S, 13.08.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ķīna nolaidusi ūdenī pirmo vietēji uzbūvēto aviācijas bāzes kuģi

LETA/AFP
Ķīna nolaidusi ūdenī pirmo vietēji uzbūvēto aviācijas bāzes kuģi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Ķīna otrdien nolaidusi ūdenī pirmo vietēji izstrādāto un uzbūvēto aviācijas bāzes kuģi, vēsta vietējie mediji.

Ar krāsainām lentēm izrotātais kuģis «Type 001A» ūdenī no sausā doka tika nolaists ceremonijā ziemeļrietumu ostā Daliaņā, vēsta oficiālais telekanāls CCTV. Pēc tam sekoja tradicionālā šampanieša pudeles sadauzīšana pret kuģa priekšgalu.

Jaunais kuģis izmantos «parasto enerģiju», nevis atomenerģiju un nesīs Ķīnas izstrādātās kara lidmašīnas «J-15», kā arī citus lidaparātus.

Kuģis bruņojumā tiks pieņemts 2020.gadā pēc gaitas izmēģinājumu veikšanas.

Ķīnas pirmais aviācijas bāzes kuģis «Liaoning» tika nodots karaflotei 2012.gada septembrī. Ķīna to nopirka no Ukrainas, taču darbus pie tā pabeidza pati. Kuģa būve tika uzsākta vēl PSRS laikos, taču līdz ar tās sabrukumu darbi tika apturēti.

Ķīnas spēkiem bijušas reizēm saspīlētas konfrontācijas ar Japānas un Filipīnu spēkiem sakarā ar teritoriālajiem strīdiem Dienvidķīnas jūrā.

Lai gan Ķīna neslēpj savas pretenzijas uz 85% no Dienvidķīnas jūras ūdeņu kopplatības, Pekina oficiāli starptautiskā līmenī tās nekad nav izteikusi.

Tā vietā, lai tieši pieprasītu teritorijas, Pekina savu pozīciju nostiprinājusi, pārveidojot zemūdens rifu un klinšu veidojumus par mākslīgām salām, uz kurām var nolaisties lidmašīnas, un izbūvējot dziļūdens ostas, kur var piestāt kuģi. Ķīna uzstāj, ka ap šīm salām tai pienākas arī teritoriālie ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā.

Arī Brunejai, Malaizijai, Vjetnamai, Filipīnām un Taivānai ir pretenzijas Dienvidķīnas jūrā, un tās ar bažām vēro Ķīnas ietekmes pieaugumu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu