Šā gada 4.maijā Ventspilī atzīmēsim Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas 27. gadadienu. Uzzini, kurās pilsētās notiks krāšņi koncerti, pasākumi, kas veltīti mūsu Latvijai par godu. Lai skaisti svētki un stipra pārliecība par Latvijas vienotību un brīvību!
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4.maijā Rīgas iedzīvotājus un pilsētas viesus aicina apmeklēt svētku koncertus, latviešu filmu maratonu, pasākumu «Zinu, zinu tēva sētu» Vērmanes dārzā un «Pavasaris. Roks. Daugava» 11.novembra krastmalā, vērot uguņošanas starptautiskās sacensības, kā arī piedalīties kompozīcijas «Ziedu Latvija» veidošanā un akcijā «Apskauj Latviju».
Vērmanes dārzā svētkus atzīmēs ar pasākumu «Zinu, zinu tēva sētu», kur uzstāsies bērnu un jauniešu folkloras kopas no dažādiem Latvijas novadiem, muzicēs mazākumtautību kolektīvi, kā arī muzikālā apvienība «Raxtu Raxti», būs rotaļu un danču programma. Vērmanes dārzā noslēgsies arī tautastērpu gājiens «Uzvelc savu tautas tērpu par godu Latvijai!», kas plkst. 13.00 sāksies Rātslaukumā un dosies gar Brīvības pieminekli uz Vērmanes dārzu.
Dienas laikā Rīgā svētku koncerti notiks daudzviet pilsētā. Rīgas Kongresu namā skanēs džeza melodijas gan pašmāju, gan viesmākslinieku sniegumā koncertā «Simtgades ritmos», Kultūras centrā «Imanta» būs dziedātājas Marijas Naumovas koncerts «Kādā jaukā dienā», bet Kultūras centrā «Iļģuciems» uzstāsies vokālā grupa «Latvian Voices». Lielajā ģildē muzicēs orķestris «Rīga», dziedās solisti un piedalīsies vairāki kori koncertā «Rīta cēliens». Klausītāji gaidīti arī Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertā «Mūsu ceļš - brīvība» un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē koncertā «Sapnis par Rīgu». Kultūras pilī «Ziemeļblāzma» koncertā «Par mums pašiem» apmeklētājus priecēs solisti un grupa «Vintāža», bet Kalnciema kvartālā ikviens gaidīts Latvijas kino un mūzikas vakarā «NeatkaRīga».
Šajā svētku dienā daudzveidīga programma iedzīvotājus gaida Koka ēku renovācijas centrā pasākumā «Balti galdauti, baltas domas» - tajā skanēs koncerti, notiks motociklu parāde, būs bērniem veltīta zīmējumu teātra izrāde, radošās darbnīcas un spēles. Apmeklētāji gaidīti arī tradicionālajā Latvijas filmu maratonā kinoteātrī «Splendid Palace» un Rīgas Porcelāna muzejā dekoratīvo rotājumu veidošanas darbnīcā.
4.maijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas.
Svētku pasākumus atbalsta Rīgas dome. Plašāka svētku programma ar informāciju par dalībniekiem, norises laiku un vietu pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv, kā arī drukātā veidā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas kultūras centros, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs un tūrisma informācijas centros.
4. maijā pēc svētku uzrunām pie pieminekļa «Vienoti Latvijai» ceturto gadu pēc kārtas notiks draugu velobrauciens «Rēzeknes serpentīns», tāpat kā iepriekš visi, kam nav velosipēda, var iesaistīties komandu skrējienspēlē «Personību ceļš», reģistrācija sākas no plkst. 9.00 Rēzeknes pilsētas domē (tālr. 64622092, 64622055).
Draugu velobrauciena finišs būs Rēzeknes Kultūras un atpūtas parkā (Raiņa ielā 29a), tur šogad notiks zibakcija «Rēzekne skan», pēc tam parkā turpināsies radošas aktivitātes ģimenēm un skanēs svētku koncerts, kurā piedalīsies Eriņu, Puncuļu, Tihovsku ģimene, Rēzeknes bērnu deju kolektīvs «Dziguči», Čornajas pagasta Ratnieku tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Juris» (vad. Gunta Sidorova). Svētku apmeklētājus priecēs arī sporta komandu demonstrējumi un Latgales Retro auto moto klubs, aizsākot akciju «100 auto Latgales kongresam», iepretim parkam uz Raiņa ielas no plkst. 11.00 notiks arī tradicionālās Veiklas braukšanas sacensības, bet svētku tirgū varēs baudīt lauku labumus.
