Tiesa, «Solījums» brīžiem kļūst sentimentāls, tomēr tas ir skaidrs un skarbs atgādinājums par šausmām un nežēlību, ko nes karš. To vēl vairāk pastiprina Aizaka un Beila, savas paaudzēs izcilāko aktieru, spēcīgais tēlojums.»

Armēņu izcelsmes britu vēsturnieks Ara Sarafians, vadošais armēņu genocīda pētnieks, uzteic filmas vēsturisko precizitāti: «Filmas galvenās līnijas ir vēsturiski patiesas, un tajā attēlotie notikumi nepārkāpj vēsturiskajos materiālos atrodamās liecības. Filmai izdevis skaidri attēlot armēņu genocīda nežēlību.»

Filmas pirmizrādi Londonā apmeklēja arī starptautiskā cilvēktiesību juriste Amala Klūnija ar vīru aktieri Džordžu Klūniju, kurš ir dedzīgs filmas aizstāvis un pauž atbalstu sabiedrības izglītošanai par notikumiem, kuru cēlonis ir kolektīva ignorance un noliegums. Filmu atzinīgi novērtējuši arī aktieri Leonardo di Kaprio, Silvestrs Stalone un citi.

Visi filmas ienākumi tiks novirzīti dažādām cilvēktiesību aizstāvības organizācijām pasaulē. Idejas atbalstam sociālajos tīklos sākta kustība ar #keepthepromise.

Uz augšu