Visu laiku titulētākais Lemānas 24 stundu sacensību dalībnieks Toms Kristensens ir drošs, ka Latvijas sportists Konstantīns Calko savā debijā izbaudīs dalību šajā unikālajā cīņā.
Lemānas leģenda Kristensens: Latvijas braucējs Calko izbaudīs sacīksti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kristensens karjeras laikā deviņas reizes kļuva par Lemānas diennakts sacensību čempionu. Tikmēr Latvija pirmoreiz šajā sacīkstē būs pārstāvēta šogad, Calko braucot «ARC Bratislava» komandas sastāvā otrajā spēcīgākajā klasē LMP2.
«Lemāna ir liels izaicinājums. Esot tur, viņš sapratīs, ka atrodas, iespējams, pašā nozīmīgākajā sacensībā. Es to par tieši tādu uzskatu, jo tā ir izaicinoša, gara, risinās arī naktī, dažādos laika apstākļos. Trase ir ļoti ātra, un esmu drošs, ka viņš sacīksti ļoti izbaudīs,» dāņu sportists vēlēja veiksmi daugavpilietim.
«Ja viņš ir tik tālu nokļuvis, pateicoties kaislei pret motoru sportu, viņš būs labs Lemānā, jo galvenā ir kaisle, kā arī būšana mierīgam. Lemānā ir jāseko līdzi ritmam, un to var paveikt tikai tad, kad esi mierīgs,» pauda Kristensens, sakot, ka miers var iestāties arī vien pēc pāris nobrauktām stundām. «Protams, ir jāspiež gāzi grīdā un jābūt agresīvam, bet mierīgā veidā. Ja viņš to uztvers mierīgi, viņš būs labs.»
Kristensens Lemānā debitēja 29 gadu vecumā, bet Calko ir 23 gadus vecs, turklāt viens no viņa komandas biedriem būs vēl vairākus gadus jaunāks.
«Tik jauniem braucējiem jābūt mentāli mierīgiem. Nokļūt lielākajā sacīkstē tik agrā vecumā ir liela dāvana,» secināja dānis, kurš Lemānā brauca no 1997. līdz 2014. gadam. «Esmu priecīgs par ilgo karjeru, jo man patika, ko daru. Pēc 40 gadu vecuma fiziski ir jāstrādā ļoti smagi, lai būtu LMP1 klasē, turklāt es braucu arī Pasaules izturības čempionātā (WEC).»
Pirms 17. un 18. jūnijā gaidāmajām sacensībām Calko būs jāveic obligātie testi un jātrenējas simulatorā, bet Kristensens atklāja, ka viņam pirms debijas nebija iespēju veikt treniņus.
«Četras dienas pirms sacīkstes man piezvanīja menedžeris un prasīja, vai esmu ieinteresēts. Biju bez jebkādas sagatavošanās, bez nekā, turklāt kvalifikācijā veicu tikai 17 apļus,» 20 gadus senos notikumus atcerējās Kristensens, kurš pirmo no savām deviņām uzvarām guva jau debijas gadā, braucot privātā komandā ar «Porsche» automašīnu. «Komandas biedri Mikēle Alboreto un Stēfans Jūhansons man deva pārliecību, sakot, ka esmu labs. Prasīju viņiem, kā izbraukt katru līkumu. Kvalifikācijā nebiju ātrs, bet sacīkstē vakarā kļuvu arvien labāks un naktī atradu ritmu. Rīta pusē jau sasniedzu sacīkstes ātrāko apli.»
«Zināju: ja labi nobraukšu debijas reizē, palīdzēšu savai turpmākajai karjerai. Cerams, ka tā būs arī jūsu braucējam,» pauda Kristensens.
Dāņu sportists atklāja, ka Lemānas sacīkstē vissvarīgākais ir nakts periods. «Tajā vari ļoti daudz iegūt un vari arī zaudēt, ja neesi pārliecināts par sevi.»
«Pirmajā gadā naktī negulēju, tomēr kļuvu gudrāks - ir svarīgi atpūsties un gulēt. No mašīnas jāizkāpj arī prātā. Zini, ka paralēli brauc komandas biedrs un vēlies viņam sekot līdzi, tomēr jāspēj atslēgties,» stāstīja Kristensens. «Savukārt, kad notikusi nākamā braucēju maiņa, tev jau ir jābūt gatavam.»
Kristensens Lemānas sacīkstes nosauca par fantastisku motosporta festivālu. To ik gadu apmeklē ap 250 000 skatītāju.
Astoņpadsmit dalības gados Kristensens 14 reizes kāpa uz goda pjedestāla, bet četras reizes izstājās. Īpaši sāpīgas izstāšanās bija 1999. un 2007. gadā, kad viņa komanda atradās pārliecinošā vadībā.
«1999.gads bija mana lielākā vilšanās sportā. 1997.gadā uzvarējām, nākamajā ātri izstājāmies mašīnas problēmu dēļ, bet 1999.gadā bijām tuvu uzvarai - bijām vadībā ar četru apļu pārsvaru, tāpēc izstāties bija ļoti sāpīgi,» atcerējās dānis. «Arī 2007.gadā bijām aptuveni četru apļu vadībā, bet tad lielāka vilšanās bija maniem komandas biedriem, jo es jau biju uzvarējis sešas reizes pēc kārtas. Toreiz komandas biedrs Rinaldo Kapello raudāja vairāk nekā 20 minūtes. Tādās reizēs smagāk ir pilotiem, kuru braukšanas brīdī rodas problēmas. Jūs kopā uzvarat un kopā zaudējat. To ir jāspēj pieņemt.»
Kristensens karjeras laikā bija arī Pirmās formulas (F-1) testpilots, bet tagad viņš atzīst, ka līdz braukšanai visu autosportistu sapņu seriālā pietrūcis finanšu resursu, kas ir tipiska mazo valstu sportistu problēma.
«Nepieciešams, lai kāds palīdz komerciāli. Nākot no mazas valsts, kā Dānija, ir smagi un nešaubos, ka arī jūs Latvijā to saprotat,» teica Kristensens. «Nenožēloju, ka netiku F-1. Biju tuvu un nešaubos, ka man tur būtu gājis labi, tomēr esmu ļoti pateicīgs par pašreizējo karjeru. Sarunās ar Frenku Viljamsu un arī «Jaguar» komandu biju tuvu, tomēr man nekad nebija naudas, ko ienest komandām, bet pēc tam 1999.gadā jau parakstīju līgumu ar «Audi», kur esmu līdz mūsdienām.»
«Kad esi jauns, domā par F-1, tomēr uzskatu, ka lielāko baudu var gūt tieši sporta mašīnās,» teica Kristensens. «Arī Marks Vēbers saka, ka mīl to, ko dara pašlaik, braucot izturības sacensībās gan pirms, gan pēc F-1 karjeras.»
Pašlaik Kristensens ir kompānijas «Audi» vēstnesis.