No plkst.14.00 svētku aktivitātēs aicina iesaistīties Latvijas Mākslas akadēmijas jaunieši, kuri sadarbībā ar teātri «Joriks» pie Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nama veidos teatralizētas improvizācijas, bet skvērā pie upes piedāvās klausīties literārus lasījumus un iesaistīties orientēšanās stafetē.
4. maija vakarā Latgales vēstniecībā GORS tiks prezentēta Latgales kongresam veltīta Latvijas Bankas monēta, pēc tam LR Saeimas rīkotais un LR Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītais svētku koncerts (ieeja ar ielūgumiem), kuru tiešraidē translēs Latvijas televīzija.
Pēc koncerta - 4. maijā plkst. 20.30 - visus rēzekniešus un viesus aicinām uz Baltā galdauta svētkiem Festivāla parkā, kur muzicēs etnoroka grupa «Laimas Muzykanti» (Daugavpils), kapela «Dziga» (vad. Dace Baltkāje, Rēzekne), folkloras draugu kopa «Vīteri» (vad. Sandra Stare, Einārs Lipskis, Rēzekne), folkloras kopa «Upīte» (vad. Andris Slišāns, Viļakas novads). Aicinām līdzi ņemt «groziņus», būs sagatavots arī cienasts latgaliešu gaumē, pie kopīga galda dalīsimies viens ar otru un svinēsim kopā būšanu!
5. maijā plkst. 10.00 aicinām vienoties lūgšanās ekumeniskajā dievkalpojumā Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds katedrālē, bet pēc tam plkst. 11.00 dosimies svētku gājienā no katedrāles līdz Latgales kongresam veltītajai piemiņas vietai Atbrīvošanas alejā 61 un ik solī izjutīsim kopīgo Latvijas ritmu. Gājienā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas, pašvaldību, robežsardzes, zemessardzes, jaunsardzes pārstāvji un dažādu dzīves gājumu un profesiju ļaudis.
Plkst. 11.30 pieminekļa «Latgales kongresam 100» atklāšanas pasākumā aktualizēsim 1917. gada svarīgāko lēmumu - Latgales atdalīšanās no Vitebskas guberņas un apvienošanās ar pārējiem novadiem - Kurzemi un Vidzemi, kas bija nozīmīgs solis, lai 1918. gadā proklamētu Latvijas Republiku. Piemineklis «Latgales kongresam 100» atrodas vietā, kur 1917. gadā bija Rēzeknes kinoteātris «Diāna», un tajā notika Latgales kongresa pirmās dienas sanāksme. Pieminekļa mākslinieks ir Visvaldis Asaris.
Pirms 100 gadiem Rēzeknē pulcējās tā laika Latvijas un Latgales kultūras dižgari - Zigfrīds Anna Meierovics, Francis Trasuns, Francis Kemps, Kazimirs Skrinda, Vladislavs Rubulis, Jāzeps Rancāns, Juris Pabērzs un Valerija Seile, viņu 1917. gada uzrunas pie pieminekļa atdzīvinās mūsdienu Latvijas un Latgales kultūras cilvēki - Andris Bulis, Aldis Leidums, Andris Eriņš, Dainis Platacis, Ilmārs Dreļs, Oskars Lustiks, Juris Vucāns un Iveta Graudiņa. 2017. gadā dziesmas, dejas un tradīcijas staro un skan no Latgales vidus pāri novadiem tālu pasaulē. Atklāšanā piedalīsies: jauktie kori «Ezerzeme» (diriģenti Rota Salmiņa, Anda Lipska, Ēriks Čudars, Ilze Grēvele, Rēzeknes novads), «Latgale» (diriģenti Edgars Znutiņš, Alberts Vucāns, Preiļu novads), «Austrumstīga» (diriģenti Lolita Greitāne, Evita Podoļeca, Ludza), «Mirklis» (diriģents Uldis Kokars, Balvu novads), «Latgale» (diriģente Anita Zarāne, Daugavpils novads), «Sidrabe» (diriģents Jānis Zirnis, Dobele), «Vidzeme» (diriģente Olita Neimane, Cēsis), Rudzātu pagasta koris (diriģente Ilze Grēvele, Līvānu novads), pūšamo instrumentu orķestris «Rēzekne» (diriģenti Sergejs Sergejevs, Jānis Pavlovskis, Rēzekne), vidējās paaudzes deju kopas «Dziga» (vadītājs Ilmārs Dreļs, Rēzekne) un «Vadži» (vadītāja Inga Peļņa, Rēzekne), folkloras kopas «Upīte» (vad. Andris Slišāns, Viļakas novads), «Viļonīši» (vad. Inga Stafecka, Viļāni), «Sovvaļnīki» (vad. Aija Vaičule, Dagdas novads) un «Ilža» (vad. Dace Tihovska, Ciblas novads), Latvijas Lauksaimniecības universitātes deju kopa «Kalve» (vadītāja Gunta Skuja, Jelgava), deju kopas «Bandava» (vad. Ramona Irbe, Kuldīga), «Vidzeme» (vadītāja Edīte Jurciņa, Madona), «Kūzuls» (vad. Vineta Āboliņa, Verēmu pag., Rēzeknes novads) un «Kūmys» (vad. Ilmārs Dreļs, Viļāni).
