ASV Pensilvānijas štatā atrakts bēdīgi slavenā sērijveida slepkavas H.H. Holmsa (H.H. Holmes) kaps, lai noskaidrotu, vai tajā patiešām apglabāts cilvēks, kurš savulaik apsūdzēts līdz 200 cilvēku nogalināšanā.
ASV atrakts šausmīgā sērijveida slepkavas H.H. Holmsa kaps
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
H.H. Holmss tika notiesāts uz nāvi un 34 gadu vecumā pakārts 1896. gada 7. maijā. Taču uzreiz pēc nāvessoda izpildes izplatījās baumas, ka Holmsam patiesībā izdevies notēlot savu nāvi un izbēgt, bet atlikušo mūžu viņš nodzīvojis Dienvidamerikā.
Holmsa pēcteči vēlējās šīs baumas kliedēt. Tādēļ aprīļa beigās Filadelfijā tika atrakts kaps, kurā, kā tiek uzskatīts, apglabāts Holmss, pilnajā vārdā Hermans Vebsters Mudžets (Herman Webster Mudgett).
Kapā atrastie kauli tiks pārbaudīti, lai noteiktu, vai tās patiešām ir Holmsa mirstīgās atliekas. Nostāsti par leģendāro sērijveida slepkavu ir asinis stindzinoši. Viņš tika apsūdzēts līdz 200 cilvēku nogalināšanā. Taču prātam visgrūtāk aptveramais nav upuru skaits, bet veids, kādā cilvēki tika noslepkavoti.
Biedējošā slepkavību «pils»
Slepkavības tika pastrādātas trīsstāvu ēkā Čikāgā. Nams bija ideāls slepkavas midzenis ar daudzām slepenām ejām, slazdiem un smalku signalizācijas sistēmu. Visus nama noslēpumus zināja tikai pats Holmss.
Būdams apsēsts ar cilvēka ķermeni, Holmss nogalināja savus upurus gāzes kamerās un līķus pa slidkalniņiem nolaida pagrabā, kur bija iekārtota laboratorija. Tajā viņš savus upurus, kas lielākoties bija sievietes, sadalīja gabalos un orgānus pārdeva melnajā tirgū.
No atlikušajām mirstīgajām atliekām Holmss atbrīvojās, izmantojot ķimikālijas vai sadedzinot tās krāsnī. Tādēļ arī precīzu upuru skaitu ir neiespējami noteikt.
Pēc tam, kad Holmss tika aizturēts un notiesāts uz nāvi, viņam bija tikai viens lūgums. Viņš vēlējās tikt apglabāts cementa zārkā. Sazvērestības teoriju piekritēji apgalvo, ka šāds lūgums izteikts, jo Holmss zinājis, ka viņa līķa zārkā nebūs.
Lai kāds arī būtu bijis Holmsa motīvs, viņa lūgums tika izpildīts un viņa līķis tika ievietots zārkā, kas tika apliets ar cementu.
Baumas un sazvērestības teorijas
Tūlīt pēc Holmsa apglabāšanas sāka izplatīties baumas un sazvērestības teorijas.
Sētnieks, kurš strādāja Holmsa mājā, apgalvoja, ka redzējis vēstules, kas pierāda, ka Holmsam izdevies pierunāt savu advokātu, cietuma amatpersonas un priesteri ielikt zārkā cita cilvēka līķi. Sētnieks apgalvoja, ka Holmss aizbēdzis uz Paragvaju. Sētnieka minētās vēstules atklātībā nenonāca un var tikai minēt, vai tādas vispār bijušas.
Izskanēja arī viedokļi, ka Holmss notēlojis savu nāvi un izbēdzis no cietuma, paslēpjoties zārkā.
Laikraksts »Chicago Daily Inter-Ocean» 1898. gadā ziņoja, ka divas stundas pēc pakāršanas apbedīšanas biroja auto atstājis cietumu ar zārku, kurā Holmsa līķa vietā atradies dzīvs Holmss.
Lai gan daudzām versijām ir acīmredzami «caurumi» (piemēram, sētnieks apgalvoja, ka Holmss dzīvo Paragvajas pilsētā, kāda vispār neeksistē), ir grūti neapjukt visās varbūtībās.
«Ir ļoti vilinoši tam noticēt,» atzina rakstnieks un Holmsa eksperts Mets Leiks (Matt Lake). Tik vilinoši, ka pat Holmsa mazmazbērni ir skeptiski par to, kas īsti tika apglabāts Holmsa zārkā. Tādēļ viņi lūdza tiesai atļauju atrakt Holmsa kapu un veikt DNS pārbaudi. Taču, ja atklāsies, ka zārkā apglabāts kāds cits, mirstīgās atliekas 120 dienu laikā vienalga tiks no jauna apbedīts tajā pašā kapā, jo to nosaka tiesas rīkojums.
Tiesa arī noteica, ka ap Holmsa kapu un mirstīgajām atliekām nedrīkst tikt sacelta nekāda ažiotāža. Taču to varētu būt grūti kontrolēt, ja izrādīsies, ka Holmsa kapā apglabāts kāds cits.
