Ar auto līdz dienvidpolam un atpakaļ

FOTO: Publicitātes foto

Atzīmējot īru izcelsmes britu polārpētnieka sera Ernesta Šekltona pēdējās, trešās ekspedīcijas simtgadi, pagājušā gada nogalē Hyundai noorganizēja pirmo braucienu ar automašīnu pāri Antarktīda. Ekspedīcijā no Vienotības nometnes (Union camp) uz Makmurdo (McMurdo) staciju un atpakaļ, tās dalībnieki atzīmējās arī dienvidpolā, kam Šekltons bija samērā tuvu, taču tā arī nespēja sasniegt.

Zīmīgi, ka Hyundai ekspedīcijā apvidnieka Santa Fe vadītājs bija Šekltona mazmazdēls Patriks Bergels, kuru pavadīja neliela ekspertu komanda.

Viņš atklāj, ka «ceļojums bija fantastisks un braukt ar auto tādos apstākļos bija neticami; dažbrīd likās, ka es nevis braucu, bet burāju pāri kontinentam».

Nav pārsteigums, ka var pārņemt tādas sajūtas, jo viegli pārbūvētais Santa Fe žilbinoši baltajā vidē uz milzīgajiem riteņiem slīdēja vien ar 27 km/h vidējo ātrumu. Pēc Bergela teiktā, ekspedīcija tādējādi drīzāk bijusi izturības un pacietības pārbaude 30 dienu un 5800 kilometru garumā. Ceļojums nav bijis viegls, tomēr uzstādītais mērķis ir sasniegts.

Hyundai Santa Fe nebūtu kļuvis par pirmo auto uz riteņiem, kurš sasniedzis ģeogrāfisko dienvidpolu, ja to nebūtu pārbūvējis labi zināmais islandiešu kompānijas Arctic Trucks speciālists Gisli Jonsons. BBC raidījuma Top Gear fani šo kompāniju noteikti atcerēsies no speciālizlaiduma sērijas, kurā Džeremijs Klārksons un Džeimss Mejs ar pārbūvētu Toyota Hilux veica ceļojumu no Kanādas ziemeļiem līdz magnētiskajam ziemeļpolam.

Arī Hyundai Santa Fe nācās pārbūvēt, lai tam būtu kaut nelielas cerības pārvarēt grūtības. Gisli Jonsons gan norāda, ka modifikācijas kopumā bijušas nelielas, jo transmisija, 2,2 litru dīzeļdzinējs, tā vadības bloks, kardāns un priekšējais diferenciālis atstāti tādi, kā rūpnīcā uzstādīti.

FOTO: Publicitātes foto

Automobilim vien uzstādīti riteņi ar riepām, kurās spiedienu var nolaist līdz pat 0,14 bāriem, lai spēkrats nevis grimtu, bet brauktu pa sniega virsmu, pacelta balstiekārta, uzstādīta 230 litru degvielas tvertne, motors pielāgots, lai darbotos ar JET A-1 aviācijas degvielu un papildus apgādāts ar atsevišķu apsildes iekārtu, kura dzesēšanas šķidruma temperatūrai neļauj nokrist zem 65 grādiem.

JET A-1 degviela ir vienīgā opcija, ko var izmantot Antarktīdas apstākļos un kas arī pieejama uz šī kontinenta, norāda Jonsons. Tā nesasalst līdz pat -58 grādiem pēc Celsija, kamēr parastā dīzeļdegviela šādā temperatūrā būtu sasalusi. Tas arī iemesls, kādēļ visi ģeneratori, transportlīdzekļi, lidmašīnas Antarktīdā darbojas ar JET A-1.

FOTO: Publicitātes foto

Uz augšu