Pēc pieminekļa atklāšanas 5. maijā plkst. 14.00 Latgales vēstniecībā GORS sāksies Latgales Simtgades kongress un 6. maijā turpināsies Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā.
Savukārt no 5. maija plkst. 18.00 līdz 6. maija plkst. 9.00 Festivāla parkā notiks Latgaliešu valodas nakts, tajā nakts garumā izskanēs latgaliešu dziesmas, proza un dzeja, uzstāsies dažādu stilu mūzikas grupas, kopas, izpildītāji, dzejnieki un prozaiķi: «Borowa MC», «Bez PVN», «Dabasu Durovys», «Green Novice», «Sovvaļnīks», «Laimas muzykanti», «Kapļi», Guntra Kuzmina, Vincents Kūkojs, Ligija Purinaša, Anna Rancāne, Oskars Orlovs (Raibīs), Juoņs Ryučāns (Ivars Magazeinis), Sandra Ūdre, Mārīte Slišāne u.c.
Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā 4.maijā no plkst.12.00 novadnieki un pilsētas viesi tiek aicināti uz Siguldas Sporta centru, lai kopā svinētu Baltā galdauta svētkus un svinīgā ceremonijā atklātu Siguldas Sporta centru.
Turpinot Latvijā uzsākto Baltā galdauta svētku tradīciju, šogad arī Siguldā tiks svinēta Latvijas otrā dzimšanas diena - diena, kad pirms 27 gadiem Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Baltā galdauta svētki tiek svinēti visā Latvijā, un pasākuma ideja ir vienkārša: vienot ģimenes, draugus, kaimiņus un novadniekus pie viena galda, ieturēt vieglu, simbolisku, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes un valsts nākotnei.
4.maijā plkst.12.00 ikviens novadnieks aicināts piedalīties svinīgajā Siguldas Sporta centra atklāšanas pasākumā, kā arī Siguldas Olimpiešu alejas stādīšanā, atbalstot mūsu olimpisko medaļu ieguvējus - skeletonistu Martinu Dukuru, kamaniņu braucējus Andri un Juri Šicus, kā arī bobslejistu Jāni Strengu, kuri teritorijā pie Siguldas Sporta centra klientu auto stāvlaukuma stādīs kokus par godu katrai Latvijai un Siguldai iegūtajai medaļai.
Pēc Siguldas Sporta centra atklāšanas novadnieki un pilsētas viesi aicināti uz Baltā galdauta svētkiem, svinot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu kopā ģimenēm un draugiem pie galdiņiem teritorijā aiz Sporta centra ar līdzi paņemtajiem cienastiem. Pasākuma apmeklētāji varēs līdzdarboties Latvijas karoga aušanā, kā arī dāvināt savus nākotnes vēlējumus gan Siguldas novadam, gan Latvijai. Mazie novadnieki varēs aizraujoši darboties sportiskās aktivitātēs pilsētas stadionā, savukārt Siguldas Sporta centra multifunkcionālajā sporta zālē ikkatrs novadnieks varēs piedalīties basketbola soda metienu aktivitātē, palīdzot uzstādīt jaunu Siguldas novada rekordu. Svētkos pasākuma apmeklētājus sveiks Siguldas Absolventu orķestris, kā arī Juris Kaukulis un draugi.
Siguldas Sporta centra viesiem būs iespēja doties ēkas apskates ekskursijās, kuru laikā ikkatrs varēs iepazīties ar jauno sporta objektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem. Aptuveni 20 minūšu garās ekskursijas tiks organizētas, sākot ar plkst.12.30, un pēc apmeklētāju pieprasījuma ilgs līdz pat plkst.16.00. Interesenti, kuri vēlēsies doties ekskursijās pa objektu, no plkst.12.30 tiks gaidīti pirmā stāva vestibilā pie klientu menedžeriem. Visi ekskursiju dalībnieki saņems pārsteiguma dāvaniņas: bērni - peldcepurītes, bet pieaugušie - baseina čības.
