Starkovs: Apsolu, ka ar latviešu valodas zināšanām būs labāk

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova / LETA

Latvijas futbola izlasei būs progress un uzvaras, ja tiks izveidota stipra komanda, trešdien preses konferencē pauda amatā apstiprinātais valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs.

Patlaban 61 gadu vecais Starkovs nomainīs Marianu Paharu, kurš marta beigās atkāpās no izlases galvenā trenera amata. Starkovam šī būs jau trešā reize pie izlases stūres.

«Pirmkārt esmu pateicīgs par uzticību un ielūgumu no federācijas vadības. Esmu ieradies, lai kopā ar federāciju un izlasi sasniegtu panākumus. Tā ir liela atbildība un smags darbs,» izteicās Starkovs. «Galvenais uzdevums ir izveidot stipru komandu. Tad būs progress un uzvaras.»

Kā pauda jaunais valstsvienības vadītājs, viņa nākamais solis būs valstsvienības un palīgu komplektēšana.

Īsu daļu preses konferences Starkovs runāja latviski, bet lielāko daļu laika to darīja krieviski.

«Apsolu, ka nākamreiz ar valodas zināšanām būs labāk. Nedaudz uztraucos,» teica speciālists, kurš iepriekš izlasi trenējis jau deviņus gadus, savukārt bijušais valstsvienības vadītājs Pahars valsts valodu labākā līmenī iemācījās salīdzinoši daudz īsākā laikā. «Neesmu šeit atnācis, lai ieņemtu Pahara vietu. Ir jācīnās par labiem sasniegumiem, bet šādi progresēs spēlētāji un visa komanda. Esmu pārliecināts, ka man izdosies. Uzskatu, ka Pahars izdarīja daudz labu lietu, viņš strādāja ļoti labi. Mums ir labas attiecības, turklāt regulāri tiekamies. Turpināsim to darīt.»

Pēdējos četros gados kopš izlases atstāšanas Starkovs neko nav trenējis.

«Šo gadu laikā strādāju ar jaunajiem futbolistiem. Manā karjerā tas bija pietiekami. Kad piedāvāja atkal trenēt izlasi, es padomāju. Tomēr esmu pārliecināts par savām spējām,» teica pieredzējušais speciālists. «Pieņemt lēmumu atgriezties nebija pārāk grūti, bet skaidrs, ka tā ir liela atbildība un mana dzīve pamatīgi izmainīsies.»

«Arī 2007.gadā, kad atgriezos, izlase nebija labā situācijā. Tomēr 2010.gada Pasaules kausa atlasē savā grupā bijām augstu un varējām iekļūt kvalifikācijas «play-off» kārtā,» atceras speciālists, kurš arī 2007.gadā amatā stājās tieši aprīlī. «Protams, izlases pašreizējie rezultāti ir visa treneru kolektīva vaina. Vēl ir pāragri spriest par maniem palīgiem. Pēc nedēļas vai divām jābūt lielākai skaidrībai.»

«Domāju, ka atlikušajās cikla spēlēs ir jāpastiprina komanda, jādod iespēja jaunajiem spēlētājiem,» teica treneris.

Kā pavēstīja federācijas vadība, valdes sēdē trešdien par Starkova apstiprinājuši balsojuši visi valdes locekļi, izņemot Māri Verpakovski, kurš atturējās.

Pirmoreiz par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001.gada vasarā, komandu vadot līdz 2004.gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007.gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.

Pērn februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pirms tam viņš bija LFF nacionālo izlašu komitejas priekšsēdētājs.

Starkovs futbolista karjerā, kuru viņš noslēdza 1989.gadā, bija leģendārs Rīgas «Daugavas» uzbrucējs. Trenera karjeru viņš sāka 1990.gadā, bet pēc diviem gadiem kļuva par Latvijas U-21 izlases treneri, bet no 1995. līdz 2001. gadam bija Latvijas izlases galvenā trenera palīgs, paralēli strādājot arī «Skonto» klubā par galveno treneri. Klubu līmenī Starkovs trenējis arī Maskavas «Spartak» un Azerbaidžānas vienību «Baku».

Kā vēstīts, Pahars amatā atradās kopš 2013.gada vasaras, tomēr marta beigās dienu pēc kapitulācijas pārbaudes spēlē Gruzijai ar 0:5 viņš atkāpās no amata. Līdz ar to valstsvienība palika bez galvenā trenera, kaut jūnijā Pasaules kausa kvalifikācijas cīņā jāsacenšas ar pašreizējo Eiropas čempioni Portugāli.

Pagājušajā nedēļā tikšanās ar medijiem laikā Pahars pauda, ka jaunajam valstsvienības trenerim vajadzētu pabeigt 2018.gada Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu un pie valstsvienības stūres strādāt arī 2020.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā.

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas Pahars kļuva par sesto valstsvienības galveno treneri. Latvijas izlase starptautiskā apritē atgriezās Jāņa Giļa vadībā, pēc tam komandu vadīja gruzīns Revazs Džodzuašvili un brits Gērijs Džonsons, savukārt 2001.gadā amatu ieņēma Starkovs, kura vietā 2004.gadā stājās Jurijs Andrejevs. Tiesa, Starkovs pie izlases stūres atgriezās 2007.gadā, līdz viņu nomainīja Pahars.

    KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
    Redaktors iesaka
    Nepalaid garām!
    Uz augšu