Saeima šodien atbalstīja likumprojektu, kas ļaus sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma. Iepriekš atbildīgā parlamenta Juridiskā komisija sākotnēji lēma neatbalstīt šo ieceri, tomēr vēlāk mainīja pieņemto lēmumu un atbalstīja minēto regulējumu.
Kā ziņots, Juridiskā komisija nolēma tomēr atbalstīt šo regulējumu pēc sieviešu resursu centra «Marta» vadītājas Ilutas Lāces uzklausīšanas, kura norādīja, ka
ir būtiski, lai varmāka uzreiz tiktu aizvests prom no cietušā.
Lāce norādīja, ka ir gadījumi, kad sievietes ir izkropļotas uz mūžu, bet varmāka joprojām ir brīvībā un no viņa īstenotās vardarbības cieš citas personas.
Līdz ar to likumprojektā saglabāts priekšlikums, kas paredz, ka varmāka tiek krimināli sodīta par miesas bojājumu nodarīšanu pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.
Pašlaik Krimināllikums ļauj piemērot kriminālsodu šādos gadījumos, ja tas pierādīts kriminālprocesā, kas sākts pēc cietušā iesnieguma.
Jau vēstīts, ka izslēgt minēto priekšlikumu no likuma grozījumiem rosināja Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (NSL), norādot, ka, ja divi cilvēki ģimenē ir vienreiz nonākuši līdz kautiņam, bet nevienam no viņiem nav pretenziju pret otru, tad valstij vai kādai trešajai pusei nebūtu jāiejaucas šajā situācijā. Politiķis skaidroja, ka
nevajadzētu izveidoties situācijai, ka kriminālprocess tiek ierosināts, piemēram, kaimiņa sūdzības dēļ, lai gan ģimenes locekļiem nav pretenziju vienam pret otru.
Kūtris vērsa uzmanību, ka šajā gadījumā runa ir par vienreizēju vardarbības gadījumu.
Savukārt Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska Juridiskās komisijas sēdē aprīļa norādīja, ka nevajadzētu jautājumu par vardarbību noniecināt, jo nosodāma ir arī vienreiz veikta vardarbība. TM pārstāve arī skaidroja, ka ģimenēs, kurās ir bērni, vienam pieaugušajam ģimenes loceklim, radot miesas bojājumus citam pieaugušajam, tas atstāj negatīvas psiholoģiskas sekas uz nepilngadīgajiem.
Centra «Marta» pārstāvji norādīja, ka
šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā, ka ir arī sievietes, kuras atrodas sava dzīvesbiedra emocionālas kontroles varā,
kuras tiek šantažētas un kurām tiek izteikti draudi. Tāpēc daudzas sievietes, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē, atsakās no iesnieguma rakstīšanas pret varmāku.
Savukārt Valsts policijas un prokuratūras pārstāvji iepriekš norādīja, ka arī ieviešot tiesības kriminālprocesu sākt bez cietušā iesnieguma, šādā kriminālprocesā būs grūti pierādīt vardarbīgās personas vainu, ja cietušais vai cietušā nesadarbosies ar izmeklēšanu.