Siguldas Sporta centrs ir ievērojamākā būve, kas Siguldā uzbūvēta pēdējo 30 gadu laikā. Vērienīgais sporta objekts dod iespēju novada iedzīvotājiem būt aktīviem, sekmēs Latvijas esošo un topošu olimpiešu sasniegumus, kā arī palielinās Siguldas kā pasaules līmeņa treniņbāzes konkurētspēju.
Latvijas valsts simtgades svinības Jūrmalā tiks atklātas 4.maijā plkst. 16.00 pie brīvības cīnītāja, Latvijas armijas kapteiņa Paula Zolta pieminekļa Kaugurciemā. Jūrmalnieki iestādīs deviņus ozolus un atveidos Latvijas simtgades simbolu 23 metrus lielā laukumā.
Valsts simtgades svinību atklāšanā laukumā pie brīvības cīnītāja kapteiņa Zolta pieminekļa kā spēka un garīguma zīme tiks iestādīti deviņi ozoli, ko pieminekļa pakājē stādīs jūrmalnieki, kuri ar savu darbu, panākumiem un uzdrīkstēšanos iedvesmo līdzcilvēkus Jūrmalā un visā Latvijā. Spēka koku stādītāju vidū ir Jūrmalas dižģimene, pārstāvji no Jūrmalas Represēto biedrības, ārsti, tostarp Goda jūrmalnieks Egons Liepiņš, Jūrmalas skolotāji un skolēni - izcilnieki, tautisko deju dejotāji, arī sportisti - panākumiem bagātie pludmales volejbolisti Tīna Laura-Graudiņa un Aleksandrs Samoilovs, kultūras personības - tēlnieks Kristaps Gulbis un māksliniece Maira Veisbārde.
Pēc ozolu stādīšanas Jūrmalas skolu jaunieši laukumā pie kapteiņa Zolta pieminekļa vienosies kopīgā zibakcijā, 23 metrus lielā laukumā atveidojot valsts simtgades zīmi, bezgalības simbolu un valsts karogu septiņu metru garumā. Akcijas norise un jūrmalnieku dāvinājums Latvijai tiks iemūžināts fotogrāfijās un arī filmēts no putna lidojuma.
Svētku noskaņu ar muzikāliem priekšnesumiem pasākuma laikā radīs Jūrmalas teātra aktieris Ģirts Alsters un domubiedri.
Jūrmalas pilsēta laipni aicina Latvijas simtgades svinības atklāt Jūrmalā, piedalīties svinīgajā pasākumā un zibakcijā, kopā sveicot Latviju valsts neatkarības atjaunošanas gadadienā.
4.maija svētki Ogrē
2017.gada 2.maijs.
Informāciju sagatavoja Dace Tribocka, Ogres novada Kultūras centra attīstības plānošanas un projektu nodaļas vadītāja.
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienu, 4. maijā Ogrē tiks atklāta vēsturiskā laipa pār Ogres upi, durvis vērs jaunā Ogres Vēstures un mākslas muzeja ēka.
Kā arī jau otro gadu iedzīvotāji aicināti pulcēties uz Baltā galdauta svētkiem un piedalīties jau tradicionālajā Tvīda braucienā. Un dienu noslēgt ar grupas «Elektrofolk» koncertu.
4. MAIJA SVĒTKU PROGRAMMA
Pl. 10.00 SVĒTKU EKUMENISKAIS DIEVKALPOJUMS
Dievkalpojums Ogres Sv. Trīsvienības baptistu draudzē Vidus pr. 15
Pēc pasākuma iedzīvotāji aicināti pulcēties pie balti klātiem galdiem arī baznīcas dārzā.
No pl. 11.00 BALTĀ GALDAUTA SVĒTKI NAMU PAGALMOS
Latvijas Valsts simtgades svinību ieskaņās svinēsim Baltā galdauta svētkus.
Diena, kad ģimene, draugi un kaimiņi aicināti sanāk kopā pie viena galda, ieturēt vieglu, kopīgi sarūpētu maltīti, kā arī izmanto iespēju pārrunāt ieceres sava pagalma, apkaimes, pilsētas, novada un valsts nākotnei.
Pl. 13.00 OGRES GODA PILSOŅU GODINĀŠANA
Ogres Mūzikas skolas zālē uz svinīgo pasākumu aicināti Ogres Goda pilsoņi. Šogad apbalvojums tiks pasniegts ilggadējai Ogres Sociālā dienesta vadītājai Intai Auziņai.
Pl. 14.00 OGRES VĒSTURES UN MĀKSLAS MUZEJA JAUNĀS ĒKAS ATKLĀŠANA
Brīvības iela 36, Ogre
Pēc svinīgā pasākuma apmeklētāji varēs apskatīt četras izstādes.
