Nākotnes attiecībās Latvijai ir svarīgi, ka tiek veidots tāds sadarbības modelis, kas ļautu saglabāt iespējami ciešas ekonomiskās saites ar Lielbritāniju, pēc Eiropas Savienības (ES) līderu sarunām par «Breksita» vadlīnijām norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kā informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars, šodien Eiropadomē, kurā 27 ES dalībvalstu līderi pieņēma vadlīnijas sarunām ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no ES, Kučinskis uzsvēra, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas šajās sarunās interesē Latviju, ir Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesiskā aizsardzība.
«Runājot par ES pilsoņu tiesībām, nozīmīgākās diskusijas gaidāmas par tiem cilvēkiem, kuri Lielbritānijā dzīvo mazāk par pieciem gadiem - svarīgi ir saprast, vai uz viņiem nākotnē attieksies tādas pašas garantijas, kādas ir tiem ES pilsoņiem, kuri jau šobrīd Lielbritānijā nodzīvojuši vismaz piecus gadus,» sacīja Kučinskis. Pilsoņu tiesību jautājums ir aktuāls ne tikai Latvijai, bet arī daudzām citām ES valstīm. Noteikts, ka pilsoņu tiesību garantēšana būs prioritāte sarunās.
Ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, lai Lielbritānija pilda visas finansiālās saistības, ko uzņēmusies, esot dalībvalsts, tostarp Kohēzijas politikā un Kopējā lauksaimniecības politikā.
Kučinskis arī uzsver, ka nākotnes attiecībās Latvijai svarīgi, ka veidojam tādu sadarbības modeli, kas ļautu saglabāt iespējami ciešas ekonomiskās saites ar Lielbritāniju. «Lai sadarbības nosacījumi visiem ir vienādi un varam strādāt godīgas konkurences apstākļos,» norāda premjers.
Tāpat Latvija ir ieinteresēta ES - Lielbritānijas partnerībā citās būtiskās jomās, tai skaitā ārlietās, drošībā un aizsardzībā, iekšlietās, akcentē Kučinskis.
Jau vēstīts, ka ES 27 dalībvalstu līderi sestdien Briselē vienbalsīgi pieņēmuši stingras vadlīnijas divus gadus ilgajām sarunām par Lielbritānijas izstāšanos no bloka.
Apstiprinātās vadlīnijas paredz sarunās ievērot pakāpenību, tas ir, sākotnēji vienoties par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem, tostarp par Apvienotajā Karalistē šobrīd dzīvojošo pārējo ES dalībvalstu pilsoņu tiesībām un par izstāšanās «rēķinu», un tikai pēc tam pāriet pie sarunām par turpmākajām Lielbritānijas un ES attiecībām.
Vadlīnijās arī uzsvērts, ka vajadzētu izvairīties no stingri kontrolētas robežas atjaunošanas starp Lielbritāniju un Īriju.
Līdztekus sarunu politiskajām vadlīnijām ES dalībvalstīm līdz maija beigām jāvienojas par direktīvu, kurā būs noteiktas konkrētas bloka delegācijas pilnvaras.
Pašas sarunas sāksies tikai pēc 8.jūnijā paredzētajām Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kuras premjerministre Terēza Meja izsludinājusi, lai nodrošinātu sev spēcīgāku mandātu sarunu procesā.
