Anzors gulēja uz netīras grīdas, kamēr vīrietis armijas zābakos uzlēca uz viņa muguras. Viņa agonija pieņēmās spēkā, kad sagūstītāji sāka mocīt viņu ar elektrošoku. «Sajūtas ir tādas, it kā viņi lauztu ikvienu tava ķermeņa locītavu vienlaikus,» viņš saka. Bet Čečenijas tirāns Kadirovs noliedz geju eksistenci, tādēļ šos noziegumus neatzīst.
Anzors ir gejs no Krievijas Ziemeļkaukāza republikas Čečenijas, kur Putina iecelts valda prokremliskais islāmists Ramzans Kadirovs. Līdz šim ir zināms par vismaz 100 gejiem, kurus aizturējusi Čečenijas policija - viņi tikuši spīdzināti, bet vismaz trīs nogalināti, raksta «The Independent».
Pārcietis mocības, Anzors no Čečenijas aizbēga uz Maskavu, kur šobrīd slēpjas, baidoties ne tikai par savu, bet arī par savu radinieku dzīvību. Viņš piekrita sarunai ar žurnālistu tikai ar nosacījumu, ka neatklās savu uzvārdu.
Naids pret homoseksuāliem cilvēkiem Krievijā ir plaši izplatīts un varas atbalstīts
To neslēpj arī Putina režīma ministri, parlamenta deputāti un Krievijas sabiedrībā zināmas personas, estrādes mākslinieki. Geju tiesību aktīvistu mītiņus varasiestādes ierobežo, bet pasākumos, kurus rīkot atļauj, dalībniekiem uzbrūk agresīvi pretinieki. Taču šī «vietējo varas iestāžu sankcionētā homofobiskā svēpēšana ir bezprecedenta», saka Tatjana Lokšina, starptautiskās cilvēktiesību organizācijas «Human Rights Watch» Krievijas nodaļas koordinatore.
Kāds cits vīrietis, kurš, baidoties no atriebības, vēlējās palikt anonīms, ziņu aģentūrai AP atklāja, ka arī tika arestēts un turēts ieslodzījumā kopā ar dučiem citu vīriešu.
«Mūs spīdzināja katru dienu. Līdztekus piekaušanai mūs vairākas reizes dienā dauzīja ar polipropilēna caurulēm. Mūs mocīja ar elektrību,» viņš atklāj.
Par šo un citiem šaušalīgajiem noziegumiem, kurus veica Čečenijas varas iestādes, pirmo reizi ziņoja Krievijas pēdējais neatkarīgais laikraksts «Novaya Gazeta». Pēc laikraksta publikācijām Rietumeiropas valstis un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas mudināja Krievijas varas iestādes veikt izmeklēšanu, kas, protams, nevainagojās ar rezultātiem, jo Čečenijas amatpersonas kategoriski noliedz ne tikai geju spīdzināšanu, bet pat viņu eksistenci.
«Čečenijā nav homoseksuāļu. Jūs nevarat aizturēt un mocīt tos, kuri neeksistē,»
Krievijas ziņu aģentūrai «Interfax» sacīja Kremlim lojālā Čečenijas tirāna Ramzana Kadirova preses sekretārs Alvi Karimovs.
Homoseksualitāte konservatīvajā Čečenijā ir tabu, un gejiem tajā parasti nākas dzīvot dubultu dzīvi – precēties, laist pasaulē bērnus un slēpt savu homoseksualitāti pat no tuvākajiem ģimenes locekļiem.
Vienīgais veids, kā Čečenijā gejs var būt viņš pats, ir iepazīties ar citiem gejiem sociālajos tīklos,» saka Anzors.
«Reizēm ģimenes no šādiem cilvēkiem novēršas. Dažas ģimenes no šādiem cilvēkiem atbrīvojas,» Anzors saka par gejiem, acīmredzami baidoties izmantot šo vārdu. «Man ir bail par manu ģimeni, manām māsām un brāļiem. Es negribu, lai viņi manis dēļ ciestu.»
Anzors, kurš ir vairāk nekā 40 gadus vecs, saka, ka vajāšana sākusies, kad policija apturējusi viņa automašīnu, kurā vizinājies kopā ar draugiem Argunā. Viņi tika nogādāti policijas iecirknī, jo pie viena no draugiem tika atrasta nomierinoša tablete. Anzors uzskata, ka nopratināšanas laikā policija saprata, ka viņš un viņa draugi ir geji, tāpēc viņus policijas priekšnieka priekšā piekāva un ieslodzīja šķūnī, kur Anzors sabija 10 dienas.
Anzors stāsta, ka šķūnī bijuši dučiem vīriešu, kurus sita un pazemoja kamuflāžas kostīmos tērpti vīrieši. Pirmajās dienās sišana bijusi tik bieža, ka viņš pārstājis just sāpes. Ieslodzītajiem lika pie kāju un roku pirkstiem piestiprināt elektrības vadu skavas, kurām sagūstītāji pēcāk pieslēdza strāvu.
Pēc tam spīdzināšana beidzās. Dažas dienas pēcāk Anzoru izlaida ārā un sacīja, ka viņš drīkst iet – bez jebkādiem paskaidrojumiem.
Viņš plānoja doties uz blakus reģiona slimnīcu, lai apkoptu savus zilumus un ievainojumus, taču nobijās. «Es iedomājos, ka tur arī varētu būt šādi cilvēki.»
Otrs homoseksuālais vīrietis, kurš runāja ar ziņu aģentūru AP, apgalvo, ka viņu arestēja publiskā vietā, jo viņa telefona numuru atklāja kāda cita iepriekš arestēta geja tālrunī. Viņš uzskata, ka kamuflāžas tērpos ģērbtie sagūstītāji mocīja vīriešus, lai atrastu citus gejus. «Viņi izsita no mums informāciju,» saka vīrietis.
Pēc tam, kad Anzoru izlaida no gūsta, viņš palika Čečenijā, lai apkoptu savu slimo māti, taču galu galā bija spiests viņu pamest. «Mani draugi, cilvēki, ar kuriem socializējos, noslēdzās. Ja viņi mani atkal noķertu, esmu pārliecināts, ka no turienes dzīvs vairs ārā neizkļūtu,» saka Anzors.
Savai ģimenei, kad marta sākumā aizbēga uz Maskavu, viņš paziņoja, ka dodas darba darīšanās. Kopš tā laika mājās Anzors nav bijis. Viņš turas pie cerības, ka kādreiz vēl varēs aizbraukt mājās un satikt māti.
Anzors uzskata, ka Krievija ir iesaistīta Čečenijas geju vajāšanā. «Es domāju, ka Putins par to zina. Viņš zina pat labāk par mani – galu galā viņš ir Krievijas prezidents,» viņš saka. «Un es nezinu, kāpēc viņš tam visam ļauj notikt.»