Vasarnieki Ogrē: Ekspozīcija iepazīstina ar atpūtas iespējām, vasarnieku izklaidēm un leģendām, kas apvij Ogres pilsētas kultūras un sabiedrisko dzīvi no 20. gadsimta sākuma līdz Otrajam pasaules karam.
Ieva Iltnere. Gleznas: Vairākkārt mainījusi savu glezniecisko stilu, māksliniece spēj pārsteigt skatītāju ar savu izsmalcinātību un eleganci.
No bankas līdz muzejam: Nelielā ekspozīcija iepazīstina ar ēkas Brīvības ielā 36 tapšanu un pārtapšanu aptuveni 50 gadu periodā.
Ar velo uz Ogri: Izstādē eksponēti ne vien «ērenpreisi», bet arī vairāk nekā 10 pirmās brīvvalsts laikā ražotu divriteņu zīmolu. Skatāma viena no Latvijas lielākajām velosipēdu zvanu kolekcijām.
Pl.14.30 - 15.00 un 16.00 - 16.30 būs iespēja izzināt muzeja krājumus baņķiera pavadībā. Pl. 14.45 - 15.30 muzeja apģērbu kolekcijas tērpu skate.
16.00 TVĪDA BRAUCIENA ATKLĀŠANA
Brīvības iela pie Monumentālā karoga
Ogrē notiks jau ceturtais Tvīda brauciens, ko organizē kafejnīca un restorāns «M. Pūre» sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru. Tvīda brauciens Ogrē ar katru gadu pulcē arvien lielāku dalībnieku un skatītāju pulku un jau kļuvis par īpašu, dzīvesprieka piepildītu, triumfējošu 20. gadsimta 20. - 30. gadu noskaņu un sajūtu pasākumu pilsētā.
16.15 LAIPAS PĀR OGRES UPI ATKLĀŠANA
Ogres upes promenāde
Svinīgajā pasākumā spēlēs pūtēju orķestris «Horizonts» un būs iespēja noskatīties dejotāju etīdi «Kad krasti un paaudzes satiekas».
Realizējot Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēto projektu «Laipas - Ogres upes un tās krastos augošo aizsargājamo biotopu un peldu kūrorta cildināšana, godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi», Ogres novada pašvaldība kopā ar sadarbības partneriem atdzīvina Ogrē pagājušā gadsimta 20. - 30. gada peldu kūrorta gaisotni.
17.00 TVĪDA BRAUCIENA NOSLĒGUMS UN TĒRPU PARĀDE
Brīvības iela pie Monumentālā karoga
Svētku reizē par muzikālo pavadījumu rūpēsies grupa «Sunny groove dixie» un deju studija «Teixma».
19.00 GRUPAS «ELEKTROFOLK» KONCERTS
Ogres novada Kultūras centra laukums
Grupa «Elektrofolk» Mūzikas ierakstu kompāniju Gada balvā saņēma Zelta mikrofonu par labāko tautas vai pasaules mūzikas albumu «Elektro». Laikmetīgi folkmūzikas aranžējumi ir mūsdienu tendence, kas tautas dziesmas pietuvina plašākai auditorijai. Tā kā apvienībā «ElektroFolk» ir sapulcināti mūziķi, kuri līdz šim darbojušies dažādos žanros, grupas skanējumā ir jūtama zināma latviešu tautas mūzikas un citu žanru sacensība. Grupa piedalījusies arī konkursā «Supernova» un finālā ierindojās augstajā trešajā vietā. Spēlējuši arī Pasaules koru olimpiādē 2014. gadā atklāšanas koncertā.
Visi 4. maija pasākumi ir bez maksas.
4.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, jau otro gadu būs iespēja apceļot novadu gluži citādā «Dziedošajā autobusā». Šogad, sveicot iedzīvotājus valsts svētkos, tiek dāvāta iespēja ar «Dziedošo autobusu» izdzīvot senatni Talsu puses muižās.
10.00 paredzēta pulcēšanās un izbraukšana no administratīvā centra Kareivju ielā 7, Talsos. «Dziedošie autobusi» šogad vedīs trīs maršrutos: uz Tiņģeres pili, Strazdes un Spāres muižu. Katrā no tiem būs arī kāds dziesminieks, kurš rūpēsies par muzikālo pavadījumu.
4.maijā 10.00 pie administratīvā centra Kareivju ielā 7 Talsos sāksies pulcēšanās «Dziedošajiem autobusiem».
4.maijā 12.00 Talsu lidlaukā būs pūķu svētki «Sveiciens Latvijai!»
4.maijā 11.00 Spāres muižā piestās «Dziedošais autobuss».
4.maijā 11.00 Spāres muižā LMK «Nāmetiņš» atklās balto rokdarbu izstādi «Balts ziedēšanas prieks».
4.maijā 11.00 Tiņģeres pilī gaidāms «Dziedošais autobuss».
4.maijā 11.00 «Dziedošais autobuss» piestās Strazdes muižā.
4.maijā 12.00 pie mājām «Rīti» un «Lazdas» Balgales pagastā notiks Baltā galdauta svētki. Būs svētku mielastu gatavošana, latviešu tautas rotaļas, dziesmu duelis kopā ar ansambli «Nav problēmu», radošā darbnīca bērniem.
4.maijā 12.00 Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centrā gaidāma latviešu rokmūzikas vēsturei veltīta dokumentālā triloģija «Savējie sapratīs. 60-tie. Sākums». Ieeja bez maksas.
4.maijā 13.00 Ķūļciema brīvā laika pavadīšanas centrā varēs redzēt Rolanda Kalniņa filmu «Ceplis». Ieeja bez maksas.
4.maijā 13.00 Sabiles pilskalnā notiks Baltā galdauta svētki.
4.maijā 14.00 Talsu tautas nama Radošajā sētā notiks Baltā galdauta svētki.
4.maijā 14.00 Vandzenes tautas namā notiks Baltā galdauta svētki ar Ievu Akurāteri, ansambļiem «Ozolzeme» un «Zemenītes».
4.maijā 16.00 Stendes brīvdabas estrādē notiks Baltā galdauta svētki, gaidāmas latviešu spēles un rotaļas.
4.maijā 18.00 Stendes tautas namā notiks koncerts un vīru vokālā ansambļa «Stende» prezentācijas diska atvēršana «Teic, kas esi». Ieeja bez maksas.
4.maijā 18.00 Valdemārpils vidusskolas aktu zālē notiks Valdemārpils kultūras nama deju grupas «Dzirkstelītes» pirmās jubilejas koncerts.
4.maijā 19.00 Balgales brīvā laika pavadīšanas centrā būs Balgales amatierteātra pirmizrāde «Hronika» (aizgājušo laiku fragments vienā cēlienā. Režisors R. Boters).
Ceturtdien, 4.maijā, Liepājā ar plašu pasākumu programmu «Brīvības svētki Liepājā» tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 27.gadadiena.
2017.gada 4.maijs visā Latvijā pasludināts arī par Latvijas valsts simtgades svinību atklāšanu, tādēļ ikviens interesents aicināts apmeklēt jebkuru no pasākumu cikla «Brīvības svētki Liepājā» notikumiem – simtgades ozola stādīšanu J.Čakstes laukumā, Nacionālo bruņoto spēku dienu un orientēšanās spēles «Liepājas pēdas Latvijā», informē Kultūras pārvaldes attīstības projektu vadītāja Daira Bērtule.
Brīvības svētku pasākumi sāksies ar dievkalpojumu Sv.Trīsvienības katedrālē pulksten 9:30, piedaloties Latvijas valsts amatpersonām, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un Liepājas pilsētas pašvaldības vadībai.
Savukārt pulksten 10:30 simtgades svinību atklāšanas akcijas «Apskauj Latviju» ietvaros Latvijas Republikas valsts prezidents Raimonds Vējonis kopā ar Liepājas jaunatni stādīs Latvijas simtgades ozolu vēsturiski nozīmīgā vietā – J.Čakstes laukumā. Zīmīgi, ka 1925. gadā, kad Liepāja svinēja savu 300. jubileju, tā laika Latvijas augstākās amatpersonas, t.sk. Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste, katrā laukuma stūrī iestādīja vienu liepu.
Liepājas simtgades ozolu stādīšanā ar savu klātbūtni pagodinās un uzrunas sniegs arī NBS komandieris ģenerālmajors Leonīds Kalniņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kā arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas. Pasākumā uzstāsies Liepājas mūziķis Ivo Fomins kopā ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu kori (diriģente Ilze Balode), Nīcas vīru kori (diriģents Jēkabs Ozoliņš) un Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas jaukto kori (diriģents Jēkabs Ozoliņš). Svētku režisore Dace Gruntmane.
Akcijas «Apskauj Latviju» laikā gar Latvijas robežu tiks stādīti 100 Latvijas simtgadei veltīti ozoli – Latvijas spēka un garīgā sardze. Pie Latvijas robežas esošo 43 pašvaldību teritorijās, tostarp arī Liepājā, tiks stādīti ozoli, kam būs pievienota īpaša norāde, kas apliecinās, ka tas ir Latvijas simtgades ozols.
Savukārt no pulksten 11.30 līdz 12 Jūras ielā ikviens interesents varēs vērot militāro vienību un tehnikas parādi, kā arī lidojumu paraugdemonstrējumus. Lai iepazīstinātu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, aizsardzības nozare tradicionāli valsts Neatkarības atjaunošanas dienā, 4.maijā, kādā no Latvijas novadiem organizē Nacionālo bruņoto spēku dienu. Šogad kā pasākuma norises vieta ir izvēlēta Liepāja.
No pulksten 12.30 līdz 16.30 pie koncertzāles «Lielais dzintars» un Liepājas promenādē apmeklētāji varēs vērot paraugdemonstrējumus un apskatīt militārā ekipējuma, bruņojuma un tehnikas izstādi – apvidus transportierus un bruņumašīnas, remonta un transporta tehniku, artilērijas un prettanku lielgabalus, laivas un citu flotiles un aviācijas bāzes aprīkojumu, robežsardzes un valsts un Militārās policijas aprīkojumu, kā arī iepazīt karavīru un zemessargu ieročus un cita veida militāro aprīkojumu.
Tāpat 4.maijā jau sesto reizi notiks orientēšanās spēles komandām «Liepājas pēdas Latvijā». Komandas var pieteikt savu dalību spēlēs līdz 24.aprīlim, aizpildot anketu pašvaldības mājas lapā www.liepaja.lv sadaļā Sabiedrība – Liepājas pēdas Latvijā 2017. Spēļu atklāšana notiks plkst. 13 pie Liepājas pilsētas domes, savukārt finišs būs Liepājas Olimpiskajā centrā no pulksten 17. Spēles arī šogad vadīs atraktīvais Renārs Zeltiņš, savukārt spēļu noslēgumā uzstāsies grupa «Gain Fast» un ielu vingrotāji ar īpašu šovu.
Orientēšanās spēļu «Liepājas pēdas Latvijā» 27 kontrolpunkti (katram dalības veidam deviņi) jau tradicionāli tiks veidoti vietās, kurās pēdējā gada laikā tapuši jauni objekti vai pakalpojumi, kurās iespējams saturīgi pavadīt brīvo laiku, kurās risinājušies vēsturiski nozīmīgi notikumi vai dzīvojuši sabiedrībā atzīti un populāri savas jomas profesionāļi.
Brīvības svētkus Liepājā organizē Liepājas pilsētas pašvaldība un Liepājas Kultūras pārvalde sadarbībā ar Latvijas Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas Kultūras ministrijas simtgades biroju.
Liepājas Kultūras pārvalde norāda, ka aprīļa informatīvajā izdevumā «Katram liepājniekam» publicētie norises laiki ir mainīti – dievkalpojums sāksies pulksten 9.30, savukārt simtgades ozola stādīšana pulksten 10.30.
Plkst. 9.00 notiks ozola stādīšana akcijas «Apskauj Latviju» ietvaros parkā «Zviedru valnis», kas būs viens no 100 ozoliem, kas tiks stādīti ap Latvijas robežu. Pasākumā ar svētku uzrunu piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, pārstāvis no Latvijas Iekšlietu ministrijas un ar dziesmām piedalīsies Ventspils jauktais koris «Līvzeme».
Plkst. 12:00 Rātslaukumā norisināsies koncerts «Baltā galdauta svētki». Baltā krāsā ieskautajā Rātslaukumā Ventspils Kultūras centrs aicina ventspilniekus un pilsētas viesus kopā turpināt baltā galdauta svētku tradīciju par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas gadadienai. Baltais galdauts kalpo kā vienotības un kopā sanākšanas simbols – klāsim galdus ar tautiskām dejām un dziesmām kopā ar Ventspils augstskolas jauniešu tautas deju kolektīvu «Strautuguns», Ventspils vidējās paaudzes tautas deju kolektīvu «Strautuguns» un Ventspils folkloras kopu «Laipa».
Koncerta otrajā daļā apmeklētājus ar sirsnīgām dziesmām no savas jaunās programmas «Sirds dziesmas» priecēs Atis Auzāns ar pavadošo grupu. Aicinām arī koncerta apmeklētājus tērpties baltās drēbēs, lai radītu svētku atmosfēru, kā arī katram «Balto svētku» apmeklētājam būs iespēja atstāt savu novēlējumu Latvijai Neatkarības deklarācijas atjaunošanas gadadienā.
Un jau plkst. 16.00 teātra namā «Jūras vārti» izskanēs svētku koncerts ar Ventspils bigbendu Renāra Lāča vadībā. Solisti - IGO, Ieva Kerēvica, Andris Ērglis. Koncerta programmā latviešu komponistu mūzika - R.Pauls, U.Marhilevičs, Z.Liepiņš, I.Kalniņš, J.Strazds. Ieeja koncertā ar ieejas kartēm.
Jelgavnieki šajā dienā pulksten 10 tradicionāli aicināti nolikt ziedus pie Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa, bet pulksten 17 Pasta salā pievienoties svētku koncertā «Es tev savu dziesmu dodu».
Svētku koncerts «Es tev savu dziesmu dodu»
Šogad Pasta salā jelgavniekus vienos dziesma, aicinot uz svētku koncertu «Es tev savu dziesmu dodu».
Koncertā piedalās:
solisti Ance Krauze un Daumants Kalniņš;
jauktais koris BALTI, kamerkoris «Mītava», Ozolnieku jauktais koris «Līga», koris TIK UN TĀ, «Riti», «Zemgale», «Re kā»;
Tautas deju ansamblis «Lielupe», DA «Pērle»;
Instrumentālā grupa Raita Ašmaņa vadībā.
Baltā galdauta svētki Jelgavā
Nostiprinot kopā būšanas tradīciju, pie viena galda aizvadīt svētkus aicināti arī jelgavnieki. Baltā galdauta svētki Jelgavā tiks atzīmēti 4.maijā pulksten 13 Jelgavas pilsētas bibliotēkas pagalmā.
Pasākumā piedalīsies Zane Jančevska un Andris Daņiļenko ar programmu «Mēs esam te, Latvija!».
Svētku laikā būs iespējams nobaudīt Jelgavas Amatu vidusskolas gatavotās uzkodas, aplūkot mākslas studijas «Mansards» audzēkņu tēlniecības darbu izstādi «Zelta rokas» un mākslas darbu izstādi «Jelgavas ainava». Raitis Junkers, mākslas studijas vadītājs, pasākumu iemūžinās gleznā.
Tāpat pie balti klāta galda aicina sēsties Jelgavas Spīdolas ģimnāzija. Skolas pagalmā jau pulksten 11 tiks klāti galdi un skolas audzēkņi, kā arī ikviens jelgavnieks aicināts uz svētkiem ierasties ar savas ģimenes iecienītākajiem ēdieniem.
4. MAIJS DAUGAVPILĪ
Plkst. 14.00 – kinoteātrī «Renesanse»
Dokumentālā filma «Pelikāns tuksnesī»
Pelikāns tuksnesī ir vēstījums par valsti valstī, Latgali, kas iezīmē Eiropas Savienības tālāko austrumu robežu. Reizēm tā atgādina ūdeņiem ieskautu salu, bet reizēm tuksnesi, kurā ieputināts šķirsts ar izglābto cilvēci. Tajā valda visaugstākā garīgā spriedze Latvijā – šis ir katoļu reģions, kas pilns ar pareizticīgajiem, vecticībniekiem un sagrautiem jūdu dievnamiem. Filma vienlaikus ir tādas zemes portrets, kuru veido cilvēki, dzīves garīgais un fiziskais ekstrēmisms un gluži kristīga augšāmcelšanās. Režisors Viesturs Kairišs.2013. gads, 68 min.
Plkst. 16.00 – Vienības laukumā
Daugavpils skolu koru un deju koncerts «Manā sirdī»
Gatavojoties XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, Daugavpils skolu kori, vokālie ansambļi, folkloras kopas un dejotāji aicina iepazīties ar dziesmu svētku repertuāru koncertā «Manā sirdī». Šā gada svētku sauklis ir «Pats skani, līdzi skani», līdz ar to mazie un lielie svētku dalībnieki aicina visus izdziedāt dziesmas kopā.
Plkst. 17.30 – Vienības laukumā
Profesionālais pūšamo instrumentu orķestris «Daugava», soliste Irēna Ancāne koncertā «Baltā dziesma Latvijai».
Aicinām kopā ar profesionālo pūšamo instrumentu orķestri «Daugava» (diriģents Arnolds Grīnberts) un solisti Irēnu Ancāni vienoties kopdziedāšanā koncertā «Baltā dziesma Latvijai». Izskanēs latviešu komponistu mūzika, tostarp dziesmas «Kūko, kūko dzeguzīte», «Viss nāk un aiziet tālumā», «Vecās likteņdzirnas», Oskara Stroka tango «No manis neaizej» un daudzas citas tautā iemīlētas melodijas.
7 foto
/nginx/o/2019/02/12/11783376t1hdc42.jpg)
